Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 11.oktobrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
21:41. Vācijas kanclers Olafs Šolcs, tiekoties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, paziņoja, ka kopā ar Beļģiju, Dāniju un Norvēģiju 2024.gadā Ukrainai piešķirs militāro palīdzību vēl 1,4 miljardu eiro apjomā.
Minētais atbalsts ietver papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas IRIS-T un "Skynex", zenītartilērijas tankus "Gepard", bezpilota lidaparātus, galvenos kaujas tankus, bruņumašīnas, kaujas dronus, radarus un artilērijas munīciju, norādīja kanclers.
19:41. Ziņas par ukraiņu žurnālistes Viktorijas Roščinas nāvi apcietinājumā Krievijā ir satriekušas Eiropas Savienību (ES), piektdien apliecināja Eiropas Ārējās darbības dienests, norādot, ka ES pieprasa veikt neatkarīgu žurnālistes nāves izmeklēšanu.
"Viktorija Roščina bija pazīstama ukraiņu žurnāliste, kas atspoguļoja Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. (..) Viņas liktenis ir traģisks atgādinājums par daudzajiem tūkstošiem cilvēku, kas ir aizturēti okupētajās Ukrainas teritorijās un Krievijā," teikts paziņojumā.
"ES pieprasa veikt rūpīgu un neatkarīgu izmeklēšanu, kas pēc iespējas ātrāk noskaidrotu visus Viktorijas Rosčinas nāves apstākļus," norādīja dienests.
18:02. Vācijas kanclers Olafs Šolcs, tiekoties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, paziņoja, ka kopā ar Beļģiju, Dāniju un Norvēģiju 2024.gadā Ukrainai piešķirs militāro palīdzību vēl 1,4 miljardu eiro apjomā.
"Līdz gada beigām ar mūsu Beļģijas, Dānijas un Norvēģijas partneru atbalstu mēs nodrošināsim Ukrainai vēl vienu militārās palīdzības paketi aptuveni 1,4 miljardu eiro vērtībā," sacīja Šolcs.
16:47. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien tikās ar Romas Katoļu baznīcas pāvestu Francisku un lūdza viņa palīdzību centienos no gūsta Krievijā atgādāt dzimtenē ukraiņus.
"Tiekoties ar pāvestu Francisku, jautājums par mūsu cilvēku nogādāšanu mājās no gūsta bija galvenais temats," pēc sarunām Vatikānā platformā "X" pauda prezidents.
Ukraina jau iepriekš ir lūgusi Vatikāna palīdzību, lai dzimtenē nogādātu uz Krieviju piespiedu kārtā aizvestos bērnus.
15:26. Lietuvas Bruņotie spēki saņēmuši pirmos tūkstoš pirmās personas skata punkta jeb FPV tipa kaujas dronu, ko saražojuši Lietuvas uzņēmumi, un tuvāko nedēļu laikā tie tiks nodoti Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, piektdien paziņoja Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns.
Lietuvas Aizsardzības resursu aģentūra iegādājusies dronus no pieciem kaujas dronu ražotājiem.
"Esmu gandarīts, ka mūsu ražotāji, izprotot Ukrainas vajadzības, ir parādījuši savu potenciālu, ka viņi spēj ātri ražot. Viņi to ir paveikuši, un šodien pirmie droni ir šeit, mūsu armijas noliktavās," apmeklējot Armijas noliktavu dienestu Kauņā, sacīja Kasčūns.
14:27. Krievijas karatiesa piektdien piespriedusi 18 gadu cietumsodu kādam Altaja Republikas iedzīvotājam par kara komisariāta dedzināšanas mēģinājumu.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī Krievijā aizdedzināti daudzi kara komisariāti, par ko tiesas apsūdzētajiem piemērojušas bargus sodus.
Ziņu aģentūra "Interfax" vēsta, ka 45 gadus vecais vīrietis notiesāts par mēģinājumu 2023.gada novembrī aizdedzināt kara komisariātu Barnaulā.
13:34. Krievijas raķešu uzbrukumos Odesai naktī nogalināti četri cilvēki, tai skaitā 16 gadus veca meitene, piektdien paziņojušas Ukrainas varasiestādes.
