Piektdiena, 10.maijs

redeem Maija, Paija

arrow_right_alt Pasaulē

Ukrainas kara 595. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:24]

© Scanpix

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 11.oktobrī. Ukraina jau vairāk kā pusotru gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:24.Latvija aktīvi atbalstīs Ukrainas integrāciju NATO, NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē uzsvēra aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Kā aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā, NATO-Ukrainas Padomes tikšanās laikā tika pārrunāti tālākie soļi Ukrainas dalībai NATO, notikumi frontē un alianses dalībvalstu atbalsts Ukrainai cīņā pret Krievijas iebrucējiem.

Saucot tikšanos par vēsturisku, Sprūds akcentē, ka tas ir nākamais solis Ukrainas tālākai integrācijai NATO, un Latvija aktīvi atbalstīs šo procesu.

21:40. Beļģija, kurai Eiropas Savienībā ir vislielākās intereses pasaules dimantu tirdzniecībā, atbalsta Krievijas dimantu aizliegumu kā daļu no sankcijām, kas vērstas pret prezidenta Vladimira Putina valdību saistībā ar karu Ukrainā, paziņojis Beļģijas premjerministrs Aleksandrs de Kro.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš šodien apmeklēja Briseli, ir vairākkārt lūdzis aizliegt Krievijas dimantu importu. Rietumi Krievijai jau noteikuši plašas finanšu un tirdzniecības sankcijas, tomēr dimantu importa aizliegums līdz šim vēl nav ieviests.

G7 valstis un Eiropas Savienība (ES) jau vairākus mēnešus strādā pie risinājuma, kā izsekot un ierobežot Krievijas dimantu tirdzniecību, lai novērstu sankciju apiešanu. Saskaņā ar dažādām aplēsēm Krievija gadā eksportē neapstrādātus dimantus aptuveni četru miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir gandrīz trešdaļa no pasaules kopējā apjoma.

20:30. Maskavas Golovinas rajona tiesa trešdien piesprieda 150 000 rubļu (aptuveni 1400 eiro) lielu sodanaudu cilvēktiesību aizstāvju organizācijas "Memoriāls" līdzpriekšsēdētājam Oļegam Orlovam par atkārtotu Krievijas armijas "diskreditēšanu", ziņo neatkarīgais tīmekļa izdevums Mediazona.

Prokuratūra pieprasīja uzlikt Orlovam 250 000 rubļu lielu sodanaudu.

Cilvēktiesību aizstāvja kriminālvajāšanas iemesls bija sociālās saziņas vietnē "Facebook" publicētais raksts "Viņi gribēja fašismu. Viņi to dabūja", kurā nosodīts Krievijas karš pret Ukrainu. Savā pēdējā vārdā Orlovs norādīja, ka nenožēlo raksta publicēšanu.

19:00. Eiropas Savienības (ES) Ukrainas mehānismam būtu jāsniedz lielāks atbalsts vietējām un reģionālajām reformām, norādīts trešdien pieņemtajā Eiropas Reģionu komitejas nostājā.

Ieteikumos pausts aicinājums piešķirt vairāk finansējuma un tehniskā atbalsta Ukrainas pilsētām un reģioniem.

ES galvenais finansēšanas instruments Ukrainai būtu jāpaplašina un vairāk jākoncentrējas uz Ukrainas vietējo un reģionālo pašvaldību veiktspējas palielināšanu, norāda Reģionu komiteja ieteikumu kopumā, kurā arī aicina atbalsta plānā Ukrainai izmantot ES reģionālās attīstības politiku kā pamatelementu.

17:59 Krievijas okupanti apšaudīja Nikopoli Dņepropetrovskas apgabalā. Par to paziņojis Ukrainas iekšlietu ministrs Igors Kļimenko.

"Ģimnāzija tika iznīcināta. Divi cilvēki gāja bojā," viņš atzīmēja. Viņš stāstīja, ka tie bijuši izglītības iestādes darbinieki.

Kļimenko ziņo, ka meklēšanas un glābšanas darbi turpinās. "Glābēji joprojām meklē cilvēkus zem drupām," viņš piebilda.

Dņepropetrovskas OVA vadītājs Sergejs Lisaks atzīmē, ka raķetes trieciena rezultātā ievainoti divi 24 un 71 gadu veci vīrieši.

Viņš atzīmē, ka ģimnāzijas ēka tika nopietni bojāta.

17:24 Uz laiku okupētajā Zaporožjes apgabala daļā turpinās okupantu veiktās cilvēku nolaupīšanas un tagad runa ir par tūkstošiem cilvēku.

To paziņoja Melitopoles pilsētas priekšsēdētājs Ivans Fjodorovs. "Svarīgākais noziegums ir mūsu cilvēku nolaupīšanas turpināšana. Katru dienu mēs saņemam ziņas no mūsu civiliedzīvotājiem, ka ienaidnieks nolaupa mūsu tautu. Mēs jau runājam par tūkstošiem, kas ir nolaupīti no īslaicīgi okupētā Zaporožjes apgabala," Fjodorovs teica.

