Iedzīvotāji šokā par BBC kritiku Cēsīm
 

Lielākās britu raidorganizācijas BBC publiskotais video sižets par Cēsīm kā "izmirstošu" un "drūmu" pilsētu raisījis plašu rezonansi sabiedrībā. Iedzīvotājiem nav saprotams, kādēļ tieši Cēsis ir kritizētas, filmējot jau desmit gadus slēgtu skolu, pāris bankrotējošus veikalus un vecas mājas.

BBC komentārs ir pavisam neliels, tomēr Latvijas vārds starptautiskajā informācijas telpā figurē pietiekami reti, lai šāda publikācija pamatīgi iedragātu pilsētas un arī visas Latvijas tēlu. Neatkarīgā centās noskaidrot, vai bezcerīgā aina, kādu iezīmē britu mediji, atbilst patiesībai un ko par situāciju saka cēsnieki un citi Latvijas iedzīvotāji.

Cēsu Kultūras centra Tautas māksla speciāliste, Kadrija Mičule, video sižetu nav redzējusi, tomēr neizprot, kādēļ negatīvā gaismā būtu jāizceļ tieši Cēsis: „Var paskatīties ļoti daudzas vietas, viss ir līdzsvarā. Jāskata kopskats. Grūti spriest, kādēļ izcelta šī pilsēta. Kultūras dzīvē Cēsīs ir aktīva. Ir, protams, tā, ka daudz lietas tiek nodotas pašvaldībai, tai nav tik lielu iespēju atbalstīt kultūru. Nevalstiskais sektors ir ļoti liels.”

Kadrija Mičule arī uzsver lielo Imantdienu popularitāti, kas tautā joprojām ir ļoti iemīļots un populārs kultūras pasākums, turklāt Cēsu kultūras dzīvē „pamazām nāk klāt jaunas idejas”. Aizvadītajā gadā pirmo reizi notika Imkas sapņu grāmata – pasākums par godu Imantam Kalniņam, kurā bērni un jaunieši kopā ar Vidzemes kamerorķestri un viesmāksliniekiem sniedza koncertu Cēsu Pils dārzā. K. Mičule norāda, ka pasākums esot tieši kultūras cilvēku brīvprātīga iniciatīva, turklāt paredz, ka to varētu organizēt arī turpmāk.

Negatīvu iespaidu par Cēsu attīstību varētu radīt Kultūras centra ēkas darbības apturēšana, taču jāņem vērā, ka sabiedriskā dzīve vienkārši pārcelta uz citām telpām, lai jau 2013. gadā “no jauna vērtu durvis kā moderns daudz funkcionāls centrs ar akustisko koncertzāli 800 skatītāju vietām,” vēstī Cēsu tūrisma portāls. Arī Kadrija Mičule apstiprina –šobrīd notiek būvniecības darbi, arī Kultūras centra nodošanas termiņi pagarināti neesot, un piemetina, ka Cēsīs atklās arī jaunu mūzikas skolu.

Šos faktus BBC žurnālisti nav ņēmuši vērā, rādot vien ekonomiski “novājinātās Latvijas” pilsētu tās drūmākajās ainās. Kā pavēstīja laikraksta Druva fotogrāfs Māris Buholcs, arī pamestā skola, par kuru šausminās video sižeta galvenā varone, bijusī cēsniece Ilze Dragūne, izrādās esot slēgta jau vairāk nekā desmitgadu, tādēļ būtu absolūti nekorekti to minēt sakarā ar neseno ekonomisko krīzi. BBC sižetā tiek uzsvērts milzīgais latviešu emigrācijas vilnis – kopš Latvija pievienojās Eiropas Savienībai, valsti pametuši 10% iedzīvotāju. Nevar noliegt iespaidīgo aizbraucēju skaitu un rindas lidostā, tomēr viens jautājums teju visiem Neatkarīgās aptaujātajiem nav skaidrs – kādēļ tieši Cēsis tiek tik bargi kritizētas un izceltas citu pilsētu vidū?

