Haoss Rīgas skolēnu ēdināšanā; atbildīgie sola izlabot kļūdas

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Bērnu vecāku elektroniskajos maciņos ieskaitītā nauda glabājas Lietuvas centrālajā bankā, un, lai veiktu līdzmaksājumu par bērnu pusdienām, vecākiem ir jāveic starpvalstu maksājums. Šādu risinājumu piedāvāja informācijas tehnoloģiju uzņēmums, kas izveidojis Latvijas skolu ēdināšanas uzņēmumiem digitālu platformu “pusdienlaiks.lv”.

Iespējams, elektroniskā maciņa papildināšana varētu noritēt ilgāk, taču nekādus riskus vecāku ieskaitītajiem līdzekļiem mēs nesaredzam, sarunā ar “Neatkarīgo” apgalvo Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārstāvis Jānis Meija.

Mēģina nomierināt: pusdienas būs

Ar skolēnu pusdienām saistītie jautājumi un problēmas pašlaik ir ikviena skolasbērna vecāku uzmanības lokā. Par jauno platformu ik dienu veļas vecāku sūdzības, sākot no tā, ka nav bijis iespējams reģistrēties platformā, nav bijis iespējams ieskaitīt naudu, beidzot ar neskaidrībām, kāpēc par Latvijas bērnu pusdienām nauda jāpārskaita uzņēmumam, kas naudu glabā Lietuvā. Tāpat par maksājumu jebkurā gadījumā būs jāsamaksā neliela, tomēr naudas summa.

Vēl visu šo nedēļu skolu ēdinātāji atbild uz jautājumiem par līdzmaksājumiem, kuri kļuva aktuāli šoruden. Lai paēstu skolas pusdienas, vairs nepietiek ar pašvaldības finansējumu, un vecākiem ir jāmaksā arī pašiem. Tātad skolas pusdienu maksu tagad veido pašvaldības maksājums un vecāku līdzmaksājums. Lai varētu saņemt pašvaldības līdzmaksājumu, vecākam vai pilngadīgajam audzēknim platformā “pusdienlaiks.lv” ir jānoslēdz distances līgums par norēķiniem ar ēdināšanas ārpakalpojumu sniedzēju. Taču ir paredzēta arī iespēja līgumu noslēgt ar drošu elektronisko parakstu, to nosūtot izglītības iestādes piesaistītajam ēdinātājam, vai arī papīra formātā, to izdrukājot, aizpildot, parakstot un nogādājot savas izglītības iestādes administrācijai.

Jāatgādina, ka arī turpmāk pirmo līdz ceturto klašu skolēniem ēdināšanas izdevumi pilnā apmērā tiks segti no valsts un pašvaldības budžeta. Tāpat no pašvaldības līdzekļiem pilnā apmērā segs ēdināšanas izdevumus izglītojamiem, kuru ģimenes atzītas par trūcīgām, maznodrošinātām mājsaimniecībām vai ģimenes ar trim un vairāk bērniem ir reģistrētas Rīgas ģimeņu atbalsta reģistrā, kā arī bāreņiem, invalīdiem un bērniem, kuru aprūpes pienākumu vecāki nepilda.

Skolēniem, kuriem nav sociālā statusa, pašvaldība nodrošinās ēdināšanas pakalpojuma līdzfinansējumu. Vecāku līdzmaksājuma apmērs būs 1,15 eiro skolās (viena ēdienreize - pusdienas) un 2 eiro pirmsskolās (trīs ēdienreizes - brokastis, pusdienas, launags) par ēdināšanu vienā mācību dienā.

Latvijas uzņēmums, kam nauda Lietuvā

Rīgas domē “Neatkarīgajai” pastāstīja, ka “pusdienlaiks.lv” ir Latvijā bāzēta, IT uzņēmumu grupas “Corporate Solutions” izveidota un nodrošināta bezskaidras naudas tiešsaistes maksājumu platforma, kas pēc Rīgas domes ēdināšanas pakalpojuma piegādātāju 2022./2023. gadam iepirkuma noslēgšanās šā gada augustā tika pielāgota bērnu vecāku un ēdinātāju norēķinu atvieglošanai.

Lai atbilstoši Latvijas likumiem sniegtu elektronisku maksājumu apstrādes risinājumu pakalpojumus, ir nepieciešama elektroniskas maksājuma iestādes licence. “Pusdienlaiks.lv” izstrādātājs ir Latvijas uzņēmumu grupa “Corporate Solutions”, kas pirms četriem gadiem ieguva Lietuvas Centrālās bankas izsniegtu elektroniskās maksājuma iestādes licenci, kas atļauj grupas meitasuzņēmumam “Corporate Sevices” UAB maksājuma pakalpojumu sniegšanu visā Eiropas ekonomiskajā zonā. Licence ir reģistrēta gan Lietuvas bankā, gan par to var pārliecināties Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā.

Kāpēc tika izvēlēts risinājums un norēķinu sistēma, zinot, ka nauda būs jāieskaita Lietuvas kontā? Kāpēc Rīgas dome iepirkumā izvēlējusies tieši šādu variantu? Uz šo jautājumu Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārstāvis Jānis Meija “Neatkarīgajai” atbild, paskaidrojot, kāpēc vispār tika ieviesta digitāla platforma.

