Saeima, nesagaidot konkrētu lēmumu no valdības, pārņēmusi savās rokās jautājumu par minimālo darba algu. Sociālo un darba lietu komisija vienbalsīgi nobalsojusi par minimālās darba algas paaugstināšanu līdz 620 eiro no nākamā gada.
Sociālajiem partneriem, īpaši darba devējiem, gan ir cits skatījums uz šāda nozīmīga lēmuma pieņemšanu, jo minimālās algas palielināšanu nevar veikt, nevienojoties par to sociālā dialoga ietvaros.
Lai gan par minimālās algas palielināšanu, kas pašlaik ir 500 eiro mēnesī, spriests jau vairākkārt, konkrēts lēmums valdības un sociālo partneru (arodbiedrības un darba devēju) sarunās līdz šim nav ticis panākts. To izmanto jau aizejošās Saeimas deputāti, kas rosinājuši izlemt šo jautājumu parlamentā.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija aizvadītās nedēļas nogalē atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas paredz noteikt minimālo mēnešalgu 620 eiro apmērā no nākamā gada, bet 700 eiro apmērā - no 2024. gada. Jau šonedēļ šo jautājumu lems arī Saeimas plenārsēdē. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (“Attīstībai/Par”) norāda, ka, palielinot minimālo algu, būs iespējams sniegt papildu atbalstu mazāk aizsargātajai sabiedrības daļai, arī strādājošajiem, kas saņem minimālo darba algu. Pēc viņa domām, “minimālās mēnešalgas pakāpeniska celšana var kalpot par atspaidu pieaugošajai inflācijai, kā arī mazināt nabadzības riskus”.
Sociālo un darba lietu komisijas sēdē Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Evita Zālīte-Grosa atzina, ka jau gadiem runāts par minimālo algu, bet Nacionālā trīspusējās sadarbības padome nav spējīga par šo jautājumu vienoties. “Laiks iet uz priekšu, mēs nezinām, cik ilgi veidosies valdība. Ja mēs šobrīd nepieņemsim šos grozījums, tad galu galā ministrijas un uzņēmēji nezinās laicīgi, ar ko rēķināties,” sacīja Evita Zālīte-Grosa (“Konservatīvie”), kas pārstāv deputātus, kuri Saeimā iesnieguši grozījumus Darba likumā. “Vilkt garumā šo jautājumu inflācijas laikā ir pilnīgs neprāts.” Papildus jau iesniegtajiem grozījumiem deputāti citus priekšlikumus Darba likuma izmaiņām saistībā ar minimālo algu nebija iesnieguši.
Minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kas darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros, skaidrots likumprojekta anotācijā. Pašlaik minimālā mēneša darba alga ir 500 eiro, un, kā rakstīja “Neatkarīgā”, tā ir viena no viszemākajām minimālajām algām Eiropas Savienībā. Deputāti arī konstatējuši, ka pēdējos gados ir augusi vidējā alga valstī. Centrālās statistikas pārvaldes dati vēsta, ka 2021. gadā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1277 eiro. Tas ir par 11,8 procentiem jeb 135 eiro vairāk nekā 2020. gadā. Līdz ar to ir jāpaaugstina arī minimālā alga. Lietuvā minimālā alga ir 730 eiro un Igaunijā - 654 eiro.
Pret to, ka minimālā alga ir jāpalielina, neiebilst arī Latvijas Darba devēju konfederācija, viens no valdības sociālajiem partneriem, tomēr, kā saka konfederācijas sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns, šo jautājumi ir jāizskata sociālā dialoga ietvaros, kad “arodbiedrības un darba devēji izrunā lietas kopā ar Ministru kabinetu, un Ministru kabinets budžeta pakas ietvaros pieņem lēmumu”. Viņš uzsvēra, ka
atbilstoši sociālajam dialogam vajadzētu vienreiz vienoties par algoritmu, lai minimālā alga tiktu indeksēta katru gadu automātiski,
tāpat kā valsts amatpersonu un citu valsts nodarbināto personu amata algas. Viņaprāt, nevajadzētu pārcelt uz parlamentu tās lietas, kam pēc Eiropas Savienības direktīvas tomēr jānotiek sociālā dialoga ietvaros. Jebkurā gadījumā jāņem vērā, ka minimālās algas palielināšana ir ar valsts budžetu saistīta lieta un to veidos neviens cits kā valdība.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve Kristīne Robežniece sacīja, ka minimālā alga ir piesaistīta dažāda veida finansējumam, tāpēc ir jāņem vērā noteiktais jautājuma izskatīšanas process un nepieciešamība risināt to sociālā dialoga ietvaros. Vienlaikus eksperte nenoliedza, ka ierosinājums celt minimālo algu ir saprotams.
Lemjot par minimālās algas palielināšanu, deputāti nesprieda par to, cik liels papildu finansējums būs nepieciešams. Skaidru atbildi nesniedz arī pats likumprojekts, kurā teorētiski būtu jānorāda, ar kādiem papildu izdevumiem jārēķinās. Likumprojektā uz jautājumu - kāda var būt likuma ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem - paskaidrots, ka “likumprojekta ietekmē palielināsies valsts un pašvaldību budžeta izdevumi, jo būs nepieciešams celt atalgojumu tiem valsts un pašvaldību iestādēs strādājošajiem, kuru atalgojuma apmērs nesasniegs likumprojektā noteikto jauno minimālās darba algas apmēru”.
Jāpiebilst, ka Sociālo un darba lietu komisijas deputāti rosina vēl vienus likuma grozījumus, kas prasīs būtiskus papildu izdevumus no sociālā budžeta. Proti, ir iecerēti grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz strādājošā vecāka pabalsta palielināšanu līdz 50 procentiem no piešķirtā pabalsta apmēra. Pašlaik vecāki var saņemt 30 procentus no pabalsta. Šo likuma izmaiņu fiskālās izmaksas gan ir zināmas, piemēram, 2023. gadā tam nepieciešami gandrīz seši miljoni eiro.
