Latvijas ekonomiskais sniegums nozaru griezumā ir raibs “kā dzeņa vēders”, tomēr pasaules ekonomikas bremzēšanās ir jūtama arī pie mums. Lai gan netrūkst ekonomikas sfēru, kas turpina strādāt ar visai apskaužamu izaugsmi, tomēr kritums divās lielākajās nozarēs novelk uz leju kopējās tautsaimniecības izaugsmes datus.
Tādējādi neliela ekonomika apjoma samazināšanās, par ko vēstīja Centrālās Statistikas pārvaldes ātrais aprēķins, ir apstiprinājusies arī galīgajos datos par valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām šā gada trešajā ceturksnī. Saskaņā ar tiem, IKP gada laikā ir sarucis par 0,6%, kas ir tikpat cik CSP veiktajā sākotnējā aprēķinā.
Tas, kāds būs Latvijas ekonomikas virzību noteicošais faktors, būs atkarīgs no globālajām norisēm, tām ietekmējot gan Latvijas eksportu, gan to cik intensīvas būs investīciju plīsmas un naudas cena. Attiecībā uz pēdējiem diviem faktoriem nezināmo ir visai daudz strauji pieaugušās inflācijas un procenta likmju dēļ, kas investorus padara piesardzīgākus un aizņemšanos dārgāku. Tas ir kavēklis gan ražošanas, gan patēriņa attīstībai, un galu galā iertekmē arī Latvijas eksportu.
Tādējādi statistikā fiksētais mūsu valsts lielākās ekonomikas nozares - apstrādes rūpniecības (iepriekš tā auga astoņu ceturkšņus pēc kārtas) - apjoma kritums par 1,6% trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn, nav nekas negaidīts. Sevišķi tāpēc, ka lielu daļu ražošanas un eksporta portfeļu veido produkcija - kokmateriāli, nemetāliskie minerāli, gatavie metālizstrādājumi, tehniskais tekstils utt. kas saistīta ar būvniecības vai transporta līdzekļu ražošanas nozaru aktivitātēm. Kopējo apstrādes rūpniecības nozares apjomu izmaiņu rādītāju ietekmēja kritums lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs - pārtikas produktu ražošana samazinājās par 2,0 %, bet koksnes un koka izstrādājumu ražošana - par 9,0 % (galvenokārt zāģēšanā, ēvelēšana un impregnēšanā). Citās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences - pieaugumi pārējo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 11,9 %), elektrisko iekārtu ražošanā (par 8,9 %), savukārt kritums vērojams ķīmisko vielu un produktu ražošanā - par 17,6 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā - par 1,4 %.
Latvijas eksports ir saistīts ar nozarēm, kuras dārgāka finansējuma laikmetā nejūtas visai labi, turklāt tās vēl ietekmē arī patērētāju aktivitātes kritums potenciālās recesijas ietekmē. Vārdu sakot, pasaulē ir radušies dažādi apstākļi tam, lai naudas aprite palēninātos, un tas nemet līkumu arī Latvijas ražošanai un patēriņam. Attiecībā uz pēdējo vērts norādīt uz trešajā ceturksnī statistiķu piefiksēto 10,3% vērto kritumu tirdzniecībā, kas pamatā saistīts ar pamatīgu kritumu vairumtirdzniecībā, kur apjomi gada izteiksmē ir samazinājušies par 23%. Tajā pašā laikā pozitīvu ieguldījumu tirdzniecības attīstībā radīja pieaugums automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarē (par 11,7 %). Mazumtirdzniecībā vērojamo pieaugumu par 0,1 % ietekmēja pārtikas preču mazumtirdzniecības pieaugums par 1,4 % un nepārtikas preču mazumtirdzniecības samazinājums par 0,5 %, tajā skaitā degvielas mazumtirdzniecība samazinājās par 2,7 %.
Pie ērtiem biroja krēsliem
Tas, ka Latvijas ekonomikai vēl klājas samērā labi, neraugoties uz statistikas ailē fiksēto mīnusiņu, ir saistīts ar labajiem komercpakalpojumu, kā arī informācijas un komunikāciju (IKT) nozares ļoti labajiem sniegumiem. Pēdējā no minētajām, piedzīvojusi 14,2% vērtu izaugsmi gada griezumā, ko veicināja apjoma pieaugums lielākajās apakšnozarēs: telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā - par 24,9%, informācijas pakalpojumu sniegšanā - par 12,2 %, kā arī datorprogrammēšanā un konsultēšanā (par 9,6%). Arī komercpakalpojumu nozarei klājies ļoti labi, apjomiem augot par 13,2%. Tās ietvaros profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares sniegumu varam vērtēt kā tādu, kas sniedz būtisku atbalstu valsts tautsaimniecības noturībā pret krīzi. Šis sfēras apjoma pieaugumu par 10,6% ievērojami sekmēja pieaugums juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā (par 21,1%), centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās (par 16,6 %), kā arī reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu nozares pieaugums (par 29,5%). Negatīva ietekme uz nozares attīstību vērojama arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu sniegšanā, tehniskajā pārbaudē un analīzē - samazinājums par 10,3%. Kopumā pie ērtiem biroja krēsliem un darbgaldiem funkcionējošo nozaru perspektīvas izskatās samērā pozitīvas arī turpmāk, kas rada cerību par to, ka mūsu valsts ekonomikas atgūšanās varētu notikt samērā ātri.
Noskaņojums dažādās nozarēs atšķirīgs
Atsevišķas informācijas druskas, piemēram, jau minētais mazumtirdzniecības rādītāju uzlabojums oktobrī, labais sniegums augstas pievienotās vērtības pakalpojumu sniegšanā, kā arī tā dēvētie “noskaņojuma dati” atsevišķās ekonomikas nozarēs attiecībā uz tuvākās nākotnes perspektīvām ļauj skatīties pat ar nelielām cerībām par spīti dažādu negāciju vētrām pasaulē. Attiecībā uz uzņēmēju noskaņojumu Statistikas pārvalde vēsta, ka novembrī tas uzlabojies mazumtirdzniecībā, būvniecībā un pakalpojumu sfērā. Arī kopējais ekonomiskās bāzes līmenis nav tik slikts, kā varētu šķist. Piemēram, 23% mazumtirgotāju CSP aptaujā ir atzinuši, ka viņu ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Interesanti, ka 5% respondentu atzīmējuši, ka to darbību ietekmē ģeopolitiskā situācija un tās izraisītā nestabilitāte, savukārt 13% respondentu kā ierobežojošu faktoru minējuši cenu pieaugumu, īpaši bieži minētas energoresursu cenas.
Jāpiebilst, ka pakalpojumu sektorā noskaņojums ir pat vēl labāks nekā mazumtirdzniecībā un 31% respondentu novembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. Tikmēr apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums sasniedzis zemāko līmeni kopš 2020. gada vidus. Vienlaikus uzņēmējiem kopumā atbildot uz jautājumu par uzņēmējdarbību ierobežojušajiem faktoriem, uzņēmēji min arī dažādu ar saimniecisko darbību saistītu apstākļu neprognozējamību un nenoteiktību. Rādītājs, kas raksturo saimnieciskās darbības attīstības prognozējamību, šogad lielākajā daļā nozaru viszemākās vērtības sasniedza martā, tūdaļ pēc karadarbības sākuma Ukrainā. Vasarā nenoteiktība bija nedaudz samazinājusies, taču kopš septembra, tuvojoties ziemai un aktualizējoties energoresursu cenu pieaugumam, neprognozējamība atkal pieaug.
