Reklāmas sociālajos tīklos jaunām afrikānietēm sola bezmaksas lidmašīnas biļeti uz Krieviju, naudu un “tālu piedzīvojumu Eiropā”. Sievietēm vienkārši jāizspēlē datorspēle un jāiztur 100 vārdu pārbaude krievu valodā, vēsta “The Associated Press” (AP).
Taču gaidītā darba vietā tādās jomās kā viesmīlība un ēdināšana dažas no sievietēm tikai pēc ierašanās Krievijas Tatarstānas reģiona stepēs uzzināja, ka viņas strādās rūpnīcā, lai ražotu kara ieročus, montējot tūkstošiem Irānas izstrādātu bezpilota kaujas lidaparātu, kas tiks izmantoti Ukrainā.
Intervijās ziņu aģentūrai dažas sievietes sūdzējās par ilgām darba stundām, kas tika pakļautas pastāvīgai uzraudzībai, par nepildītiem solījumiem par algām un studiju iespējām, kā arī par darbu ar kodīgām ķīmiskām vielām, kas atstāj niezošus nospiedumus uz ādas.
Lai aizpildītu steidzamo darbaspēka trūkumu kara laika Krievijā, Kremlis vervē sievietes vecumā no 18 līdz 22 gadiem no tādām vietām kā Uganda, Ruanda, Kenija, Dienvidsudāna, Sjerraleone un Nigērija, kā arī Dienvidāzijas valsts Šrilanka. Meklējumi tiek paplašināti arī citviet Āzijā, kā arī Latīņamerikā.
Līdz ar to daļa no Maskavas svarīgākajiem ieročiem ir nonākusi nepieredzējušu afrikāņu sieviešu rokās, kuras strādā kopā ar krievu profesionālās izglītības studentiem, kas jaunāki par 16 gadiem. Rūpnīca atrodas Tatarstānas Alabugas speciālajā ekonomiskajā zonā, aptuveni 1000 kilometru uz austrumiem no Maskavas, liecina AP izmeklēšana.
AP analizēja kompleksa satelītattēlus un ražotnes iekšējos dokumentus, runāja ar pusduci afrikāņu sieviešu, kuras tur nokļuva, un izsekoja simtiem video tiešsaistes darbā iekārtošanas programmā ar nosaukumu “Alabuga Start”, lai apkopotu dzīvi rūpnīcā.
Kāda sieviete, kura piekrita strādāt Krievijā, satraukti dokumentēja savu ceļojumu, uzņemot selfijus lidostā un uzņemot video ar aviokompānijas maltīti un lidojuma karti, koncentrējoties uz vārdu “Eiropa” un norādot uz to ar saviem garajiem, koptajiem nagiem.
Tomēr, kad viņa ieradās Alabugā, viņa drīz uzzināja, ko darīs, un saprata, ka tas ir "slazds".
Uzņēmums ir saistīts ar dronu ražošanu,” sacīja sieviete, kura montēja lidaparātu korpusus. "Es nožēloju un nolādēju dienu, kad sāku taisīt visas šīs lietas."
Strādnieces tika pastāvīgi uzraudzītas kopmītnēs un darba vietā, darba stundas ir garas, un atalgojums krietni mazāks, nekā viņa gaidīja — informāciju apstiprināja trīs citas sievietes, kuras intervēja AP,
Bažās par viesstrādnieču drošību viņu vārdi pašlaik netiek publiskoti.