Eksperts: Gruzijas premjera teiktais par iestāšanos ES ir klaja nepatiesība
Gruzijas premjera Iraklija Kabahidzes apgalvojums par valsts gatavību uzsākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) 2028.gadā ar mērķi iestāties blokā 2030.gadā ir dezinformācija un blefs, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns.
Eksperts uzsvēra, ka Gruzijas integrācijas process ES ir apturēts, turklāt kopš pagājušā gada, kad tai piešķirts bloka kandidātvalsts statuss, tā īsti nevirzījās uz priekšu ar reformām. Kapustāna ieskatā, ir neparasta situācija, jo sarunas par iestāšanos neapstādina ES, bet gan kandidātvalsts, un arī praktiski tās nemaz vēl īsti nebija uzsāktas.
Gruzijas valdošās partijas "Gruzijas sapnis" vadītā valdība ne tikai atceļ iestāšanās sarunas, bet faktiski vēl vairāk attālina valsti no ES. Kapustāna ieskatā ir vairāki scenāriji, kā situācija varētu attīstīties - ja pie varas paliek "Gruzijas sapnis" un viss turpinās kā patlaban, tad Gruzija paliek "pelēkajā zonā", kā, piemēram, kandidātvalsts Turcija, kas arī oficiāli sāka iestāšanas sarunas, taču 25 gadu laikā tās uz priekšu nav pavirzījušās, un faktiski Turcija virzās projām no ES.
Pēc Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzēja paustā, nebūs arī tā, ka visas attiecības starp ES un Gruziju būs izbeigtas, taču līdz aktīvai iestāšanās sarunu fāzei puses nenonāks. Viņaprāt, tas gan nenozīmē, ka situācija nākotnē nevar mainīties. Piemēram, Ukrainā 2013.gadā prezidenta Viktora Janukoviča lēmums pārorientēties no kursa uz Eiropu Krievijas virzienā izraisīja tā sauktos Maidana nemierus, kas noveda pie prokrieviskā prezidenta bēgšanas uz Krieviju.
Kapustāns uzskata, ka Gruzijas premjers savā paziņojumā izmantoja viltīgu paņēmienu, proti, viņš pateica, ka sarunas līdz 2028.gadam nenotiks, taču 2028.gadā Gruzija būs sagatavojusies, lai uzsāktu iestāšanās sarunas ar mērķi pievienoties ES 2030.gadā.
Kapustāns uzsvēra, ka divu gadu laikā iestāties blokā nav iespējams, un Gruzijas premjera teiktais ir klaja nepatiesība, jo jaunajām kandidātvalstīm iestāšanās ES ir daudz lēnāka.
Eksperts norādīja, ka "Gruzijas sapnis" ir tuvinājies Krievijai, lai gan nevar teikt, ka partija būtu pilnībā par Krieviju, jo Gruzijas konstitūcijā ir ierakstīts, ka valsts mērķis ir iestāties ES, turklāt 80% gruzīnu to atbalsta, taču aizvadītās Gruzijas parlamenta vēlēšanas parāda pavisam citu ainu.
Kapustāns pieminēja, ka "Gruzijas sapnis" ir panācis, ka pieņem ārzemju aģentu likumu, kas atgādina to, kuru iepriekš pieņēma Krievija. Arī tas esot nodrošinājis partijai labus panākumus vēlēšanās. Viņš piekrita Rietumu novērotāju sacītajam, ka vēlēšanās notika krāpšanās, un ir ticami, ka "Gruzijas sapnis" patiesībā ir saņēmis mazāk nekā 53% balsu.
Tāpat viņš norādīja, ka Gruzija nav pievienojusies sankcijām pret Krieviju, tieši otrādi - Gruzija ļoti aktīvi tirgojas ar Krieviju, kas finansiālā ziņā ir ar plusa zīmi, taču tas ir tikai patlaban. Piemēram, Armēnija "apdedzinājās", jo gadu gadiem tā orientēja savu drošību uz Krieviju. Karā pret Azerbaidžānu Krievija nepalīdzēja un Armēniju sakāva, tai zaudējot kontroli pār Kalnu Karabahu. Kapustāns secināja, ka ilgtermiņā Gruzijai vairāk var dot Eiropa, nevis Krievija, lai gan Gruzija tomēr ģeogrāfiski ir krietni tālāk no Eiropas un atrodas tuvāk Krievijai.
