VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šogad pirmajā pusgadā sakārtojusi 16 ēkas 11 adresēs, kurām piešķirts A un B kategorijas vidi degradējošas būves statuss, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Vienlaikus VNĪ savā pārvaldībā pārņēma 26 šādas būves 16 adresēs.
Vārna skaidro, ka VNĪ darbības mērķis ir nodrošināt, ka valsts pārvaldei ir pieejami tikai tādi īpašumi, kas ir funkcionāli un lietojami. Ja konkrēto būvi nevar izmantot valsts vajadzībām, tā tiek atsavināta, un no pārdošanas iegūtie līdzekļi tiek ieguldīti citu īpašumu attīstībā un uzturēšanā. Visas 16 šogad pirmajos sešos mēnešos sakārtotās A un B kategorijas vidi degradējošās ēkas, no kurām lielākā daļa jeb deviņas ēkas atrodas Kurzemes plānošanas reģionā, tikušas atsavinātas.
Vienīgā no šogad pirmajā pusgadā atsavinātajām vidi degradējošajām būvēm, kas klasificēta kā reģionālas nozīmes kultūras piemineklis, ir Cīravas pirts. Šī nekustamā īpašuma zemes vienība un būve ir daļa no reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa "Cīravas muižas apbūve", kurā kopumā ietilpst 11 objekti.
Pērnā gada nogalē VNĪ portfelī bija kopumā 147 būves, kurām bija piešķirts A vai B vidi degradējošas būves statuss, bet 2024.gada jūnija beigās - 157 šādas būves. No tām 66% bija B kategorijas vidi degradējošās būves, kuru kopējais tehniskais stāvoklis ir novērtēts kā pirms avārijas, un tehniskais nolietojums ir no 61% līdz 80%.
Aptuveni 44% no kopējā VNĪ vidi degradējošo būvju portfeļa atrodas Latgales plānošanas reģionā, 21% Rīgas plānošanas reģionā, 20% Kurzemes plānošanas reģionā un 15% citviet Latvijā. Divas no ēkām ir iekonservētas, bet pārējās ir risināšanas procesā, kas attiecīgi paredz vai nu ēkas atsavināšanu, demontēšanu vai būves atjaunošanu, ja ēkai ir rasts pielietojums valsts funkciju nodrošināšanai.
VNĪ pārvaldīto īpašumu skaits ir mainīgs, jo pastāvīgi notiek īpašumu pārņemšana no ministrijām, pašvaldībām un citām valsts iestādēm, to atsavināšana, nodošana pašvaldībām un citas darbības, kas nodrošina efektīvu valsts īpašumu pārvaldību un portfeļa sakārtošanu. Veicot iestāžu aptauju, tiek apzinātas iespējas īpašumus izmantot valsts pārvaldes vajadzībām, kā arī izskatīti to ilgtspējīgas attīstības scenāriji.
Lai precīzi tiktu nodalīti ilgtermiņā perspektīvie īpašumi un atsavināmie nekustamā īpašuma objekti, VNĪ pārvaldāmo īpašumu portfelis ir sadalīts trijos primārajos portfeļos - pamata, aktīvu un atsavināmajā portfelī. Atsavināmajā portfelī ir iekļauti tie īpašumi, kuri publiskā sektora iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus. Šie nekustamā īpašuma objekti likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti publiskās izsolēs vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem, tādējādi ļaujot tiem gūt jaunu pielietojumu.
VNĪ izveidota 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.