«Uzskatu, ka ir ļoti daudz lielisku krievu tautības cilvēku un daudz negatīvi noskaņotu latviešu – un otrādi. Labajam un sliktajam nav nacionalitātes un politiskās piederības,» neilgi pēc piedalīšanās Krievijā populārā televīzijas šovā spriež pašmāju mūziķis Markus Riva (īstajā vārdā Miķelis Ļaksa). Pēdējā laikā guvis neatsveramus iespaidus dažādās dzīves frontēs, viņš mērķtiecīgi raugās nākotnē.
Gada pirmais mēnesis dziedātājam aizritējis visnotaļ aktīvi un bijis notikumiem bagāts. «Šobrīd aktuālākais ir izpildītāju konkurss Supernova, kam cītīgi gatavojos,» viņš pauž. Tiek pievārēti arī pēdējie darbi, lai klausītāju vērtējumam nodotu jauno videoklipu dziesmai Take Me Down. «Dziesmu nerakstīju speciāli Eirovīzijai, taču nolēmu, ka tā ir pietiekami spēcīgs hits, kas varētu labi iederēties šajā konkursā. Strādāju kopā ar ļoti labu komandu, ar izciliem cilvēkiem no Ukrainas, kas veidojuši daudzu turienes vietējo zvaigžņu karjeras. Domāju, ka man šis gads būtu visīstākais, lai startētu Eirovīzijā,» viņš uzskata.
Pirmreizīguma izjūta
Līdz šim bieži vien bijis tā, ka cilvēki neizdara pareizo izvēli vai arī apstākļi sakrīt tā, ka izvēlētais, lai arī cik profesionāls vai populārs mūziķis būtu Latvijā, ārzemēs paliek nesadzirdēts, domā Markus. Viņš jauno eirodziesmas izvēles projektu vērtē kā pozitīvu, un vienīgais, kas piešķir procesam pirmreizīguma izjūtu, ir tas, ka neviens nezina, kā būs. «Uzskatu, ka es šogad varētu labi sludināt Latvijas vārdu, tāpēc cīnīšos līdz pēdējam un ar visiem saviem spēkiem. Ļoti ceru, ka cilvēki mani atbalstīs, uzticēsies man un sajutīs to, ko vēlos pateikt,» pauž viens no pusfinālistiem.
Pēdējo gadu Eirovīzijas uzvaras Markus vērtē kā pretenciozas, kā vienu no veiksmīgākajiem piemēriem minot dziedātāju Lorīnu no Zviedrijas. «Viņai bija lieliska dziesma ar skaistu šovu, un vēl pēc uzvaras viņas dziesmas tika spēlētas radiostacijās. Manuprāt, šajā šovā var uzvarēt ne tikai frīki, bet arī mūziķi, kam patiešām ir ko teikt. Ceru, ka zvaigznes sastāsies labvēlīgi un viss būs kārtībā!»
Izrāviens pārmaiņām
Markus ir apņēmības pilns savā karjeras ceļā aktīvi virzīties ne tikai uz rietumiem, bet iekarot arī austrumu reģionus – arī Krieviju, Ukrainu, Kazahstānu un citas zemes. «Pašlaik plānoju tur arī koncertus un uzstāšanās, tāpēc paredzu, ka šis gads būs ļoti aizraujošs,» viņš neslēpj gaidas.
Viņa apņēmību pierādījusi arī dalība vērienīgajā Krievijas šovā Gribu pie Meladzes, kurā pašmāju mūziķis startēja. Nu šovs ir beidzies, un, kā teic pats dziedātājs, viņš tajā guvis labus rezultātus – tikšana līdz superfinālam bijis nereāls sapņu piepildījums. «Aizbraucot uz pirmo kastingu, man pat prātā neienāca, ka es varētu tikt tik tālu. Pāris veiksmes soļi gan šķīra no iekļūšanas grupā M-Band, kas nu jau aktīvi koncertē,» teic Markus un atzīst, ka nebēdā par neiekļūšanu puišu grupā, jo uzskata, ka viss, kas notiek, notiek uz labu. «Neskatoties uz to, šis šovs iedevis man labu izrāvienu un nesis labas pārmaiņas karjerā un dzīvē.»
