GARDĒŽIEM: Bioloģiskās pārtikas valdzinājums

Ekoloģiski tīras pārtikas meklējumos katrs ir pavirzījies uz priekšu tik tālu, cik to ļauj vai liek izpratne, skatījums uz pasauli, ar uzturu saistītas veselības problēmas, laiks un nauda, reizēm arī vēlme pēc kaut kā ekskluzīva.

Ir cilvēki, kuriem dabas dota vai izkopta spēja just vissīkākās garšas nianses – viņi tad arī ir tie, kuri vislabāk pamana atšķirību starp bioloģiskajā un parastajā lauksaimniecībā audzētajiem produktiem. Jāteic gan, ka daudzus gadu tūkstošus, kopš pašiem zemes apstrādāšanas pirmsākumiem, parasta bija tieši bioloģiskā lauksaimniecība un tikai salīdzinoši nesen tā tika pakļauta mehanizācijai un ķimizācijai, kas atviegloja darbu, bet radīja arī nevēlamus blakusefektus. Tam pretstatā attīstījās bioloģiskās lauksaimniecības kustība, kas vērsās plašumā 20. gadsimta vidū.

Priekšstati par īstu mantu

Kurš gan savu reizi nav sūrojies par to, ka visa pārtika ir saķīmiķota un šķiet bezgaršīga, ne tā kā īstie lauku labumi, kas nopērkami dažādos tirdziņos vai no paziņām lauku sētā, kur produkti ir bioloģiski... vai varbūt jāsaka – ekoloģiski? Likumu izpratnē apzīmējumi bioloģisks un ekoloģisks ir līdzvērtīgi. Taču ne katrs produkts, kurš nāk no zemnieka sētas vai pašu koptā mazdārziņa, ir tiesīgs par tādu saukties. Jābūt attiecīgam sertifikātam. Eiropas Savienībā bioloģiskās lauksaimniecības produkti tiek marķēti ar zaļu lapas attēlu, ko veido 12 zvaigznes. Mūsu valstī audzētajiem bioloģiskās lauksaimniecības produktiem ir arī marķējums Latvijas ekoprodukts. Ja šāda marķējuma uz iepakojuma nav vai, iespējams, produkti nav fasēti, pircējs var lūgt uzrādīt bioloģisko sertifikātu, kuru izsniegusi sertifikācijas institūcija Vides kvalitāte vai VSIA Sertifikācijas un testēšanas centrs. Jāpārliecinās, ka bioloģiskais sertifikāts attiecas tieši uz konkrētajiem produktiem, jo var gadīties, ka saimniecībā ražo dažādas produktu grupas, bet sertifikāts ir tikai daļai no tām. Šaubu gadījumā sertifikāta īstumu var pārbaudīt Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrā.

Reizēm gadās, ka lauku ļaudis saka: mūsu produkti ir ekoloģiski, tikai neesam noformējuši papīrus. Ticēt vai neticēt tad ir paša pircēja ziņā. Ja uz iesaiņojuma ir Zaļā karotīte vai zīmē Latvijas labums, uzraksti bio vai eko, tas nenozīmē, ka runa ir par bioloģiskās lauksaimniecības produktu, tāpat arī tad, ja pārtika mutiski un rakstiski tiek dēvēta par tīru, dabisku, kvalitatīvu utt. Arguments nav arī tas, ka produkcija nāk no mazdārziņa vai piemājas saimniecības. Lielajos lauksaimniecības uzņēmumos, kur izmanto intensīvās metodes, ķimikāliju lietošana tiek kontrolēta, bet dārzkopības amatieri samērā bieži izmanto ne tikai mākslīgo mēslojumu un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, kas nav atļauti bioloģiskajā lauksaimniecībā, bet reizēm dažādus preparātus lieto nepareizi un nekontrolēti.

Kādas garantijas sola sertifikāts

Bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts, kas ražotājam jāiegūst stingras kontroles rezultātā, apliecina, ka produkts ir ražots saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības un pārstrādes noteikumiem. Tas nozīmē, ka netiek izmantoti pesticīdi, minerālmēslojums un citi agroķīmijas līdzekļi, tiek ievērota augu seka, dzīvnieku labturības noteikumi un citas prasības, kas noteiktas ES Regulā par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu. Ir pārbaudīta produktu izcelsme: kā un kur auguši augi, no kurienes nāk sēklas un stādi; kā un kur auguši mājlopi un kur ņemti jaunie dzīvnieki un putni. Katras sastāvdaļas izcelsmei jābūt zināmai; ja nepieciešams, ikviena produkta tapšanu var izsekot līdz pat pirmsākumiem. Tāpat arī bioloģisko produktu ražošanai jābūt stingri nodalītai no parasto produktu ražošanas, lai tie netiktu sajaukti.

KĀ ATŠĶIRT

• Eiropas Savienībā bioloģiskās lauksaimniecības produktus marķē ar zaļu lapas attēlu, ko veido 12 zvaigznes.

• Mūsu valstī audzētajiem bioloģiskās lauksaimniecības produktiem ir arī marķējums Latvijas ekoprodukts.

