Personības

«Ļoti vienkārši – spēlēšu Izraidītos,» saka aktieris Dainis Grūbe, vaicāts, kā sestdien, 28. februārī, svinēs savu 31. dzimšanas dienu, un piebilst: «Starp citu, savā dzimšanas dienā Izraidītos spēlēju jau otro gadu pēc kārtas.»

«Ar vislielāko baudu tagad skatos baletu, priecājos par saviem kolēģiem, kuri joprojām dejo, un manī nav ne kripatiņas nožēlas. Bet man ir viens sapnis, kas atkārtojas – ka man beidzot Aivaram Leimanim ir jāpasaka, ka es vairs nedejoju...» smaida operdziedātāja Anta Jankovska. Vienpadsmit baletā nodejotus gadus viņa vienā dienā nogrieza kā ar nazi un sāka mācīties dziedāt.

Šīs nedēļas nogalē, no 27. februāra līdz 1. martam, izstāžu zālē Ķīpsala norisināsies Latvijas grāmatu izstāde 2015. Tās ietvaros sestdien, 28. februārī, pulksten 12 Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmas Bērnu un jauniešu žūrija eksperti no visas Latvijas jau 13. reizi nosauks populārākās grāmatas, ko lasījuši pagājušā gada laikā. Rakstnieki, ilustratori, tulkotāji un izdevēji saņems šokolādes grāmatu kā augstāko jauno lasītāju godalgu.

«Uzdāviniet man savu prieku! Varbūt izklausās filozofiski, bet man tiešām ir svarīgi, lai man apkārt ir priecīgi cilvēki. Prieks, miers, saule un ģimene līdzās – tik vien man vajadzīgs!» saka arhitektūras studente, profesionāla fotogrāfe un Latvijas Radio burtu princese Linda Rutule. Viņu šodien sveicam 22. dzimšanas dienā!

«Nekad dzīvē neesmu gaidījis savu dzimšanas dienu. Tā pienāk, to nosvin, un miers. Neesmu centrēts uz sevi,» saka mākslinieks un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) asociētais profesors Pēteris Postažs. Šodienas gaviļnieks, sagaidot 75 gadu jubileju, izņēmuma kārtā dzimšanas dienu svin ar četrām izstādēm, no kurām viena tiks atklāta šodien Gulbenes muzejā.

Runas par to, ka Rainis savulaik bijis latviešu Nobela prēmijas kandidāts literatūrā, laika gaitā apaugušas ar biezu kultūrslāni. Nereti šis apgalvojums, kam nav nekāda objektīva pamata, izskan pat diezgan kategoriskā līmenī.

Saruna ar Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektoru Alekseju Naumovu un prorektoru Andri Teikmani par LMA nākotnes plāniem, par atrašanos jauna tehnoloģiskā lēciena priekšā un mūsu gatavību šim lēcienam. Par to, vai Latvijas politiskajai elitei ir stratēģiskais redzējums, kādā veidā iespējams veikt valsts attīstības izrāvienu, un kāda ir inovatīvo tehnoloģiju loma šā izrāviena realizācijai?

«Atrādīt savu mūziku citiem – tā daļēji ir egoistiska pašapmierināšanās. Vari rakstīt dziesmas vai fotografēt cilvēkus un glabāt pie sevis, priecāties klusībā, bet iekšēji ir rodama urdošā izjūta pēc novērtējuma,» saka aktieris Ivars Krasts. Viņš sarakstījis muzikālo pavadījumu diviem režisora Andra Kalnozola dzejoļiem, kas šovakar pirmoreiz publikai izskanēs iestudējuma Benzīnvīrs pirmizrādē teātrī Dirty Deal Teatro.

«Latvijā es jūtos ļoti labi. Manuprāt, latvieši ir daudz atvērtāki un brīvāki nekā lietuvieši. Varbūt jāsaka – ne tik ļoti iebaidīti. Man vienmēr bijis grūti Lietuvā, lietuvieši baidās priecāties, būt laimīgi, pastāvīgi viņiem ir vainas izjūta, bet, ja tādas nav, tā ir jāizdomā. Un viss, ko teicu, ir arī manī, bet tieši tas mani vienmēr ir tracinājis, jo esmu redzējusi arī citādus cilvēkus un citādu veidu, kā dzīvot. Patiesībā šajā teātrī esmu izaugusi profesionāli, kā māksliniece,» saka operdziedātāja Asmika Grigorjana – lietuviete ar armēņu asinīm.

«Tekstus var rakstīt dažādi: romantiski un poētiski, caur puķēm, ļoti tieši, pragmatiski un pat līdz riebumam atkailināti. Viss atkarīgs no zvaigžņu stāvokļa un konkrētā brīža emocijām. Man nav tāda uzstādījuma: es to darīšu tā. Es savus klausītājus esmu uzrunājis arī ļoti primitīvi, man bijušas dziesmas, kas dod pa taisno. Bet šajā albumā vairāk jālasa starp rindām,» saka populārais mūziķis Jānis Stībelis.

«Tā kā esmu pārliecinājusies, ka cilvēks domā, bet Dievs dara, mana šā gada apņemšanās ir ļauties dzīves skaistumam un tās neprognozējamībai,» saka Latvijas Nacionālās operas soliste Evija Martinsone. Viņai šodien svētki – 35. dzimšanas diena!

