VĒDERPRIEKS: Slikts ga­ra­stā­vok­lis? Ko ēst un ko ne­ēst

Kok­tei­lis la­bai omai. Sa­stāv­da­ļas: di­vi lie­li ba­nā­ni, 300 ml ana­nā­su su­las, 100 ml apel­sī­nu su­las, vie­na glā­ze pa­pai­jas nek­tā­ra, trīs tēj­ka­ro­tes lin­sēk­lu eļ­ļas. Pa­ga­ta­vo­ša­na: vi­sas sa­stāv­da­ļas sa­blen­de­rē, līdz ie­gūst mai­gu, vien­da­bī­gu ma­su. To var pa­sniegt tū­līt vai pa­ņemt līdz­i ter­mo­sā. © Publicitātes foto

Ko va­rē­tu ap­ēst, lai uz­la­bo­tu sa­vu no­ska­ņo­ju­mu? Psiho­lo­gi sa­ka: ja tā­da do­ma nāk prā­tā pā­rāk bie­ži – esiet uz­ma­nī­gi, jo stre­sa, kreņ­ķu un da­žā­du pro­blē­mu no­ēša­na nav labs ri­si­nā­jums, lai tik­tu ar tām ga­lā. Ta­ču šo­reiz nav ru­na par sis­te­mā­tis­ku pār­ēša­nos, glāb­jo­ties no sprie­dzes dar­bā, vai par pus­tor­tes no­tie­sā­ša­nu, lai at­gū­tu sirds­mie­ru pēc ne­veik­smēm mī­las fron­tē. Cil­vē­ki, ku­ri pie­vērš lie­lu uz­ma­nī­bu tam, ko ēd, zi­na no pie­re­dzes, ka da­ži pro­duk­ti uz­la­bo ga­ra­stā­vok­li vai­rāk ne­kā ci­ti. Rei­zēm pa­ma­to­ju­mu tam at­rod arī pēt­nie­ki.

Pa­ēdis cil­vēks, pro­tams, ko­pu­mā ir ap­mie­ri­nā­tāks ar dzī­vi un laip­nāks pret ci­tiem ne­kā iz­sal­ku­šais, bet ne jau ti­kai tur tas āķis. Ir tā­di pro­duk­ti, ku­rus liet­pra­tē­ji ie­sa­ka ēst, lai uz­la­bo­tu omu, un tā­di, no ku­riem la­bāk at­tu­rē­ties, lai ne­sa­īg­tu vēl vai­rāk. Da­žiem ēdie­niem pat pie­dē­vē spē­ju no­vērst kon­krē­tas ne­vē­la­mas ga­ra­stā­vok­ļa ni­an­ses, pie­mē­ram, ja uz­nāk dus­mas, tad za­ļās tē­jas mal­ko­ša­na va­rot pa­lī­dzēt no­mie­ri­nā­ties un sa­gla­bāt skaid­ru gal­vu, pa­tei­co­ties te­anī­nam, kas ir šā dzē­rie­na sa­stā­vā. Ja cil­vēks bie­ži pār­mē­rī­gi rai­zē­jas – par bēr­niem, nau­du, tu­vi­nie­ku ve­se­lī­bu vai ci­tām lie­tām, un tas trau­cē pro­duk­tī­vi dar­bo­ties, ēdien­kar­tē va­ja­got re­gu­lā­ri ie­kļaut la­šus, siļ­ķes, sar­dī­nes un skum­bri­jas, kas ba­gā­tas ar ome­ga-3 tauk­skā­bēm; sa­vu­kārt tiem, ku­ri ne­spēj kon­cen­trē­ties, jā­ēd spi­nā­ti un ci­ti za­ļie la­pu dār­ze­ņi, kas ir labs fol­skā­bes avots. Ja trūkst spē­ka un nāk vir­sū kap­rī­zes, esot vērts ap­ēst ābo­la šķē­lī­ti ar ze­mes­riek­stu svies­tu, lai uz­ņem­tu ogļ­hid­rā­tus un ve­se­lī­gus tau­kus, kas sniedz ener­ģi­ju.