Cēsu Tūrisma aģentūras pārstāve, kura savu vārdu atklāt nevēlējās, pauda šoku par pilsētas atspoguļošanu publikācijā: “Man tas ir liels pārsteigums, tas viss galīgi ne atbilst patiesībai. Cēsis tieši top sakoptas. Nevarētu teikt, ka tūristu skaits Cēsīs pēdējā laikā sarucis, pavisam nesen kāda tūriste no Pēterburgas pauda sajūsmu par Cēsīm un arī Rīgu!” Darbu daudziem neesot viegli atrast, bet tas nav nekas pārsteidzošs, turklāt “tie, kas mācās, atrod,” secina tūrisma aģentūras pārstāve.

Tomēr Latvijas iedzīvotāju viedoklis par šo BBC video materiālu atšķiras. Sarmīte Kauliņa uzskata, ka Cēsīm piešķirtais pelēkais statuss nav raksturīgs. „Cēsīs viss notiek,” šādi sieviete apgalvo, jo pati pirms mēneša iesaistījusies biznesa inkubatorā Cēsīs. Sarmīte izsakās, ka labprāt dzīvotu Cēsīs. LU students Krišs uzskata līdzīgi: „Nedomāju, ka tur nav ko darīt.”

Vairākums par pilsētu izsakās šādi: „Skaista, vēsturiska un sakopta pilsēta.” Kultūras darbiniece Asja dodas uz Operas svētkiem Cēsīs un uzskata, ka tā ir kultūras pilsēta. „Finanses nesakrīt ar emocijām, tādēļ tā arī varētu būt, kā video parādīts.” Restaurācijas ķīmiķe Indra uzskata, ka sižets ir tendenciozs, bet arī tā var uz mūsu valsts situāciju paskatīties: „Mēs varam uztvert optimistiski, bet patiesība tāda arī ir- darba nav, rūpniecība netiek attīstīta. Gaidām nacionālo plānu, kā valdība attīstīs mūsu valsti.”

Students Mārcis, kas nāk no Cēsīm, uzskata, ka sižets nav konkrēti par Cēsīm, bet tas varētu būt par jebkuru citu Latvijas pilsētu, jo tas atspoguļo kopējo situāciju Latvijā. Bet kāpēc izcelt tieši Cēsis? Pēc viņa novērojumiem pilsēta ir mainījusies: „No dzīvīgās pilsētas maz, kas ir palicis - piektdienas vakaros ielas ir tukšākas nekā pirms trim gadiem - cilvēku skaits Cēsīs tiešām ir manāmi samazinājies.” Cēsu iedzīvotāja Ieva Šabāne iebilst pret to, kā BBC vizuāli raksturo Cēsis: „Pelēcību varētu piesaukt jebkurai pilsētai šajā gadalaikā, kad nav sniegs, bet tikai lietus un vēji! Pilsēta ir parādīta no viena cilvēka skata punkta, patiesībā Cēsis ir tūristu ļoti apmeklēta un iecienīta vieta, jo ir daudz ko apskatīt un redzēt, piemēram, Cēsu muzejs ir atjaunots pilnībā un ļoti jauka vieta izveidota pasākumiem!”

Kultūras menedžmenta studente Asnate skaidro, ka šāda veida video tiek veidoti cits pēc cita. Un tajos esošo informāciju var uztvert dažādi, no jebkuras puses.

10.janvārī BBC rakstīja: perspektīva Latvijā „izskatās drūma”. Raidorganizācija minēja, ka Eiropas robežu atvēršana, kombinēta ar krīzes radītajiem efektiem, mazākajām pilsētām šajās valstīs nozīmē izmiršanu, kamēr jauni cilvēki darba vietas meklē citviet. Turklāt viena no Eiropas mazākajām valstīm, Latvija, ir cietusi visvairāk.