Viņš norādīja, ka humanitārā un drošības situācija gan Melitopolē, gan kopumā Zaporožjes apgabala apkārtējā daļā pasliktinās. Jo īpaši cilvēkiem šajā profesijā tagad ir problēmas ar pārtikas iegādi.

16:50 Ukrainas Drošības dienests (SBU) un Harkivas apgabala prokuratūra paziņojusi, ka krievu raķešu triecienu Hrozas ciematam, kurā tika noslepkavoti vismaz 55 cilvēki, iespējams, koriģējuši divi vietējie iedzīvotāji, kas aizbēguši uz Krievijas teritoriju.

Kā ziņots, 5.oktobrī krievu ballistiskā raķete "Iskander" trāpīja kafejnīcai Hrozas ciematā, kur tobrīd uz bēru mielastu bija pulcējušies kāda kritušā ukraiņu karavīra tuvinieki.

Saskaņā ar SBU rīcībā esošo informāciju ziņas par ciemā notiekošo krieviem snieguši divi bijušie vietējie iedzīvotāji - attiecīgi 30 un 23 gadus veci brāļi, kas okupācijas laikā pārgājuši iebrucēju pusē.

Viņi nozīmēti amatos Harkivas apgabalā izveidotajās okupācijas iestādēs. Viens no brāļiem bijis šoferis ieslodzīto konvojēšanas vienībā, bet otrs - inspektors autoinspekcijā.

Hroza atrodas 30 kilometrus uz rietumiem no Kupjanskas, un tiek lēsts, ka pirms Krievijas atkārtotā iebrukuma tur mita aptuveni 500 iedzīvotāji.

Atkārtotā iebrukuma sākumā krievi Hrozu tika ieņēmuši, bet pagājušā gada septembrī Ukrainas armija ciematu atbrīvoja.

Pēc ciemata atbrīvošanas abi kolaboracionisti kopā ar ģimenēm aizbēguši uz Krieviju, kur turpinājuši sadarboties ar iebrucējiem.

Viņi vākuši informāciju arī par kritušā ukraiņu karavīra pārapbedīšanu, bet pēc konkrētā datumu noskaidrošanas, paziņojuši to Krievijas karaspēkam, teikts SBU paziņojumā.

Savukārt prokuratūra publicējusi saraksti starp abiem minētajiem kolaboracionistiem un vārdā neminētiem Hrozas iedzīvotājiem.

15:40 ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins apliecināja Ukrainas prezidentam Vladimiram Zelenskim par stabilu un nepārtrauktu ieroču piegādi Ukrainai.

Kā vēsta Ukrainas prezidenta mājaslapa, valsts vadītājs Zelenskis darba vizītes laikā Beļģijā tikās ar ASV aizsardzības ministru Ostinu un jauno ASV Apvienotās štāba priekšnieku padomes priekšsēdētāju Čārlzu Braunu.

Jo īpaši Ostins apliecināja stabilas un nepārtrauktas visu nepieciešamo ieroču piegādes Ukrainai turpināšanu. Viņš uzsvēra, ka ASV ir tam nepieciešamie resursi un iespējas, un tās joprojām koncentrējas uz Ukrainas atbalstīšanu.

15:00 Pirmā partija ar vairāk nekā 5000 kamikadze bezpilota lidaparātiem jau atrodas Ukrainā. Tas bija iespējams, pateicoties operācijai “Unitedness” - UNITED24, fonda “Turn Around Alive” un monobankas kopīgai sadarbībai, sacīja vicepremjers, digitālās transformācijas ministrs Mihails Fjodorovs.

14:21 ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins trešdien paziņojis par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 200 miljonu dolāru (189 miljonu eiro) apmērā.

Līdz ar jauno palīdzības paketi ASV sniegtā palīdzība Ukrainai sasniegusi 43,9 miljardus ASV dolāru.

Jaunā palīdzība ietvers munīciju pretgaisa aizsardzībai, artilērijas munīciju, prettanku ieročus un aprīkojumu cīņai ar Krievijas droniem, NATO galvenajā mītnē Briselē paziņoja Ostins.

Karš starp Izraēlu un palestīniešu teroristu grupējumu "Hamas" un cīņas ASV iekšpolitikā ir raisījušas bažas par ASV turpmāko militāro atbalstu Ukrainai, bet Ostins uzsvēra, ka ASV turpinās atbalstīt Kijivu. "Nekļūdieties, Savienotās Valstis atbalstīs Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams," sacīja ministrs.

Ostins par jauno militārās palīdzības paketi Ukrainai paziņoja, atklājot ASV vadītās Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmi. Grupa apvieno aptuveni 50 valstis no visas pasaules, kas ieinteresētas atbalstīt Ukrainu karā pret Krieviju.