Kopš trešdienas Krievijas uzbrukumos Odesas apgabalā nogalināti kopumā jau 13 cilvēki, vietnē "Telegram" pavēstīja apgabala kara administrācijas vadītājs Oļehs Kipers.
Desmit cilvēki naktī tika ievainoti, no kuriem četru cietušo stāvoklis ir smags. Glābšanas un meklēšanas darbi turpinās. Iespējams, ka zem krievu raķetes sagrautās ēkas drupām iesprostoti vēl citi cilvēki.
11:45. Krievijas psihiatriskajās slimnīcās piespiedu ārstēšanai pakļauti vismaz 49 politieslodzītie, paziņojusi cilvēktiesību aizstāvju organizācija "Memoriāls".
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī Krievijā ir palielinājies to politieslodzīto skaits, kuri nosūtīti uz piespiedu ārstēšanos. Starp tiem, kam piemērots šāda veida sods par tā dēvētajām viltus ziņām par Krievijas armiju, ir Ņižņijnovgorodas gids un blogeris Aleksejs Onoškins, Saratovas apgabala pašvaldības deputāts Oļegs Nepeins, mūziķis un žurnālists Andrejs Gajevskis un Maskavas Fizikas un tehnoloģijas institūta izpilddirektora vietnieks Viktors Moskaljovs.
10:25. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 666 340 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1140 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8953 tankus, 17 800 bruņutransportierus, 19 322 lielgabalus un mīnmetējus, 1229 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 976 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 16 837 bezpilota lidaparātus, 2619 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 26 398 automobiļus un autocisternas, kā arī 3396 specializētās tehnikas vienības.
09:10. Vairums vāciešu vēlas, lai Vācijas kanclers Olafs Šolcs atsāk dialogu ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, liecina piektdien publiskota aptauja. Saskaņā ar sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "YouGov" veikto aptauju 59% vāciešu vēlas, lai abi līderi atsāktu kontaktēties pa telefonu. Šolcs un Putins pēdējo reizi runāja pa telefonu 2022.gada 2.decembrī.
Aptuveni 39% aptaujāto pauda uzskatu, ka Ukrainai nevajadzētu atdot okupētās teritorijas apmaiņā pret mieru ar Krieviju, bet 22% uzskata, ka Ukrainai vajadzētu atteikties no Krimas, ko Krievija nelegāli anektēja pirms desmit gadiem. Vēl 23% uzskata, ka Kijivai vajadzētu atdot Ukrainai ne tikai Krimu, bet arī teritorijas, ko Krievija okupējuši kopš atkārtotā iebrukuma sākuma. Kopumā 45% aptaujāto uzskata, ka Ukrainai būtu jāatsakās no kādas savas teritorijas daļas.
08:05. Šodien ceļā dosies Aizkraukles novada pašvaldības un iedzīvotāju sarūpētā ziedojumu krava Ukrainas armijai.
Pašvaldības ziedotās divas automašīnas Ukrainā nogādās biedrība "SOS palīdzība Ukrainas armijai", bet pie autobusa stūres sēdīsies Jaunjelgavas kultūras centra direktore Sandra Smona. Autobuss ir piepildīts ar ziedojumiem Ukrainas karavīriem. Visi spēkrati tiks nodoti Ukrainas 80.desanta triecienbrigādes rīcībā.
07:11. Nākamā konference Ukrainas atjaunošanas veicināšanai notiks Romā nākamā gada jūlijā, ceturtdien paziņoja Itālijas premjerministre Džordža Meloni pēc sarunām Romā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
"Ukraina nav viena un mēs to atbalstīsim, cik ilgi vajadzēs," Meloni sacīja reportieriem pēc vakariņām ar Zelenski viņa braucienā pa četrām Eiropas valstu galvaspilsētām.
00:10. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis īsas saziņas laikā ar plašsaziņas līdzekļiem pēc tikšanās Parīzē ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu sacīja, ka gatavošanās nākamajam miera samitam tiks pabeigta līdz novembrim, lai gan precīzs samita datums joprojām nav zināms, ziņo medijs "European Pravda".
"Nākamajam Miera samitam ir jānotiek. Plāns būs "uz galda" jau novembrī, bet datumu nezinu. Domāju, ka šobrīd neviens to nezina. Bet mēs visu sagatavosim un plāns, ar visām detaļām būs gatavs līdz novembra sākumam," sacīja Zelenskis.