Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis nepiekrīt Rektoru padomes pārmetumiem par sadarbības trūkumu, aģentūrai LETA ministra viedokli pauda ministra padomnieks komunikācijas jautājumos Reinis Tukišs.
Rektoru padome nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), kurā aicina viņu uzdot izglītības un zinātnes ministram Ķīlim nodrošināt produktīvu sadarbību ar Latvijas augstskolām, respektējot augstākās izglītības pārstāvju viedokli.
Lēmums par vēstules nosūtīšanu pieņemts Rektoru padomes 17.februāra sēdē ar pārliecinošu balsu pārsvaru, vienam augstskolas pārstāvim atturoties un vienam balsojot pret.
Iepazīstoties ar informāciju par līdzšinējo komunikāciju ar ministru, Rektoru padome secinājusi, ka sadarbību ar Rektoru padomi, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadība organizē, demonstrējot sabiedrībai šķietamu demokrātisku apspriešanas procesu bez patiesa nodoma izmantot tajā izteiktos ierosinājumus.
"Vēlamos sadarbības partnerus izvēlas ministrs, strikti ierobežojot aicināmo personu loku. Tomēr visskandalozākā situācija izveidojās ministra un viņa biroja pārstāvju vairākkārtējos centienos nepieļaut visu Rektoru padomes nominēto pārstāvju līdzdalību IZM organizētajos forumos par augstākās izglītības un zinātnes jautājumiem, kā arī neinformējot Rektoru padomi par to, ka ir izveidota darba grupa augstākās izglītības un zinātnes reformai, un neiesaistot Rektoru padomes pārstāvjus šajā darba grupā," teikts vēstulē premjeram.
Rektoru padome norāda, ka nepieņemams, visu Latvijas izglītības sistēmu diskreditējošs un visus pedagoģiskos darbiniekus apvainojošs ir ministra paziņojums, ka Latvijas "izglītības sistēma ir uz pūšanas robežas". Šāds paziņojums Latvijas valstij un Latvijas tautai dramatiskā un nozīmīgā laikā ir vērtējams mazākais kā dīvains vai bezatbildīgs.
"Nepieņemama un aizvainojoša ir arī komunikācijas forma, kuru ministrs izvēlējās, sadarbojoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, lielāko Latvijas pedagogu un zinātnieku sociālo pārstāvi. Dzēlīgi paziņojumi presē, videoblogi un tvitera ieraksti ir laikmetīgs saziņas veids, tomēr ministra saziņa nereti netiek tālāk par apvainojumiem, tā arī nepievēršoties saturam un nepaskaidrojot, kādus uzlabojumus ministrs vēlas panākt izglītības jomā un kā to plāno paveikt," premjeram norādījusi Rektoru padome.
Vēstulē rakstīts, ka Rektoru padomes aicinājumi ieklausīties tās viedoklī, reorganizējot IZM struktūru joprojām palikuši neievēroti, tādēļ tā ir spiesta atkārtoti paust bažas, ka IZM Augstākās izglītības departamenta un Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamenta apvienošana varētu kaitēt Latvijas ilgtermiņa interesēm. Savukārt informācija par ministra iecerēto augstākās izglītības finansējuma modeļa reformu līdz Rektoru padomei nonāk tikai pastarpinātā veidā, un par tās gaitu un vai tās īstenošanā iesaistīto cilvēku kompetenci nav iespējams spriest, tādējādi, pastiprinot bažas, ka visas līdzšinējās reformas vai to ieceres, balstās tikai nepamatotu un no realitātes atrautu ambīciju apmierināšanas mēģinājumā.
Rektoru padome vēstulē uzsver, ka tā nav pret reformām vai pret IZM reorganizāciju kā tādu. "Mēs esam par skaidrām un pamatotām reformām. Veidojot vidēja termiņa un ilgtermiņa plānus, aicinām neaizmirst par 2011.gada vasarā pēc augstskolu iniciatīvas, pateicoties Saeimas komisijas atbalstam un izpratnei, pieņemtajiem Augstskolu likuma grozījumiem," teikts vēstulē.
