«Ļoti vienkārši – spēlēšu Izraidītos,» saka aktieris Dainis Grūbe, vaicāts, kā sestdien, 28. februārī, svinēs savu 31. dzimšanas dienu, un piebilst: «Starp citu, savā dzimšanas dienā Izraidītos spēlēju jau otro gadu pēc kārtas.»
Lai gan sestdienā ir paredzēta «dienas izrāde», ne rītu, ne vakaru arī nevarēs izmantot personiskām izklaidēm, jo Izraidītie kādu laiku nav spēlēti, tas nozīmē, ka jau no rīta agri jābūt teātrī, lai pats atkārtotu tekstu, pēc tam – kopā ar kolēģiem, tam sekos iedziedāšanās un iedejošanās pirms izrādes, savukārt izrāde beigsies ap astoņiem vakarā. «Diez vai pēc tam es vēl gribēšu ballēties,» atzīst Dainis Grūbe un piebilst, ka arī svētdien jāspēlē Izraidītie. Šādu notikumu sakritību kāds skaidrotu kā likteņa zīmi, ka šajā dzīves periodā dzimšanas dienas labāk nesvinēt, bet aktieriem par to īpaša kreņķa neesot. «Strādā, Daini, strādā! Jo vairāk strādāsi, jo vairāk izdarīsi,» smejot saka aktieris. Ir gan mazas aizdomas, ka aktiera dzīvesbiedre un abas mazās meitiņas būs parūpējušās par pārsteigumu tētim, bet «par to es pat nedomāju. Apmēram gadus sešus, piecus es diezgan nenopietni attiecos pret dzimšanas dienu svinēšanu. Nu labi, ja ir kūka, bet vairāk neko arī nevajag.» Daudz svarīgāk viņam esot būt mājās savu meitu jubilejās un uztaisīt kārtīgu bērnu ballīti, bet šobrīd pašam vairs negriboties lielus trokšņus un ir liels prieks, ja atbrauc vecāki no Madonas un abas māsas ar ģimenēm.
Jaunais tētis apzinoties, ka nenormētais darba laiks teātrī neļauj būt ļoti bieži mājās, tāpēc visu savu brīvo laiku viņš cenšas pavadīt kopā ar bērniem. Tieši šobrīd viņam iegadījies mazliet brīvāks laiks, jo līdz marta beigām viņam nav jaunas izrādes mēģinājumu, vien vakaros – izrādes. No rīta aizved vecāko meitu Reinu uz bērnudārzu, tad mājās pabrokasto kopā ar sievu un mazāko meitiņu Maiju un tad dodas uz teātri, kur galdniecības darbnīcā atjauno sava dzīvokļa durvis. «Mēs iegādājāmies dzīvokli vecā mājā, durvīm ir kādi 105 gadi, un, protams, es tās negribu mest ārā, lai gan tām virsū ir drausmīgs kultūrslānis. Tāpēc esmu nolēmis tās atjaunot, turklāt restaurētas tās izskatās daudz labāk nekā veikalā pirktas jaunas durvis. Man ļoti patīk praktiski darbi, cik varu, tik daru visu nepieciešamo mājās. Vienīgais, kam neķeros klāt, ir elektrības darbi. Manuprāt, «roku darbi» ir ļoti labi, lai neieslīgtu aktiera rutīnā,» saka Dainis Grūbe. Jau marta beigās viņam sāksies jaunās izrādes mēģinājumi – režisore Laura Groza-Ķibere iestudēs Pītera Šefera lugu Ekūzs.
Lai gan sezonas beigas, šķiet, jau ar roku aizsniedzamas, īpaši plāni vasarai netiek kalti. «Jo vasara ir tik īsa, un mēs esam tik spontāni, ka neko daudz ieplānot nevaram. Turklāt mums ir tik daudz tuvo un mīļo cilvēku laukos, pie kuriem jāaizbrauc, ka vasara pat būs par īsu tam, lai visus apciemotu. Un nevar jau aizskriet uz vienu vai divām dienām, vajag rēķināties ar paciemošanos kādu nedēļu, un, ja saskaita kopā, tad mēnesis paies, tikai apciemojot pašus tuvākos, līdz kuriem bieži netiekam,» nosaka ģimenes galva.