Jautāts, kā pēc šī paziņojuma mainīsies Gruzijas un ES, kā arī Latvijas un Gruzijas attiecības, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs atgādināja Gruzijas valdības vadītāja apgalvojumu, ka valsts pati ar visu tiks galā un ir laiks atteikties no ES finansējuma. Kapustāna ieskatā, lai gan sarunāts ir daudz, būs jāskatās uz darbiem. Viņš uzsvēra, ka, ja Gruzija ir pilnībā gatava atteikties no ES finansējuma, tas nozīmē, ka tai būtu jāatsakās no attīstības sadarbības projektiem, kas ir Latvijas Ārlietu ministrijas pārziņā, taču diplomātiskās attiecības starp Gruziju un Latviju turpināsies.
Runājot par to, kādā veidā Krievija ir panākusi ietekmi Gruzijā, eksperts norādīja, ka jāņem vērā Krievijas un Gruzijas karš, kur Gruzija piedzīvoja zaudējumu un pazaudēja Abhāziju un Dienvidosetiju. Toreizējais Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili un valdība "iekrita" Krievijas izliktajās lamatās, jo gruzīni 2008.gadā devās uzbrukumā uz Dienvidosetijas galvaspilsētu Chinvali. Ar laiku dažādu skandālu un sabiedrības pārmetumu ietekmē Saakašvili popularitāte piedzīvoja ievērojamu kritumu.
Kapustāns klāstīja, ka pēc tam nāca "Gruzijas sapnis", solot brīnumlietas. Kad "Gruzijas sapnis" nonāca pie varas pirmo reizi, partija mērķtiecīgi sāka pārņemt savā kontrolē sabiedriskos medijus. Eksperts akcentēja arī baznīcas lomu. Tā biedēja gruzīnus ar izvirtušo ES. Tāpat "Gruzijas sapnis" atjaunoja ekonomiskos sakarus ar Krieviju, taču, ja tai "pasniedz vienu pirkstu, tā sagrābs visu roku".
Eksperta ieskatā, Gruzija diezgan spēcīgi ir "iegājusi" Krievijas orbītā. Arī, piemēram, Krievijas uzsāktā kara Ukrainā jautājumā "Gruzijas sapnis" cenšas būt neitrāls, lai gan paši nicīgi ir izteikušies ne tikai par Ukrainu, bet arī par gruzīniem, kuri kā brīvprātīgie karo pret Krieviju. Runa ir par Gruzijas Nacionālo leģionu, kuru veido 800 līdz 1000 kaujinieku, kur ir ne tikai gruzīni, bet arī citu tautību pārstāvji, turklāt leģions ir integrēts Ukrainas bruņotajos spēkos.
Taujāts, vai tas nav zināms paradokss, ka Gruzija tuvinās Krievijai, ar kuru tā karoja, Kapustāns uzsvēra, ka "Gruzijas sapņa" vadītā valdība ir solījusi izvest Gruziju no strupceļa - bija skaidrs, ka tuvākajā laikā Gruzija nekļūs par NATO dalībvalsti.
"Gruzijai miers kaut kā ir jāuztur. Tas varētu būt diezgan racionāls lēmums, jo ar kaimiņiem ir jāsadzīvo arī tad, ja Gruzija no Krievijas ir dabūjusi stipru pērienu. "Gruzijas sapnis" sola, ka valdība diplomātiskā ceļā mēģinās atgūt Abhāziju un Dienvidosetiju, kas gan nav reāli, jo kāpēc lai Krievija atdotu šīs teritorijas, ja tā oficiāli ir atzinusi Abhāziju un Dienvidosetiju par "neatkarīgām valstīm", un Krievijai tas nodrošina lielu ietekmes sviru pār Gruziju, sacīja Kapustāns.