Valdība ar skaitļu gūzmu mēģina pietuvināt robežas izbūvi

© IeM ziņojums Saeimai

Ar daudzo skaitļu un faktu gūzmu valdība cenšas parādīt, ka tā dara visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk pietuvotos 33 valsts neatkarības gadu laikā neīstenotam valsts austrumu robežas izbūves noslēgumam. Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par pastāvīgās infrastruktūras uz valsts ārējās sauszemes robežas izbūves turpināšanu un šim mērķim nepieciešamo finansējumu".

Sauszemes žoga izbūvi plānots pabeigt šogad. Daudzus gadus robežas izbūve nav noritējusi raiti, un vēl joprojām turpinās tiesvedības pret bijušajām valsts amatpersonām un robežas būvniekiem.

Ministru kabinets ziņojumu pieņēmis zināšanai 28. novembrī. Atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem, plānots nekavējoties sākt valsts robežas aprīkošanu ar tehnoloģisko infrastruktūru 104 kilometru posmā, vēsta Ministru kabineta mājaslapa mk.gov.lv.

VNĪ uzņemsies saistības par 18 miljoniem

Ar valdības akceptu valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) ir uzņēmusies finansiālās saistības, lai izbūvētu žogu vietās, kur tā nav, uz 283,6 kilometrus garās Latvijas - Krievijas robežas. Finansiālās saistības uzņemtas teju 18 miljonu eiro apmērā.

Pirmkārt, finansējums paredzēts būvprojekta "Valsts robežas joslas infrastruktūras gar Latvijas un Krievijas robežu izbūve" izmaiņu izstrādei un autoruzraudzībai par kopējo summu 462 220 eiro.

Otrkārt, tas paredzēts žoga, kur tas iepriekš nav ticis izbūvēts, izbūvei ar kopējo aptuveno garumu 28,67 kilometri, par kopējo summu 17 922 878 eiro.

Valdība pieņēma zināšanai, ka IeM iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par apropriācijas pārdali 2023. gadā 4 311 635 eiro apmērā.

406 921 eiro nepieciešams izdevumiem, kas saistīti ar valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi gar Latvijas un Krievijas robežu, kā arī saistītajiem darbiem un pakalpojumiem. Savukārt 3 904 714 eiro nepieciešami izdevumiem, kas neparedzēti radušies izbūves procesā uz Latvijas un Baltkrievijas robežas.

Tāpat IeM iesniegs izskatīšanai valdībā rīkojuma projektu par apropriācijas pārdali 2024. gadā ne vairāk kā 19 033 004 eiro apmērā izdevumu segšanai, kas saistīti ar valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi gar Latvijas un Krievijas robežu saistītajiem darbiem un pakalpojumiem.

Izbūvēti tikai 100 kilometri žoga

Uz Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas līdz 27. novembrim žogs izbūvēts 100,7 kilometru garumā jeb 89,9% no aptuveni 112 kilometru apjoma. Sauszemes žoga izbūvi plānots pabeigt šogad, lai līdz nākamā gada vasarai pabeigtu izbūvēt aptuveni 30 kilometru garu žoga posmu gar publiskajiem ūdeņiem, kas ir dabīgs šķērslis.

Lai uz visas austrumu robežas būtu izveidota moderna un efektīva robežapsardzības infrastruktūra, žoga izbūvi uz valsts ārējās sauszemes robežas paredzēts pabeigt 2024. gadā, bet kopumā Latvijas austrumu robežas infrastruktūru (izņemot tehnoloģisko infrastruktūru) plānots pilnībā izbūvēt 2025. gadā.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uzsver, ka šobrīd, kamēr uz Latvijas robežas turpinās Baltkrievijas varas iestāžu atbalstīts hibrīduzbrukums, žoga izbūve sauszemes daļās uz Latvijas - Baltkrievijas robežas līdz gada beigām būs nozīmīgs palīgs drošības nodrošināšanai.

Vēl projektē, pēta un saskaņo

Trešajā būvdarbu kārtā uz Latvijas - Baltkrievijas sauszemes robežas posmā gar Daugavu 16,7 kilometru garumā noris projektēšanas un inženierizpētes darbi. Sešu sakaru torņu, pievedceļu un patruļtaku izbūvi šajā posmā plānots daļēji finansēt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

Savukārt robežas infrastruktūras izbūves pēdējā jeb ceturtajā darbu kārtā uz Latvijas - Baltkrievijas sauszemes robežas posmā pie Riču ezera aptuveni piecu kilometru garumā notiek izstrādātās tehniskās specifikācijas saskaņošana ar iesaistītajām institūcijām, un tuvākajā laikā plānots organizēt cenu aptauju ceļu projektēšanai un būvniecībai, paredzot cenu aptaujas organizēšanu līdz 2024. gada beigām.

Uz Latvijas - Krievijas robežas jāizbūvē vēl aptuveni 180 kilometri žoga (ievērojot valdības sēdē pieņemtos lēmumus - vēl 151 kilometra garumā, tajā skaitā cenu aptaujā žoga būvniecībai 124 kilometru garumā šobrīd noris piedāvājumu vērtēšana) un ap 53 kilometru robežapsardzības infrastruktūras (patruļtakas). Būtiska daļa robežjoslas pie Krievijas robežas jau ir atmežota, kas dos iespēju veikt žoga būvniecību raitāk, ziņo Iekšlietu ministrija.

Atrod grēkāžus un tiesā

Cita starpā turpinās arī tiesvedības pret bijušajām valsts amatpersonām un robežas būvniekiem.

Rīgas pilsētas tiesa Latgales priekšpilsētā 30. novembrī turpināja skatīt krimināllietu, kurā par iespējamām nelikumībām valsts austrumu robežas izbūvē apsūdzēts bijušais Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu.

Amatpersonas nolaidības rezultātā esot izraisītas smagas sekas, proti, valstij nodarīts mantisks zaudējumu vairāk nekā 5,4 miljonu eiro apmērā. Tā uzskata prokuratūra.

Saistībā ar valsts austrumu robežas izbūvi IDB dažādus nodarījumus inkriminēja arī esošajai Valsts robežsardzes vadībai. IDB gan 2021. gadā saistībā ar valsts austrumu robežas izbūvi izbeidzis kriminālprocesus pret Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu un viņa vietnieku Juri Martukānu. J. Martukānam kriminālprocesā bija inkriminēts dienesta viltojums, bet G. Pujātam valsts amatpersonas bezdarbība.

"Ceļu būvniecības sabiedrības "Igate"" valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns šā gada augustā atklātā vēstulē Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam austrumu robežas būvdarbu kavēšanos nodēvēja par sabotāžu un kaitniecību.

M. Peilāna ieskatā neviens nevēlas izrādīt iniciatīvu un iesaistīties robežbūvē, jo baidās, ka pret viņu tiks sākta kriminālvajāšana. Par to uzņēmējs runāja arī "Neatkarīgajai" sniegtajā intervijā

Izpēte

Iedzīvotāju paradumu maiņa, konkurence un vispārējā digitalizācija, kā arī mežonīgas svārstības pārrobežu pasta pakalpojumu sniegšanā Krievijas agresijas dēļ nozīmē grūtus laikus “Latvijas pastam”. Citās Eiropas valstīs šādos grūtos brīžos efektīvais risinājums bijusi valstij piederošā pasta privatizācija.

Svarīgākais