18.februāra jubilārs: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce

«Vai, Dieviņ, nesvinēšu!» saka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce, izdzirdot jautājumu par dzimšanas dienas svinību iespējamo scenāriju. «Trešdienas rītā parasti ir būvsapulce atjaunojamajā Mākslas muzeja ēkā Valdemāra ielā, pēc tam visu dienu būšu savā darba vietā.» Un šogad tā sanācis, ka pat dzimšanas dienas vakarā viņa būs aizņemta darbos – vakarā paredzēts priekšlasījums kādā seminārā.

Dzimšanas dienas svinēšana šogad, visticamāk, vispār nenotiks, jo neesot ne vēlēšanās, ne noskaņojuma. «Es vispār neesmu no tiem cilvēkiem, kas ļoti grib svinēt. Iespējams, tāpēc, ka man amats ir ļoti publisks, visu laiku esmu sabiedrībā un man apkārt ir cilvēki, līdz ar to nejūtu īpašu vajadzību pēc svinēšanas. Protams, tuvi cilvēki man ir ļoti būtiski un gan jau kādā no brīvdienām satikšos ar saviem mīļajiem,» atzīst Māra Lāce un atklāj, ka ciemos ļoti gaidīs dēlu Valteru ar ģimeni un jo īpaši trīs gadus veco mazmeitiņu Emīliju. «Par vecumu liecina veselības kaites un ķezas, bet ne jau mazbērnu piedzimšana. Pati saku, ka mazmeita man ir absolūtais brīnums, un viņa manī raisa absolūtu sajūsmu. Man pašai ir dēls, man riņķī visapkārt bijuši puikas, un nu pēkšņi – meitene mūsu radu lokā. Tāpēc arī uz mazmeitu skatos kā uz brīnumu – man nezināmu un nesaprotamu,» atzīst vecmāmiņa. Mazmeitas ienākšana viņas dzīvē mainījusi arī dažus paradumus – nu viņa daudz biežāk iegriežas bērnu apģērbu veikalos, jo ne tikai Emīlijai gribas pucēties, bet arī vecmāmiņai lutināt savu vienīgo mazbērnu. «Es pati pēc rakstura esmu diezgan skarba, un, domāju, mazmeita mani padara nedaudz maigāku, vismaz man pašai tā šķiet,» smejot nosaka Māra Lāce.

Šis gads LNMM direktorei iesācies intensīvi un izskatās, ka būs ļoti noslogots, jo «ir jābeidzas rekonstrukcijas darbiem muzeja galvenajā ēkā Valdemāra ielā, un esam uzsākuši gatavošanos savai ieiešanai atjaunotajā ēkā. Tas nozīmē – strādājam pie koncepcijām, ekspozīcijām, kas diemžēl nerodas vienā dienā».

Lai gan darba pienākumu dēļ muzeja direktorei jābūt daudzu izstāžu atklāšanā, arī citos pasākumos citās kultūras sfērās, Māras Lāces ikdienas aktivitāšu sarakstā ir arī citu kultūras pasākumu apmeklēšana. «Vispār es piederu lasītāju paaudzei, es patiešām daudz lasu. Tomēr arī koncerti, teātris un jo īpaši opera, kas man ļoti patīk, ietilpst manā interešu lokā – tā ir, tā bijis vienmēr. Lai gan prioritāte man vienmēr ir māksla. Nevaru teikt, ka redzu un zinu visu, kas šajā jomā notiek, bet atļaušos apgalvot, ka 80 procentu no notiekošā es cenšos redzēt,» atzīst Māra Lāce. Jau drīz viņa gatavojas doties uz Venēcijas mākslas biennāli. «Tur jābūt, tas jāredz. Turklāt es pati biju žūrijas komisijā, kas izvēlējās Latvijas darbu šajā starptautiski nozīmīgajā pasākumā,» saka Māra Lāce un piebilst, ka par atpūtu tur neesot ko domāt, «jo tas ir pamatīgs darbs. Ticiet man, muzeja darbinieki, arī esot ārpus Latvijas, dodas skatīties muzejus».

Uz vaicājumu, ko viņa pati sev personiski vēlētos šajā gadā, viņa pasmaida: «Man gribas, lai šogad būtu skaista vasara – ne pārāk karsta, ne pārāk lietaina. Nē, tomēr teikšu arī par darbu – lai mums gludi klājas ar rekonstrukciju muzeja ēkā Valdemāra ielā. Saprotiet, ka ne jau visiem muzeja direktoriem sava mūža laikā izdodas nodarboties ar muzeja rekonstrukciju. Man tāda iespēja ir, un to es uztveru kā izaicinājumu.».