Vie­niem pro­duk­tiem pie­dē­vē spē­ju uz­la­bot no­ska­ņo­ju­mu, ka­mēr ci­tiem – to sa­bo­jāt vēl vai­rāk. Nie­ki? Var jau būt, bet kas gan liedz iz­mē­ģi­nāt – ja nu tas ie­dar­bo­jas?!

Ga­ra­stā­vok­ļa uz­la­bo­tā­ji

  • Šo­ko­lā­de. Sa­tur vie­las, ku­ras or­ga­nis­mā vei­ci­na en­dor­fī­nu – tā dē­vē­to lai­mes jeb lab­sa­jū­tas hor­mo­nu iz­da­lī­ša­nos. Šo­ko­lā­dē ir daudz anti­ok­si­dan­tu, tā sa­tur arī ko­fe­īnu, kas ra­da ener­ģi­jas pie­plū­du­mu. Ta­ču jā­at­ce­ras, ka la­ba daudz ne­va­jag, jo šo­ko­lā­de ir arī ka­lo­ri­jām ba­gā­ta. No ve­se­lī­bas vie­dok­ļa vis­la­bāk iz­vē­lē­ties rūg­to šo­ko­lā­di, ku­rā ir 85, 90, 92 vai pat 99% ka­ka­o. Diem­žēl dau­dzi dod priekš­ro­ku šo­ko­lā­dei ar kriet­ni ma­zā­ku ka­ka­o sa­tu­ru, bet lie­lā­ku cu­ku­ra dau­dzu­mu, cil­vē­ki ne­pie­vērš uz­ma­nī­bu arī pro­duk­ta sa­stā­vam un īs­tas, kva­li­ta­tī­vas šo­ko­lā­des vie­tā ie­gā­dā­jas iz­strā­dā­ju­mu, kurš ne­maz ne­bū­tu cie­nīgs sau­kties par šo­ko­lā­di, jo sa­tur augu tau­kus un ci­tas su­ro­gāt­vie­las. Kva­li­ta­tī­vas šo­ko­lā­des pa­zī­mes: tā­fe­lī­tei ir glu­da, spī­dī­ga virs­ma, lū­zu­ma vie­tā šo­ko­lā­de ir iz­teik­ti ma­tē­ta, lau­žot – krauk­šķī­ga, ne­vis lo­ka­na, bet, uz­lik­ta uz mē­les, vār­da tie­šā no­zī­mē kūst mu­tē, jo ka­ka­o sviests sāk kust jau 32 grā­du tem­pe­ra­tū­rā.
  • Riek­sti. Kaut arī riek­sti ne­var sū­dzē­ties par ka­lo­ri­ju trū­ku­mu un arī tos ne­va­ja­dzē­tu ēst riek­ša­vām, da­ži riek­sti var uz­la­bot omu. Tie ir ba­gā­ti ar ne­pie­sā­ti­nā­ta­jām tauk­skā­bēm – la­ba­jiem tau­kiem, kas ne­sa­tur ho­les­te­rī­nu. Riek­sti ir arī ol­bal­tum­vie­lu, B gru­pas vi­ta­mī­nu un se­lē­na avots. Ol­bal­tum­vie­las pa­līdz no­tu­rēt il­gā­ku sā­ta sa­jū­tu, bet se­lē­nam tiek pie­dē­vē­ta spē­ja po­zi­tī­vi ie­tek­mēt cil­vē­ka no­sa­ka­ņo­ju­mu. Par «vis­lai­mī­gā­ka­jiem» at­zī­ti Bra­zī­li­jas riek­sti, jo ta­jos ir vis­vai­rāk se­lē­na.
