Leģendāro "Sēnīti" noceno; tās pārdošanas cena samazināta par 30 000 eiro

© Arnis Kluinis

Par kādreiz tik populārā restorāna “Sēnīte” ēku un zemi pārdevējs šobrīd prasa 550 000 eiro. Pirms vairākiem gadiem, kad šo vietu gatavojās atjaunot “Liepkalni”, “Sēnītes” pārdošanas cena bija 580 000 eiro.

Restorāns “Sēnīte” Vidzemes šosejas malā atradās pusgadsimtu. Diemžēl tagad no kādreizējās prestižās vietas maz kas palicis pāri, ja nu vienīgi atmiņas.

Nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” mājaslapā ievietots sludinājums liecina, ka šī īpašuma pārdošanas cena ir 550 000 eiro. ““Sēnīte” ir vieta ar spēcīgu vārdu, kurš ir dziļi iesēdies veselas paaudzes atmiņā, asociējoties ar patīkamiem mirkļiem, sava laika spozmi un veiksmi. Iegādājoties “Sēnīti”, Jūs iegūsiet ne tikai vietu ar intensīvu satiksmi biznesa ideju īstenošanai, bet vienlaicīgi nodrošināsiet publicitāti medijos un atpazīstamību jau projekta attīstības stadijā. “Sēnīte” nav vienīgi vēsturiskas nozīmes apbūve ar viena veida potenciālo pielietojumu. Vēsturiskās būves aizņem daļu no kopējās teritorijas 2.962 ha platībā,” - šādus vārdus var izlasīt sludinājumā. Objektā ir gāze, elektrība, asfaltēts pievadceļš.

2019. gadā par šo īpašumu, kas nekustamo īpašumu kompānijas “Ober Haus” sludinājumā tika raksturots kā perspektīva vieta tirdzniecības objektam, ēdināšanas pakalpojumiem un ražošanai, tika prasīti 580 000 eiro.

Arī īpašuma kadastrālā vērtība šo trīs gadu laikā ir samazinājusies.

Pēc “kadastrs.lv” datiem, šo zemesgabalu un ēku kopējā kadastrālā vērtība 2019. gadā bija ir 316 906 eiro. Zemes vērtība šajā kopējā īpašuma vērtībā bija salīdzinoši neliela - 64 tūkstoši eiro. Lauvas tiesu veidoja galvenā būve, kuras kadastrālā vērtība 2019. gadā bija 245 tūkstoši eiro.

2021. gadā kadastrālā vērtība šim īpašumam bija 288 tūkstoši eiro, tajā skaitā būvei - 245 tūkstoši eiro, zemei - 43 tūkstoši eiro.

Īpašuma prognozētā kadastrālā vērtība 2025. gadam - 448 898 eiro, liecina “kadastrs.lv” pieejamā informācija.

Ekrānuzņēmums no “Facebook”/”Liepkalni”

Atdzimšanu izjaucis strīds par autostāvvietu

2017. gadā par šo īpašumu ieinteresējās maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs “Liepkalni”, kas saskatīja “Sēnītes” atdzimšanas iespējas un aicināja ikvienu interesentu kopīgi iegādāties šo īpašumu, lai to atjaunotu. 2018. gadā tika izveidota jauna SIA “Sēne”, kas nodarbotos tieši ar “Sēnītes” atjaunošanu. Tika izsludināts ideju konkurss par restorānu kompleksa “Sēnīte” restaurāciju, pārbūvi un teritorijas attīstīšanu. No pieciem iesniegtiem darbiem žūrija par labāko atzina arhitekta Jāņa Ruciņa piedāvāto koncepciju. Tā paredzēja galveno ēku ar sēnes formas kupolu atjaunot atbilstoši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādījumiem, kā arī rekonstruēt un saglabāt vasaras terasi ar koka grīdu ēkas dienvidrietumu pusē. Galvenajā ēkā varētu būt iespēja paēst un atrasties tirdzniecības vietas, tostarp “Liepkalnu” un citu Latvijas ražotāju produkcijai. Apkārtējā teritorijā bija paredzēts izbūvēt multifunkcionālu laukumu atpūtai - stāvlaukumu automašīnām, kā arī treileru parku. Tieši pretī kulinārijas ēkas ieejas durvīm šosejas malā arhitekts bija iecerējis stāvvietu astoņām automašīnām.

2018. gadā VAS “Latvijas valsts ceļi” uzsāka Vidzemes šosejas remontu, kas paredzēja atjaunot arī ceļu posmus gar “Sēnīti”, satiksmes mezglu un gājēju tuneli, taču stāvvietu astoņām automašīnām tieši pretī “Sēnītes” ieejai, kā to bija iecerējis arhitekts, pēc ceļa pārbūves vairs nevarētu ierīkot.

VAS “Latvijas valsts ceļi” komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova Neatkarīgajai 2019. gadā uzsvēra, ka Vidzemes šosejas “Sēnītes” posma pārbūve nekādā veidā neietekmē iespēju attīstīt objektu, potenciālie investori varēs veidot trīs stāvvietas pie pašas ēkas, kurās kopumā varēs novietot vairāk nekā 100 auto. VAS “Latvijas valsts ceļi” projekta gaitā nāca pretī uzņēmējiem un koriģēja pārbūves plānus tā, lai uzlabotu pieeju “Sēnītei”, proti, projekts paredzēja pārcelt un izbūvēt drošu iebrauktuvi “Sēnītes” stāvvietā un servisa zonā Siguldas pusē, tāpat - izbūvēt jaunu piebrauktuvi esošajam asfaltētajam laukumam, kas atrodas lejā pie ceļu krustojuma, kā arī projekta laikā atjaunot esošo stāvlaukumu šosejas otrā pusē un gājēju tuneli.

“Taču satiksmes drošības apsvērumu dēļ izveidot stāvvietu uz brauktuves nav iespējams. Šāda stāvvietas izveide radītu jaunu potenciālo melno punktu,” sacīja A. Kononova.

“Liepkalni” no ieceres atjaunot “Sēnīti” atteicās.

Izpēte

Žurnālisti, jo īpaši neatkarīgi, vienmēr bijuši neērti valdošajai varai. Tikko nevalstiskā cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" atklājusi, ka Serbijas varas iestādes ir izmantojušas sarežģītas digitālās novērošanas tehnoloģijas, lai piekļūtu mobilajiem tālruņiem, kurus izmanto žurnālisti. Pirms gada līdzīgas aizdomas bija arī par žurnālistu noklausīšanos Latvijas mediju vidē.