Rektoru padome norāda, ka konsekventa likuma jauno normu ieviešana nodrošinās patiesas studiju satura reformas - uzlabosies atbilstība darba tirgum, programmas no priekšmetu nokārtošanas tiks pārorientētas uz studiju rezultātu sasniegšanu, tādēļ būs labāk izprotamas gan darba devējiem, gan sabiedrībai. Ministrijas vadības atbalsta trūkums, neskaidrības ap IZM reorganizāciju un gaidāmajām izglītības finansēšanas reformām apdraud likuma grozījumu ieviešanu dzīvē, brīdina Rektoru padome.
Vēstuli parakstījis Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis, un tā zināšanai nosūtīta arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts prezidenta kancelejai.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis atbildot uz pārmetumiem norāda:
"Ir labi saprotams, ka ikviens no sadarbības partneriem vēlas uzsvērt savu īpašo lomu dialogā par pārmaiņām, kas skar attiecīgo nozari. Tāpat arī saprotams ir tas, ka atbildīgās puses varētu justies personiski aizvainotas, ja tiek kritizēta izglītības kvalitāte, par ko būtībā šī puse ir bijusi līdzatbildīga daudzu gadu garumā. Diemžēl objektīvi statistikas dati liecina, ka izglītības jomā ir būtiskas problēmas. Mans piedāvājums ir nevis meklēt vainīgos, bet objektīvi apzināties situāciju un konstruktīvas sadarbības ceļā to risināt."
Ministrs stāsta, ka ir iesaistījies un bijis atvērts divpusējam dialogam, piedaloties vairākās Rektoru padomes sēdēs. Rektoru padome ir bijusi pārstāvēta visās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) organizētajās augstākās izglītības darba grupās, diemžēl praktisku iemeslu dēļ nevarēja izpildīt Rektoru padomes prasību pēc sešu cilvēku dalības, tā vietā katram partnerim bija lūgums deleģēt vienu pārstāvi.
"Tas ir Rektoru padomes iekšēji risināms jautājums, kuram no saviem pārstāvjiem deleģēt tiesības pārstāvēt organizācijas viedokli darba grupās," skaidro ministrs.
Iecerētajā IZM reorganizācijā Rektoru padomes viedoklis, kas Ķīļa rīcībā nonācis ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, tika ņemts vērā un pieņemts izvēršanai. Taču jāņem vērā, ka pastāv arī pretēji viedokļi, kā, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācijas un vairāku izglītības ekspertu viedokļi, kas atbalsta iecerēto IZM struktūru, piebilst Ķīlis.
"Katrā savā publiskās uzstāšanās reizē - gan neskaitāmās klātienes diskusijās, gan TV pārraidēs un preses intervijās - esmu skaidrojis reformu nepieciešamību un iecerēto pārmaiņu būtību. Ja kāds šo sarunu un skaidrojumu rezultātā kļuvis aizvainots, esmu gatavs atvainoties. Mana pieredze liecina, ka tik plaša, atvērta un publiska diskusija par izmaiņām izglītības sistēmā kā patlaban Latvijā vēl nav notikusi," atzīst ministrs.
Respektējot Rektoru padomes interesi būt centrālajiem partneriem, ministrs atgādina, ka augstākās izglītības un zinātnes sektorā būtiska loma ir arī darba devējiem, industrijām, pašvaldībām, studentiem un izglītības ekspertiem, kuru pārstāvjiem arī jābūt klāt strukturētā dialogā. Ja palielinātu katras organizācijas pārstāvniecību proporcionāli tam, kā to vēlas Rektoru padome, tad tās sastāvs pārsniegtu 50 cilvēkus.
"Lai arī Rektoru padomes publiskajā vēstulē ir atzīmēta interese veikt reformas izglītības un zinātnes jomā, organizācija pretstatā citiem partneriem nekādus priekšlikumus līdz šim nav sniegusi. Tā vietā izskanējusi vienpusīga kritika par diskusijā pieteiktajiem jautājumiem. Turpmākajā sadarbībā aicinu Rektoru padomi iesaistīties diskusijā, kurā visiem partneriem ir vienlīdzīgi noteikumi," rosina Ķīlis.