  • Ba­nā­ni. Iz­ce­ļas ar ba­gā­tī­gu kā­li­ja sa­tu­ru, kas ir sva­rī­ga mi­ne­rāl­vie­la ner­vu dar­bī­bai. Kad cil­vēks sa­trau­cas, pa­āt­ri­nās viel­mai­ņa, un krī­tas kā­li­ja lī­me­nis asi­nīs, bet ba­nā­ni dod kā­li­ju, kas pa­līdz to at­jau­not. Tie nāk par la­bu arī prā­ta mo­žu­mam, jo kā­lijs uz­la­bo sirds­dar­bī­bu, sirds pie­gā­dā sma­dze­nēm vai­rāk asi­ņu, un tās sa­ņem vai­rāk skā­bek­ļa. Ba­nā­nos ir trip­to­fāns, ko or­ga­nisms pār­strā­dā se­ro­to­nī­nā – vie­lā, kas rū­pē­jas par mū­su la­bo ga­ra­stā­vok­li. Ba­nā­nus pa­ti da­ba ēr­ti ie­sai­ņo­ju­si līdz­iņem­ša­nai, un tie no­der ātr­ai ener­ģi­jas uz­ņem­ša­nai: ap­ēdot di­vus ba­nā­nus, or­ga­nisms ir no­dro­ši­nāts ar ener­ģi­ju, kas ļauj in­ten­sī­vi fi­zis­ki strā­dāt 90 mi­nū­tes.
  • Piln­grau­du mai­ze un ma­ka­ro­ni. Labs ener­ģi­jas avots, sa­tur šķiedr­vie­las un B gru­pas vi­ta­mī­nus, arī kal­ci­ju. Sa­lik­tie ogļ­hid­rā­ti no­dro­ši­na pa­kā­pe­nis­ku ener­ģi­jas at­brī­vo­ša­nos, ilg­sto­šu sā­ta sa­jū­tu. Sa­tur amino­skā­bes trip­to­fā­nu un fe­ni­la­la­nī­nu, kas arī vei­ci­na lai­mes hor­mo­nu pro­duk­ci­ju. Sil­ta, svai­ga un smar­žī­ga mai­ze ra­da pa­tī­ka­mas iz­jū­tas.
  • Zi­vis un jū­ras vel­tes. Ome­ga-3 tauk­skā­bes, ar ko ba­gā­tas trek­nās zi­vis, dau­dzē­jā­dā zi­ņā dod la­bu­mu ve­se­lī­bai. Jū­ras pro­duk­tos ir se­lēns, viens no mik­ro­ele­men­tiem, kas ār­kār­tī­gi ne­pie­cie­šams, cil­vē­kiem no­ve­co­jot. Jo ve­cā­ki mēs kļūs­tam, jo vai­rāk or­ga­nis­mā pa­rā­dās brī­vie ra­di­kā­ļi, ak­tī­vās skā­bek­ļa un slā­pek­ļa for­mas, un aiz­vien vā­jā­ka kļūst mū­su anti­ok­si­da­tī­vās aiz­sar­dzī­bas sis­tē­ma, tā­tad tā ir jā­kom­pen­sē.