“Informācijas tehnoloģiju uzņēmums un digitālā platforma pati par sevi netika izvēlēta iepirkumā,” saka Jānis Meija. “Ēdināšanas uzņēmumi jau ilgstoši ir cīnījušies par līdzmaksājuma palielināšanu, jo līdzšinējais faktiski jau četrus gadus nav bijis konkurētspējīgs. Rīgas dome šāgada aprīlī pieņēma lēmumu palielināt līdzmaksājumu, taču nosakot to diferencētu, proti, pusi maksātu pašvaldība, bet pusi - vecāki. Tāpēc radās jautājums, kā ēdinātāji varēs to noorganizēt, jo viena situācija ir, ja ir tikai viens finanšu avots, bet pavisam cita - ja maksātāji ir vairāki.” Tad arī bija skaidrs, ka bez noteiktas un atbilstošas programmatūras risinājuma nebūs iespējams nodrošināt šo pakalpojumu.

Jānis Meija skaidro, ka brīdī, kad Rīgas dome nolēma nodot visu pirmsskolas ēdināšanu ārpakalpojumā un izsludināja iepirkumu (tas notika vasaras sākumā), viena no tehniskām prasībām bija nodrošināt modernu, digitālu rīku, kas administrētu visus maksājumus. No Jāņa Meijas stāstītā izriet, ka pašvaldība izsludina iepirkumu, kurā piesakās skolu ēdinātāji, kuriem savukārt bija jāsameklē un pašiem jāizdomā, kā ieviest digitālos risinājumus. “Mēs uzklausījām vienu IT uzņēmumu, taču tas neatbilda prasībām, un paralēli šajā procesā mūs uzrunāja “pusdienlaiks.lv” veidotāji, kam par labu mēs arī izlēmām. Viens no plusiem bija šī uzņēmuma risinājuma iespējas sasaistīt maksājumus ar informāciju no e-klases vai “mykoob”,” norāda J. Meija.

Faktiski šāda tehniska risinājuma, kāds pašlaik ir “pusdienlaiks.lv”, izstrādei vajadzētu vismaz astoņus mēnešus, taču atvēlētais laiks bija tikai trīs četri mēneši, skaidrojot tehniskās ķibeles, taisnojas J. Meija. Viņaprāt, tas ir objektīvs iemesls, un svarīgākais ir tas, ka pašlaik tiek darīts viss, lai novērstu nepilnības un visi bērni, kuri to vēlas, var skolā paēst pusdienas.

Izmaksas sedz ēdinātāji

Tikai projekta izstrādes gaitā Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija, kas apvieno skolu ēdinātājus, uzzināja faktu, ka “Corporate Solutions” meitasuzņēmumam licence ir Lietuvas regulatora izsniegta un ka nauda faktiski ies caur Lietuvas finanšu iestādēm, “Neatkarīgajai” apgalvo Jānis Meija.

“Mums bija jautājumi, un arī vecāku jautājumi ir pamatoti, tāpēc mēs esam lūguši, lai uzņēmums izvieto skaidrojumu par šo jautājumu, kāpēc Lietuvas banka,”

saka ēdināšanas uzņēmumu pārstāvis. Tomēr nekādu risku šeit ēdinātāji nesaskata, un nav pamata bažām, ka elektroniskajos maciņos ieskaitītā nauda varētu kaut kur pazust. Elektroniskajos maciņos ieskaitītie līdzekļi tiek glabāti Lietuvas Centrālajā bankā, un to drošību garantē Lietuvas Centrālā banka. Turklāt, ja vecākiem nepatīk šī sistēma, ir saglabāta alternatīva - slēgt papīra formāta līgumu ar konkrētu ēdinātāju vai ar e-parakstu un ieskaitīt naudu atsevišķi ēdinātājam.

Jānis Meija saka: jā, arī ēdinātāji ir saņēmuši informāciju, ka elektroniskajā maciņā ieskaitīta nauda “neienāk” uzreiz, bet pēc vairākām stundām vai pat diennakts. “Varētu būt, ka nedaudz kavējas, tomēr nevajadzētu būt tā, ka maksājums prasa ļoti ilgu laiku,” uzsvēra J. Meija. Jebkurā gadījumā arī šo jautājumu platformas veidotāji ir lūgti izskaidrot vecākiem. No šīs aizķeršanās nevajadzētu ciest skolēniem.

Cik izmaksā šis digitālais risinājums, un kurš par to maksā? Jānis Meija atbild īsi: to nosaka katra ēdināšanas uzņēmuma līgums ar IT uzņēmumu, un tās ir komercattiecības. Tātad par “pusdienlaiks.lv” maksā ēdinātāji, kuriem IT uzņēmums sniedz pakalpojumu. Rīgas pašvaldība par to nemaksā, jo ēdinātāji, piesakoties iepirkumā par pusdienu nodrošināšanu skolā, apņēmās izveidot un šo digitālo sistēmu iedarbināt. “Tās ir katra ēdinātāja komercattiecības ar uzņēmumu, ko es nevarēšu komentēt,” saka J. Meija.

Pašlaik “pusdienlaiks.lv” sistēmā ir reģistrējušies 28 000 lietotāju un savus elektroniskos maciņus ir izveidojuši 21 000 vecāku, ieskaitot maciņos jau vairāk nekā 180 tūkstošus eiro.

Izpēte

Žurnālisti, jo īpaši neatkarīgi, vienmēr bijuši neērti valdošajai varai. Tikko nevalstiskā cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" atklājusi, ka Serbijas varas iestādes ir izmantojušas sarežģītas digitālās novērošanas tehnoloģijas, lai piekļūtu mobilajiem tālruņiem, kurus izmanto žurnālisti. Pirms gada līdzīgas aizdomas bija arī par žurnālistu noklausīšanos Latvijas mediju vidē.