Gardēžiem

Šo gardo siera zupu iespējams pagatavot vien nieka 15 minūtēs.

32% Baltijas iedzīvotāju brokastis ēd neregulāri vai vispār to nedara. Lielākā daļa priekšroku dod sviestmaizēm, liecina Baltijas valstu iedzīvotāju aptauja par to brokastu ēšanas paradumiem.

Efektīga diēta, kas gan nav piemērota cilvēkiem, kuri slimojuši ar kādām aknu slimībām. Svara zudumu pēc mēneša ir vismaz desmit kilogrami. Interesanti, ka diēta balstās nevis uz kaloritāti, bet ķīmiskajām reakcijām organismā.

Krā­sai­nas un spil­gtas su­kā­des no ogām, aug­ļiem vai dār­ze­ņiem – gar­šīgs sal­dums, ar ko var pa­naš­ķē­ties sal­dum­mī­ļi. Su­kā­des ir kal­tēts pro­dukts, un va­rē­tu šķist, ka tās ir ve­se­lī­gas, ta­ču tas ir mā­nī­gi, jo ga­ta­vo­jot pie­vie­no cu­ku­ru.

Izrādās, vecās labās "Gotiņas" konfektes var izmantot arī tādos gardumos, kā siera kūka.

Sa­gai­dot Mār­tiņ­die­nu, laiks celt gal­dā aro­mā­tis­ku un su­lī­gu svēt­ku zo­si, kas, pa­snieg­ta ar Lat­vi­jas lau­ku ru­dens vel­tēm sal­de­nā me­dus gla­zū­rā, būs sā­tīgs bau­dī­jums gan ga­viļ­nie­kam, gan vie­su sai­mei.

11. novembrī tiek svinēta Lāčplēša diena. Kā vēsta latviešu teika, Lāčplēša pārspēka avots bijusi cepure ar lāča ausīm, kas palīdzēja uzveikt Melno bruņinieku. Diemžēl cepuri ar tik maģisku spēku mūsdienās ir grūti atrast, taču skaidrs ir arī tas, ka ar tukšu vēderu Lāčplēsis nebūtu paveicis savus varoņdarbus, aizsargājot tēvzemi no iebrucējiem. Tāpēc restorāns “Tex-Mex Republic” sveic ikvienu svētkos, piedāvājot īpašu recepti patriotiskām valsts svētku vakariņām.

Latviešu svētku virtuve ir bagāta ar dažādām tradīcijām, kas atšķirīgas no citu tautu paražām, jo godā tiek celti graudaugu ēdieni un pākšaugi, tāpat dārza un meža veltes, kā arī gaļa un zivis. Mārtiņdienā, pēc lopu kaušanas, svētku neatņemama sastāvdaļa ir zilcis, spudiņš, drebulis, ko mūsdienās saucam par galertu vai auksto gaļu. LIDO izpētījis un apkopojis infografikā interesantus faktus par latviešu tradicionālo virtuvi rudens un ziemas svētkos.

Tiem, kuru ģimenēs ir Mārtiņi, lieliski zina, ka īsts svētku galds nav iedomājams bez kārtīga zoss cepeša un šķovētu kāpostu bļodas. Lai gan šāda maltīte izklausās sarežģīti un ilgi garavojama, tomēr pieredzējuši pavāri saka - viss ir paveicams!

Liepājas puses zemnieki ir rosīgi un nenolaiž rokas arī šinī grūtajā laikā. Nodarbojas ar mājražošanu, cik nu kuram tā rocība atļauj. Produkciju realizē liepājnieku un viesu iemīļotā tirdziņā “Lauku sēta pilsētā”. Arī dunalcnieki, “Ievu” saimnieki Irina un Aivars Sedoli un “Roņu” saimniece Aldona Žiemeliene no Grobiņas nodarbojas ar mājražošanu. Sedoli skābē kāpostus, bet Žiemeliene ražo pienu un kopj zosis un pīles. Tagad, Mārtiņos, ir liels pieprasījums pēc kāpostiem un zosīm.

Šāds šokolādes našķis vislabāk piestāvēs pie kūpošas kafijas tases.

Garšīgā ēdiena recepte paredzēta četrām personām.

Šis vieglais deserts ar rudenīgu noskaņu, piešķirs eleganci jebkuram svētku galdam.

Šis ir viegli pagatavojamais ēdiens iepriecinās īstenus kārumniekus.

Šī rudenīgi gardā ābolu uzkoda īpaši labi piestāvēs pie kafijas tases.

Crème brûlée pagatavošana ir laikietilpīgs process, bet rezultāts ir katras gatavošanai veltītās minūtes vērts.

Šis gardais ēdiens būs lieliska alternatīva tik ierastajiem kartupeļu ēdieniem

Vieglos un patīkamos Tapicoa plācenīšus var pagatvot gan kā smalku saldo, gan kā vieglu sāļu uzkodu.

Sāļais kēksiņš ir garda un viegla uzkoda ar ko var gan priecēt viesus svētkos, gan lutināt mājiniekus ikdienā.

«Man ļo­ti pa­tīk ro­sī­ties vir­tu­vē un ga­ta­vot. Tā ir ma­na te­ra­pi­ja,» pār­lie­ci­no­šā lat­vie­šu mē­lē no­teic bra­zī­lie­te Ma­ri­ja de Lur­de­sa Ru­fi­no, ku­ru drau­gu un ģi­me­nes lo­kā pie­ņemts dē­vēt par Va­ne­su un ku­ra jau as­to­ņus ga­dus par sa­vām mā­jām sauc Lat­vi­ju.

Var ticēt, var neticēt, taču mūsdienu Latgale vēl joprojām ir līdz galam neizzināta, aizvien atšķirīga un pārsteigt gatava. Šie pārsteigumi, nelatgalietim mērojot Latgales ceļus un satiekot vietējos, kā tādas pērles uzmirdz te vienā, te jau citā vietā un veidā, kaut pašiem latgaliešiem šķiet – nekas īpašs.

Ru­dens smar­žo pēc ābo­liem, ci­do­ni­jām, sē­nēm... un, pro­tams, pēc pir­ma­jiem šā ga­da skā­bē­ta­jiem kā­pos­tiem, kas vā­rās zu­pā vai sau­tē­jas uz plīts.