 Ga­ra­stā­vok­ļa bo­jā­tā­ji

  • Naš­ķi ar augs­tu ra­fi­nē­tā cu­ku­ra sa­tu­ru. Kon­fek­tes, tor­tes, kū­kas, smalk­mai­zī­tes, ce­pu­mi un tam­lī­dzī­gi iz­strā­dā­ju­mi cil­vē­kiem pa­ras­ti garš­o un šķiet, ka tie sniedz mie­ri­nā­ju­mu stre­sa, sa­trau­ku­ma, skum­ju vai bez­ga­lī­gas gar­lai­cī­bas brī­žos. Ta­ču vien­kār­šie ogļ­hid­rā­ti iz­rai­sa strau­ju cu­ku­ra lī­me­ņa cel­ša­nos asi­nīs, kam pēc tam se­ko arī straujš kri­tums, cil­vēks jū­tas no­gu­ris, var pat sākt sā­pēt gal­va, at­kal gri­bas ēst. Uz­ņemts daudz ka­lo­ri­ju, bet vēr­tī­bas tā­dam ēdie­nam nav, jo se­viš­ķi, ja iz­man­tots ne ti­kai ra­fi­nē­tais cu­kurs, bet arī bal­tie mil­ti.
  • Māk­slī­gie sal­di­nā­tā­ji. Lai gan dau­dzi tos uz­ska­ta par ve­se­lī­gā­ku un fi­gū­rai drau­dzī­gu al­ter­na­tī­vu cu­ku­ram, tas to­mēr ne­no­zī­mē, ka māk­slī­gos sal­di­nā­tā­jus var lie­tot bez ie­ro­be­žo­ju­miem. Sa­lī­dzi­not ar cu­ku­ru, māk­slī­go sal­di­nā­tā­ju lie­to­ša­nas vēs­tu­re ir daudz īsā­ka, un arī tiem ar lai­ku at­klā­jas zi­nā­mas ne­vē­la­mas īpa­šī­bas, vie­na no tām – spē­ja blo­ķēt se­ro­to­nī­na ra­žo­ša­nu or­ga­nis­mā, kas var no­vest pie no­māk­ta ga­ra­stā­vok­ļa, gal­vas­sā­pēm un ie­mig­ša­nas grū­tī­bām. Se­viš­ķi pie­sar­dzī­gi pret māk­slī­ga­jiem sal­di­nā­tā­jiem jā­iz­tu­ras tiem, ku­riem ir no­slie­ce uz dep­re­sī­vu ga­ra­stā­vok­li.
  • Tauk­vie­lās vā­rī­ti un cep­ti ēdie­ni. Tie ir garš­īgi brī­dī, kad tiek ēs­ti, un tā­pēc ra­da mā­nī­gu priekš­sta­tu par ga­ra­stā­vok­ļa uz­la­bo­ša­nos. Pat tā­das sa­lī­dzi­no­ši ve­se­lī­gas lie­tas kā vis­tas fi­le­ja, zivs vai kal­mā­ri, ga­ta­vo­ti šā­dā vei­dā, re­zul­tā­tā ir ne­ve­se­lī­gi; ēdie­ni, kas sa­tur daudz šā­du tau­ku, ne­vei­ci­na sma­dze­ņu dar­bī­bu, var no­mākt ga­ra­stā­vok­li un tur­klāt ir grū­ti sa­gre­mo­ja­mi, tā­pēc asi­nis vai­rāk pie­plūst gre­mo­ša­nas trak­tam, ma­zāk – sma­dze­nēm, un cil­vēks jū­tas mie­gains un no­gu­ris.
  • Al­ko­hols. Al­ko­hols ir pa­zīs­tams kā cen­trā­lās ner­vu sis­tē­mas dep­re­sants. Tie, ku­ri omas uz­la­bo­ša­nai ķe­ras pie pu­de­les, gan ie­bil­dīs, to­mēr tas ir tie­sa. Cen­trā­lā ner­vu sis­tē­ma or­ga­nis­mā ir at­bil­dī­ga par sa­jū­tām, mo­to­rās fun­kci­jas kon­tro­li, do­mā­ša­nu, sa­pra­ša­nu, sprie­ša­nu un arī emo­ci­ju kon­tro­li. Al­ko­hols vi­sus šos pro­ce­sus pa­lē­ni­na. Se­viš­ķi jā­uz­ma­nās cil­vē­kiem, ku­riem rak­stu­rī­gi ga­ra­stā­vok­ļa trau­cē­ju­mi.
  • Pro­duk­ti ar augs­tu sāls sa­tu­ru. Nāt­rijs ir viens no mak­ro­ele­men­tiem, bez ku­ra or­ga­nis­ma past­āvē­ša­na bū­tu ap­drau­dē­ta, ta­ču pār­mē­rī­ga nāt­ri­ja uz­ņem­ša­na no­da­ra ļau­nu­mu, ci­ta star­pā – trau­cē ner­vu sis­tē­mas dar­bu un var tu­vi­nāt dep­re­si­ju. Ne­maz ne­ru­nā­jot par to, ka ļo­ti sā­ļi ēdie­ni vei­ci­na šķid­ru­ma aiz­tu­ri or­ga­nis­mā, tūs­ku, pa­aug­sti­nā­tu asins­spie­die­nu, un tas jau pats par se­vi ir ie­mesls slik­tam no­ska­ņo­ju­mam, tā­pat tiek ap­grū­ti­nā­ta imūn­sis­tē­mas fun­kci­onē­ša­na, cil­vēks jū­tas sa­gu­ris.

Māja

Pieņemot lēmumu par dzīvokļa iegādi un apskatot potenciālos mājokļus, varam nonākt situācijā, kad uzmanību pievēršam vien dzīvokļa izskatam un platībai, taču aizmirstam par daudzām nozīmīgām detaļām. Ko nepieciešams pārbaudīt, lai pēcāk nenonāktu nepatīkamās situācijās saistībā ar jauniegādāto mājokli, stāsta Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Svarīgākais