KUR MEKLĒT

Interese par bioloģisko pārtiku palielinās, tāpēc to var atrast:

• specializētajos ekoproduktu veikalos,

• LIELVEIKALOS, kur sortiments gan pagaidām ir samērā ierobežots,

• nopietnākie interesenti izveidojuši TIEŠĀS PIRKŠANAS GRUPAS.Viņi ne vien izvēlas bioloģisko pārtiku, bet ievēro arī vairākus citus principus: izraugās vietējas izcelsmes sezonālo pārtiku, aicina samazināt dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu, dod priekšroku pēc iespējas īsākām piegādes ķēdēm, kas ļauj produkcijai no ražotāja maksimāli ātri nonākt pie patērētāja. Līdz ar to var no nelielām zemnieku saimniecībām saņemt daudzveidīgāku augļu un dārzeņu šķirņu klāstu, kas ir garšīgāks un bagātāks ar uzturvielām nekā noplicinātais lielveikalu sortiments, kur tiek izvēlētas tās šķirnes, kas maksimāli der transportēšanai un ilgai glabāšanai.

Nevar bez bremzēm

Dažkārt cilvēki, kuriem patīk labi un daudz paēst, ļaujas ilūzijai, ka bioloģiskos produktus var ēst ļoti lielos daudzumos un jebkurās kombinācijās, ja reiz tie tik labi. Bet arī bioloģiskajos produktos, tāpat kā citos, ir ogļhidrāti, olbaltumvielas un tauki un katrs dod zināmu kaloriju daudzumu. Arī no bioloģiskiem produktiem var pagatavot hamburgerus, frī kartupeļus vai treknas kūkas, un šādi ēdieni nebūs stipri labāki par saviem nebioloģiskajiem līdziniekiem. Tāpēc, arī lietojot bioloģisko pārtiku, jāturpina sekot uzturvielu sastāvam un kalorijām, jārūpējas par sabalansētu un daudzveidīgu ēdienkarti, jācenšas izvēlēties pēc iespējas veselīgākus ēdienu gatavošanas veidus, kas palīdz saglabāt vērtīgās uzturvielas. Nedrīkst arī aizmirst par fiziskām aktivitātēm un citiem veselīga dzīvesveida principiem.

BIOLOĢISKO PRODUKTU PRIEKŠROCĪBAS

• Graudaugi saņem organisko mēslojumu un tiek aizsargāti no kaitēkļiem, izmantojot augu seku un kaitēkļu dabiskos ienaidniekus; nezāles iznīcina mehāniski. Bioloģiskie graudaugu produkti nesatur pesticīdu atliekvielas, tie ir brīvi no ģenētiski modificētiem organismiem. Sertificēta ir gan bioloģisko graudaugu audzēšana, gan tālākā pārstrāde.

• Dārzeņi bioloģiskajā lauksaimniecībā audzēti no sēklām, kas nav kodinātas, audzētāji tās ievāc paši vai iegādājas no citām bioloģiskajām saimniecībām vai sertificētiem izplatītājiem. Augsnes auglību un veselīgumu nodrošina pareiza augu seka, slāpekli augsnei piesaistot ar tauriņziežu dzimtas augiem. Lieto organisko mēslojumu, zaļmēslojumu, kompostu, bet nezāles ravē.

• Augļi un ogas iegūti no bioloģiskajā lauksaimniecībā audzētām sēklām un stādiem, tie ienākas pakāpeniski un īstajā sezonā, saskaņā ar dabas un saules gaismas noteikto kārtību, saņemot ūdeni un minerālvielas no augsnes. Kaitēkļus apkaro, izķerot tos fiziski, izmantojot putnu un labo kukaiņu palīdzību, kā arī stādot augus, kuri kaitēkļus atbaida. Latvijā ieved arī eksotiskus bioloģiskajā lauksaimniecībā audzētus augļus, kurus arī var pazīt pēc attiecīgā marķējuma.

• Piena produkti tiek ražoti no piena, ko dod lopi, kuri baroti ar bioloģiski audzētu zāli un rupjo lopbarību, nav saņēmuši ģenētiski modificētu uzturu, dzīvo veselīgā vidē, kur ir pietiekami plaša dzīves telpa vai brīvas ganības, iespēja pastaigāties un elpot svaigu gaisu. Piena produkti top sertificētā pārstrādes procesā, tiem nepievieno mākslīgas krāsvielas, saldinātājus vai aromatizētājus.

• Gaļas produkti, kas audzēti bioloģiskajā lauksaimniecībā, iegūst labas garšas īpašības, pateicoties tam, ka lopi turēti apstākļos, kas maksimāli tuvi dabiskajiem, saņēmuši pietiekami daudz svaiga gaisa, zaļu zāli vai bioloģiski audzētu lopbarību, audzēšanā nav izmantoti hormonu preparāti un antibiotikas.

• Medus tiek iegūts bioloģiskajās dravās, kur bites vāc nektāru un ziedputekšņus no bioloģiskās lauksaimniecības kultūrām vai savvaļas augiem. Dravai jāatrodas vietā, kur vismaz 5 km rādiusā neizmanto pesticīdus un citas lauksaimniecības ķimikālijas, stropi un cits inventrārs ir no dabiskiem materiāliem, piebarošanai lieto barību, kas ir bioloģiski sertificēta.