«Vai, Dieviņ, nesvinēšu!» saka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce, izdzirdot jautājumu par dzimšanas dienas svinību iespējamo scenāriju. «Trešdienas rītā parasti ir būvsapulce atjaunojamajā Mākslas muzeja ēkā Valdemāra ielā, pēc tam visu dienu būšu savā darba vietā.» Un šogad tā sanācis, ka pat dzimšanas dienas vakarā viņa būs aizņemta darbos – vakarā paredzēts priekšlasījums kādā seminārā.

Piektdien uz kinoekrāniem iznāk par pirmo šausmu filmu Latvijā nodēvētā filma M.O.Ž. (M.O.Ж. – мужчина в оранжевом жилете). Pirmizrādi tā piedzīvoja pērn Starptautiskajā fantāzijas filmu festivālā Monreālā, kas tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem šī žanra spēlētājiem pasaulē. Straujo pavērsienu radošajos meklējumos Aiks Karapetjans komentē kodolīgi: «Negribēju taisīt filmu par reālo dzīvi, sociālām figņām un tā tālāk.»

«Galvenās ir atklāsmes, ko mākslinieks noskaidro pats sevī, radot darbus. Meklējumi nekad nebeidzas, bet man aktuāls bijis un ir eksperiments un tas, cik daudz iespējams izdarīt ar vienu materiālu, kur ir tā robežas, un visam vēl klāt sevis pārbaudīšana, savu spēju robežu noskaidrošana,» saka keramiķe Elīna Titāne. Rīgas Porcelāna muzejā apskatāma viņas jaunākā personālizstāde Baltās pēdas.

«75 gadi ir ļoti skaists laiks, lai saprastu, vai dzīve ir vai nav velti nodzīvota,» atzīst latviešu animācijas vecmeistars Ansis Bērziņš. Šodien 75. dzimšanas dienu viņš atzīmēs savu vistuvāko cilvēku lokā.

«Uzskatu, ka ir ļoti daudz lielisku krievu tautības cilvēku un daudz negatīvi noskaņotu latviešu – un otrādi. Labajam un sliktajam nav nacionalitātes un politiskās piederības,» neilgi pēc piedalīšanās Krievijā populārā televīzijas šovā spriež pašmāju mūziķis Markus Riva (īstajā vārdā Miķelis Ļaksa). Pēdējā laikā guvis neatsveramus iespaidus dažādās dzīves frontēs, viņš mērķtiecīgi raugās nākotnē.

«Šobrīd dzīvoju izjūtās par to, kādi būs koncerti, bet, kad sāku domāt par pagājušo, kļūstu emocionāla. Domāju, ar šo tiks pieliks viens punkts un atvērtas durvis kam jaunam un ļoti jaukam,» saka dziedātāja Aija Andrejeva, kura no rītdienas klausītājus aicina ar viņu nosvinēt 10 uz skatuves pavadītos gadus jubilejas koncertā Soļi. Koncertturneju viņa uzsāks Vidzemes koncertzālē Cēsis un noslēgs koncertzālē Palladium 24. aprīlī.

Le­ģen­dā­rās rok­gru­pas Me­nu­ets da­līb­nie­ce, Jug­las mū­zi­kas sko­las flau­tas spē­les pe­da­go­ģe Bai­ba Ja­ge­re, vei­do­jot sa­vu ēdien­kar­ti, vai­rāk uz­ma­nī­bas pie­vērš tam, lai pro­duk­ti ir svai­gi, un priekš­ro­ku dod Lat­vi­jā audzē­ta­jai pre­cei.

«Man vienmēr ir patikuši šausmu stāsti, patīk režisora Deivida Linča filmas, patīk arī Hofmaņa slavenākie darbi, kas ir arī pateicīgi vizualizēšanai izrādē vai filmā, jo tie ir pilni ar spocīgiem brīnumiem,» saka Andris Vilcāns. Pēc septiņu gadu pārtraukuma komponists, kurš jau 12 gadus dzīvo ASV un strādā reklāmas jomā, atkal sarakstījis mūziku dramatiskā teātra izrādei un pirmo reizi strādā Liepājas teātrī – 13. februārī Liepājas teātrī pirmizrāde E.T.A. Hofmaņa pasakai pieaugušajiem Zelta pods.

«Labā lieta ir tā, ka savu darbu apvienoju ar izklaidi,» saka rītdienas gaviļnieks Juris Kaukulis, kurš atzīst – nav nekas neparasts, ka savu dzimšanas dienu svinēs, spēlējot koncertā. Šoreiz – Liepājas klubā Fontaine Palace.

«Jauna komēta Polijas literatūras debesīs» – tā par Dorotu Maslovsku pēc viņas debijas romāna Poļu–krievu karš zem sarkanbaltā karoga (2002) iznākšanas rakstīja franču laikraksts Le Monde. Tad Dorotai Maslovskai bija deviņpadsmit gadu, tagad viņa ir viena no slavenākajām poļu mūsdienu autorēm, kuras darbi tulkoti un iestudēti daudzviet pasaulē.

«Es vispār pēc dabas esmu slinks. Man, protams, ir atbildības izjūta, bet es jūtu, ka esmu palicis vēl slinkāks. Man vairs negribas būt tik publiskam, drīzāk gribu kaut kur norakties... Varbūt tas uz vecumu?» smaidot saka Liepājas teātra aktieris Edgars Pujāts. Viņam šodien 44. dzimšanas diena!