Māksla stāv pāri visam
Atskatoties uz piedzīvoto nesenajā karjeras posmā, mūziķi pārņem gandarījums. «Iepriekš biju vairāk tēmējis uz Rietumu tirgu, taču krieviski runājoša auditorija šobrīd šķiet daudz tuvāka un sasniedzamāka. Esmu pārsteigts, cik labi mani tur uzņem – Latvijā esmu darbojies 10 gadu, bet man nekad nav bijis sava fanu kluba. Kopš šova strauji audzis sekotāju skaits sociālajos tīklos, bet, lidojot uz Baltkrieviju, lidostā jau sagaidīja fani,» viņš dalās sildošajās atmiņās un pārdomās. Ceļš, kas sākotnēji bijis ērkšķiem kaisīts un nesis arī neveiksmes, beidzot sācis atmaksāties un ievirzīties pareizajā virzienā, Markus uzskata: «Tagad saprotu, ka viss, kas ar mani dzīvē noticis, ir bijis īstajā laikā. 27 gadu vecumā man pienācis īstais laiks un īstie notikumi. Ceru, ka nākamie gadi izvērtīsies arvien labāki.»
Naidīgu attieksmi pret latviešiem un konfliktsituācijas dziedātājs Krievijā neesot izjutis un piedzīvojis. «Filmēšana notika Maskavā, komanda bija no Ukrainas, bet dalībnieki arī no Baltkrievijas, Gruzijas, es no Latvijas. Tas nekādi neietekmēja atmosfēru. Māksla stāvēja augstāk par politiskiem konfliktiem. Uzstāšanās kopā ar Konstantīnu Meladzi bija līdz asarām aizkustinoša – par to sapņo daudz mūziķu, kas viņu zina. Māksla, manuprāt, ir vislabākais veids, kā runāt par mieru pasaulē, vēl jo vairāk šajā reģionā. Šova laikā un arī pēc tā esmu saņēmis daudz pārmetumu par to, ka braucu uz Krieviju, bet, man šķiet, to nevar samērot,» viņš pamato savu viedokli. «Es rakstu dziesmas, producēju tās, uzstājos, esmu dīdžejs, vadu pasākumus – tas ir mans darbs, ko es gribu darīt. Ja vēlos paplašināt savas darbības teritorijas, es neuzskatu, ka politika ir tas, pēc kā man vajadzētu vadīties.»
Vienādi emocijās
Konkursā Supernova Markus startēs ar lirisku dziesmu un atzīst, ka arī citos priekšnesumos par svarīgāko komponentu uzskata vēstījuma emocionālo fonu. Taču, kā viņš pārliecinājies savā radošajā karjerā, radīšana ne vienmēr ejot no rokas. «Tas reizēm sanāk diezgan mākslīgs process, kas attīstās vien darba gaitā. Vislieliskākais ir nejauši pa ielu ejot ieraudzīts cilvēks no savas dzīves, kas devis kādas emocijas. Tad sanāk atcerēties notikumus un piedzīvotās izjūtas, bet, aizejot uz studiju, roka pati raksta tekstu un notis,» viņš raksturo radīšanas procesu.
Jau diezgan ilgi mūziķis strādājot pie sava trešā albuma, kuram šogad, cerams, būs lemts ieraudzīt dienasgaismu. Tajā plānots iekļaut dziesmas, kas runā ne tikai par paša autora emocijām, bet tādas, kas varētu uzrunāt plašāku auditoriju. «Emociju spektrs, manuprāt, visiem cilvēkiem ir līdzīgs. Mēs visi esam raudājuši par pirmo mīlestību un neprātīgi priecājušies par lielu veiksmi. Emocijas ir vislabākais, caur ko uzrunāt cilvēkus – es mēģinu līst sevī un izzināt savu emociju pasauli, lai vērstos ar šiem atklājumiem pie klausītājiem.» Vislielāko gandarījumu dziedātājam sagādājot emociju apmaiņa ar klausītājiem un emocionālais strāvojums koncertu laikā. «Mazliet egoistiski, bet tas man sniedz nenormāli lielu prieku. Ir vērts strādāt un ieguldīt sevi visu, lai tas notiktu,» viņš saka.