Ostins sacīja, ka grupas uzdevums ir pārliecināties, ka tiek apmierinātas Ukrainas vajadzības ziemas mēnešos, un turpināt attīstīt Ukrainas kaujas spējas.

12:47. Dānijas aizsardzības ministrs Troels Lunds Pulsens paziņojis, ka viņa valsts plāno piegādāt pirmos iznīcinātājus F-16 Ukrainai ne vēlāk kā 2024.gada pirmajā ceturksnī, respektīvi, līdz martam vai aprīlim, ziņo Dānijas raidorganizācija TV2. Pulsens piebilda, ka konkrētais piegādes datums ir atkarīgs no Ukrainas pilotu apmācības tempa. Dānijas Aizsardzības ministrija nav sniegusi informāciju, cik tieši iznīcinātājus saņems Kijiva.

11:10. Zelenskis kopīgā preses konferencē ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu norādīja, ka Ukrainai šobrīd ir svarīgi trīs veidu ieroči: pretgaisa aizsardzības sistēmas, tāla darbības rādiusa raķetes un artilērija.

10:30. Beļģijas aizsardzības ministre Ludivīne Dedondera paziņojusi, ka Beļģijas valdība sāks sūtīt Ukrainai iznīcinātājus F-16 no 2025.gada. Dedondera intervijā Beļģijas radio BelRTL neprecizēja, cik tieši lidmašīnu Beļģija plāno nosūtīt uz Ukrainu.

09:50. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien ieradies vizītē NATO galvenajā mītnē Briselē, paziņoja alianses preses pārstāvis. Tā ir pirmā Zelenska vizīte NATO mītnē kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pagājušā gada februārī. Zelenskim paredzēts uzrunāt presi un tikties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu pirms alianses aizsardzības ministru sanāksmes.

09:41. Lielbritānija un tās Ziemeļeiropas sabiedrotie trešdien paziņoja par jaunu 100 miljonu mārciņu (116 miljonu eiro) militāro atbalstu Ukrainai, kuras mērķis ir palīdzēt tās bruņotajiem spēkiem attīrīt mīnu laukus, uzturēt transportlīdzekļus un aizsargāt galveno infrastruktūru.

Pakete tiks piešķirta, izmantojot naudu no Lielbritānijas pārvaldītā Starptautiskā fonda Ukrainai (IFU), un tā ietvers aprīkojumu, lai palīdzētu Ukrainas karavīriem šķērsot mīnu laukus un pārvarēt upes un tranšejas, paziņoja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

09:08. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 283 900 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 820 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 4863 tankus, 9220 bruņutransportierus, 6731 lielgabalu, 809 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 545 zenītartilērijas iekārtas, 316 lidmašīnas, 316 helikopterus, 5226 bezpilota lidaparātus, 1530 spārnotās raķetes, 20 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 9145 automobiļus un autocisternas, kā arī 965 specializētās tehnikas vienības.

08:38. Apvienojot Latvijas un Igaunijas uzņēmēju sarūpētos pikapus, kā arī Valsts robežsardzes un Valsts meža dienesta ziedotos transportlīdzekļus, šodien plkst.10. no "Arēnas Rīga" ceļā dosies fonda "Uzņēmēji mieram" organizēts palīdzības konvojs uz Ukrainu.

Kopumā konvojā uz Ukrainu dosies četras Valsts robežsardzes, piecas Latvijas uzņēmēju pirktās, piecas Valsts meža dienesta ziedotās un 13 Igaunijas uzņēmēju pirktās automašīnas.

07:09. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien apsūdzēja Krieviju palestīniešu kaujinieku grupējuma "Hamas" atbalstīšanā tā karā pret Izraēlu. "Mēs esam pārliecināti, ka Krievija vienā vai otrā veidā atbalsta "Hamas" operācijas," Zelenskis sacīja intervijā Francijas telekanālam "France 2".

"Tagadējā krīze (..) apliecina faktu, ka Krievija tiešām cenšas īstenot destabilizējošas darbības visā pasaulē," viņš piebilda.

01:35. Vācija sūtīs Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmas, raķetes, tankus un artilērijas munīciju kā daļu no jaunas militārās palīdzības paketes apmēram viena miljarda eiro vērtībā, par kuru otrdien paziņoja Berlīne.

Paketē būs gan otra pretgaisa aizsardzības sistēma "Patriot", kas jau bija apsolīta Ukrainai, gan astoņi raķešmetēji, vairāk nekā 60 vadāmās pretaviācijas raķetes un radaru iekārtas, paziņoja Vācijas Aizsardzības ministrija.

00:10. Krievu okupanti pastiprinājuši apšaudes un šturmē Ukrainas bruņoto spēku pozīcijas Marjinkā un Novomihailovkas apkaimē, kur ilgstoši bijis mierīgs, vēsta pravda.com.ua.