Akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcijas Altum” 30% akciju turētājs Ekonomikas ministrija (EM), paužot atbalstu “Altum” valdes priekšsēdētājam Reinim Bērziņam, pauž aicinājumu vērsties drošības iestādēs par amatpersonas ietekmēšanu no starptautiskām sankcijām pakļautu uzņēmēju puses.
Turpinot aptaujāt tos valsts varas pārstāvjus, kuri ir atbildīgi par apjomīgas valsts naudas dalītāju fiziskām un juridiskām personām, proti, “Altum”, “Neatkarīgā” EM valsts sekretāram Edmundam Valantim vaicāja, kā EM vadība raugās uz to, ka R. Bērziņam ir ģimenes biznesa saites ar starptautiskām sankcijām pakļauto uzņēmēju Dmitriju Mazepinu, un vai ir pieļaujams, ja starptautiskām vai nacionālām sankcijām pakļauta persona var ietekmēt valsts amatpersonu?
No EM saņēmām gandrīz identisku atbildi tām, kādas uz minētiem jautājumiem sniedza pārējie “Altum” akciju turētāji - Finanšu ministrija (40%) un Zemkopības ministrija (30%). Atšķirībā no pārējiem akciju turētājiem EM pauda skubinājumu vērsties valsts drošībās iestādēs gadījumā, ja ir zināmi fakti par amatpersonas (domāts R. Bērziņš) ietekmēšanu no starptautiskām sankcijām pakļauto personu puses.
No EM valsts sekretāra ar ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas Evitas Urpenas starpniecību saņēmām šādu skaidrojumu: “Atbildot uz Jūsu 2022. gada 26. oktobra informācijas pieprasījumu, norādām, ka atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasībām AS "Attīstības finanšu institūcijas Altum" valdes locekļu kandidātu atbilstību izvērtē gan nominācijas komisija, gan padome, nodrošinot profesionālas un kompetentas kapitālsabiedrības pārvaldības institūcijas izveidi. Turklāt AS "Attīstības finanšu institūcijas Altum" kā valsts specializētas finanšu institūcijas valdes locekļu atbilstība tiek vērtēta padziļināti, ņemot vērā Attīstības finanšu institūcijas likumā izvirzītās un noteiktās prasības. Visi lēmumi, kas skar valdes darbības uzraudzību, tiek izskatīti padomes sēdēs. Ekonomikas ministrija uzskata, ka nav pieļaujams, ka starptautiskām vai nacionālām sankcijām pakļauta persona var ietekmēt valsts amatpersonu, līdz ar to, ja Jūsu rīcībā ir fakti, kas liecina par valsts amatpersonas ietekmēšanu, aicinām vērsties attiecīgās drošības iestādēs.”
Iepriekš līdzīgu viedokli par to, ka valsts amatpersonu ietekmēšana no starptautiskām sankcijām pakļauto personu puses nav pieļaujama, “Neatkarīgajai” pauda iepriekšējās Saeimas faktiskā Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere (“Jaunā Vienotība”): “Situācija, kad valsts amatpersonu darbību ietekmē personas, pret kurām noteiktas nacionāla vai starptautiska līmeņa sankcijas, nav pieļaujama. Tiesību normas, kas to nosaka, kā arī labas pārvaldības principu ietvars ir jāievēro katrai amatpersonai, un tās vadībai tas ir attiecīgi jāuzrauga. Konkrētajā gadījumā tā ir “Altum” padomes atbildība. Vienlaikus jānorāda, ka lēmumu par amatpersonas atbilstību speciālās atļaujas saņemšanai darbam ar valsts noslēpumu, atļauju izsniegšanu vai anulēšanu saskaņā ar likumu pieņem valsts drošības iestādes. Normatīvie akti neparedz pienākumu drošības iestādēm par lēmumiem, kas saistīti ar speciālo atļauju izsniegšanu vai anulēšanu, informēt Saeimas Nacionālās drošības komisiju.”
Jautājums par R. Bērziņa iespējamo ietekmēšanu no starptautiskajām sankcijām pakļauto personu puses kļuva aktuāls pēc tam, kad publiski parādījās informācija par ietekmīgiem, bet sankcijām pakļautiem ģimenes biznesa aizbildņiem. Šā gada 30. septembrī “Neatkarīgā” cita starpā vēstīja: “Svarīgs aspekts ir R. Bērziņa sievas Jūlijas Bērziņas komercdarbība, tās tiešās saites ar sankcijām pakļautiem Krievijas oligarhiem un ienākumi no šo personu biznesa; finansiālā saistība ar Dmitriju Mazepinu SIA “Riga fertilizer terminal”. J. Bērziņai bija un ir joprojām tieša saistība ar un ienākumi no Eiropas Savienības sankciju sarakstā iekļautajam Baltkrievijas - Krievijas oligarham D. Mazepinam piederošā uzņēmuma SIA “Riga fertilizer terminal” (reģ. nr. 40103261378). D. Mazepinam šajā uzņēmumā pieder kontrolpakete - 51% daļu. J. Bērziņa bija šā uzņēmuma padomes locekle līdz 2022. gada 4. martam. Uzņēmuma padome, atbilstoši Komerclikuma noteikumiem, pārstāv un aizstāv akcionāru/dalībnieku intereses. Proti, līdz 2022. gada 4. martam (pat vēl Ukrainas kara laikā) J. Bērziņa pārstāvēja D. Mazepina intereses viņa uzņēmumā. Padomes locekļa amata atstāšana Jūlijas Bērziņas saistību ar Dmitriju Mazepinu neizbeidza. 49% SIA “Riga fertilizer terminal” daļu pieder SIA “Rīgas tirdzniecības osta”, kurā vēl šobrīd J. Bērziņa ir valdes locekle. Tas nozīmē, ka ir gan juridisks, gan arī faktisks pamats teikt, ka J. Bērziņa joprojām tieši sadarbojas ar D. Mazepinu. Arī pēc kara sākuma un pēc Mazepina iekļaušanas sankciju sarakstā.”
Šā gada 29. septembrī “Neatkarīgā” saistībā ar iepriekš minēto publiskoja “Altum” padomes locekļu redzējumu. “Altum” padomes locekļi Līga Kļaviņa, Jānis Šnore un Ilze Baltābola sniedza gandrīz identiskas atbildes. No tām izriet - par valstij piederošo uzņēmumu labu pārvaldību var uzskatīt to, ja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja ģimene tiek turēta aizdomās par biznesa saitēm ar sankcijām pakļautiem Krievijas uzņēmējiem. Par labu uzņēmuma pārvaldību var uzskatīt arī to, ja ieinteresēti uzņēmēji valdes vietā sastāda dokumentus, lai valsts uzņēmuma vārdā cīnītos ar saviem biznesa konkurentiem.