Neizbēgamā popularitāte
Atpazīstamību mūziķis neizjūt kā savu pašmērķi, galvenais, pēc viņa domām, ir kļūt par viedokļa līderi un iedvesmot cilvēkus. «Arī šova laikā es nekautrējos publiski runāt par savu pagātni, par bērnību un pārdzīvojumiem. Pēc tam šovs saņēma daudz iedvesmotu vēstuļu, kurās cilvēki atzīstas, kā tas viņiem palīdzējis,» saka Markus, atzīstot, ka popularitātes labajām šķautnēm piemīt arī monētas otra puse, kas liek upurēt savu dzīvi un rada grūtības nodibināt attiecības ar cilvēkiem. «Popularitāte nes sev līdzi arī to, ka daudziem cilvēkiem ir par mani viedoklis, no kura ne vienmēr iespējams norobežoties. Reizēm tas ir absolūti nepareizs un nez no kurienes iegūts.» Dziedātājs uzskata, ka popularitātes ceļā piedzīvotās neveiksmes ir viņu motivējušas un darījušas stiprāku – popularitāte, kā viņš teic, nav bijis vienas nakts sindroms, bet smaga darba sasniegums. «Popularitāte popkultūrā ir neizbēgama, un es ar to rēķinos,» viņš apgalvo.
«Man ir daudz elku,» vaicāts par saviem iedvesmas avotiem, nosaka Markus. Dziedātājs labprāt aizraujas ar autobiogrāfisku filmu skatīšanos un populāru mūziķu biogrāfiju pētīšanu. Viņš atzīst, ka nemitīgi cenšas turēt vaļā acis un vērot, ar ko nodarbojas citi pasaulslaveni mūziķi. «Viena no zvaigznēm, ko apbrīnoju, ir Poļina Gagarina, kas bija arī Krievijas šovā. Bija patīkami, ka man izdevās viņu satikt un iepazīties. Es augstu vērtēju viņas darbaspējas un talantu – tas iedvesmo neapstāties arī mani,» Markus neslēpj sajūsmu.
Vilkme uz mājām
Brīžos, kad ikdiena ir piesātināta ar notikumiem, reizēm esot nepieciešams ieturēt pauzi un atpūsties no steidzīgā ritma. Tad atjaunot spēkus lieliski palīdzot grāmatu lasīšana, filmu skatīšanās un mūzikas klausīšanās vai izbraukšana ārpus ierastās vides. Vienus no pēdējiem iespaidiem Markus smēlies ceļojumā uz Bali, no kura tikai pirms nedēļas atgriezies. «Tas palīdzēja iegūt harmoniju un mieru. Sākumā šķita, ka tagad nav īstais laiks, lai dotos prom, bet tad sapratu, ka tas varētu būt veids, kā iegūt enerģiju. Tagad, kad esmu atpakaļ, priecājos, ka varēju pabūt ārpus stresa un atpūsties,» viņš gremdējas atmiņās. Domās atkal paviesojoties saulainajā zemē, mūziķis atklāj, ka visvairāk viņu sajūsminājis vietējās nācijas cilvēciskums. «Viņi visu dzīvi strādā, lai nopelnītu tādu naudu, kāda Latvijā ir mēnešalga, bet viņi tik un tā ir priecīgi. Viņi nāca klāt un runājās, interesējās, novēlēja labu dienu. Paveroties apkārt, nākas secināt, ka viņi dzīvo būdiņās un tur nav tādas labklājības un dzīves apstākļu, pie kādiem esam pieraduši Eiropā, bet tas netraucē būt laimīgiem. Šie novērojumi manī radīja pārdomas par to, ka cilvēkam nevajag daudz, lai justos laimīgs. Tāpēc nebrīnos, ka daudzi uz turieni brauc atrast sevi,» dziedātāja balsī ieskanas gandarījums par piedzīvoto.
Bieži esot pārceļojumos, mūziķis sapratis, ka vienlīdz svarīga kā gūstamie iespaidi viņam ir arī māju sajūta. «Reizēm esot prom, ir tā, ka gribas iekrist savā gultā vai uzvārīt kafiju mājās un būt savā ierastajā vidē. Lai kur arī dzīvē neesmu bijis un lai cik grūti būtu to vietu atstāt, stiprāka par to ir vilkme uz mājām. Latvija vienmēr būs manas mājas. Tā vienmēr būs dārgums, emociju retrospekcija un vieta, kur atgriezties,» viņš pārliecinoši noteic.
