Valsts a/s “Latvenergo” atskaite par šā gada 9 mēnešos nopelnītajiem 104,26 miljoniem eiro atklāj, kur palikusi nauda, pēc kuras pazušanas citi valsts uzņēmumi “Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls” pieprasīja savu tarifu celšanu.
“Latvenergo” meitas uzņēmums “Sadales tīkls” un māsas vai māsīcas radniecības pakāpē esošais “Augstsprieguma tīkls” prasa tarifu celšanu “Latvenergo” peļņas pieauguma tempā. Proti, peļņa “Latvenergo” augusi 3,9 reizes. Tas ir loģiski, jo “Latvenergo” ir tirgojis savu dārgo strāvu pirmkārt jau abām savām “radiniecēm”. “Neatkarīgā” jau ir publicējusi “Augstsprieguma tīkla” skaidrojumu, kurā kā galvenais izmaksu pieauguma postenis uzrādītas “izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas zudumiem un patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām” no 8,3 līdz 45,9 miljoniem eiro.
Jā, elektrības pārvade tik tiešām prasa enerģiju, jo elektronu kustībai metālā vai citos vadītājos jāpārvar pretestība. Tūlīt pēc tam ar analogu skaidrojumu klajā nāca “Sadales tīkls”, kā rēķins sabiedrībai ir vēl drastiskāks, jo “Sadales tīkls” sasummēja elektrības zudumus “Augstsprieguma tīklā”, kas jāapmaksā “Sadales tīklam” par elektrības piegādi (par piegādi, nevis par pašu elektrību) ar saviem zaudējumiem, jo elektronu kustība “Sadales tīklā” tāpat nozīmē elektrības zudumus. Citi stāsti ir par vēl citiem izdevumiem, kādus “Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls” grib legalizēt, piesedzoties ar žēlošanos par dārgo elektrību.
Brīnišķīgā peļņa ripojusi “Latvenergo” kasē šā gada pirmajā pusē, kad uzņēmumam bija iespēja no savām pirmspadomju un padomju laikā celtajām, pilnībā amortizētajām hidroelektrostacijām ārkārtīgi lēti iegūto hidroenerģiju pārdot par cenām, kas sekojušas spekulantu uzskrūvētajām dabasgāzes cenām. Savu elektrību “Latvenergo” nedrīkst pārdot pēc saviem ieskatiem. Latvijas valsts uzņēmums nedrīkst pārdot savu elektrību citiem šīs pašas valsts uzņēmumiem par valsts noteiktām jeb pašu uzņēmumu saskaņotām līgumcenām. Nē, valsts uzņēmumiem Latvijā jātirgojas caur “NordPool” elektrības biržu Norvēģijā pēc noteikumiem, kas speciāli izveidoti tā, lai elektrības cenas būtu maksimāli augstas un jebkurā gadījumā barotu biržas spekulantus.
Ar piekrišanu valsts uzņēmumu pienākumiem tirgoties ar ārzemju spekulantu starpniecību Latvija savulaik izspruka no prasības privatizēt “Latvenergo” kā priekšnoteikumu Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā. Citiem vārdiem sakot, Latvijai pietika ar to, ka stāties ES tai atļāva Eiropas energospekulanti, kas iedzīvojas uz Latvijas rēķina bez “Latvenergo” privatizācijas. Uz to ar skaudību skatās un savu daļu no “Latvenergo” naudas sagrābt jau daudzkārt ir mēģinājuši finanšu jeb vērtspapīru spekulanti. Ticami, ka viņu prasības tagad ir starp Latvijas nākamās valdības sastādīšanas nosacījumiem.
Latvijas valsts ļoti labprāt atzīst savu nevarību pret ES birokrātu un ar tiem cieši saistīto spekulantu prasībām, jo to izpilde papildina Valsts kasi. “Latvenergo” peļņa līdz 100 miljoniem eiro, bet agrāk līdz 100 miljoniem latu gadā ir sen apgūts Latvijas valsts piepelnīšanās veids. “Latvenergo” steidz informēt, ka šogad dividendēs valstij izmaksās 70,2 miljonus eiro. Elektrības tarifos Latvijā ir iestrādāta slēpta nodokļa komponente, ar kuru valsts izķeksē naudu no tiem, no kuriem atklāti ievākt nodokļus nevar vai nedrīkst.
Latvijas uzņemšanai ES nepieciešamo prasību izpilde tika noformēta ar “Latvenergo” sadalīšanu trijos uzņēmumos: elektrības ražotājs “Latvenergo” par sevi, no tā grāmatvediski nodalītais “Sadales tīkls” par sevi, kā arī institucionāli un politiski nodalītais “Augstsprieguma tīkls” par sevi. No šo uzņēmumu tirgošanās ar strāvu caur Norvēģiju iedzīvojas biržas spekulanti, bet šo uzņēmumu trīskārši uzblīdušais pārvaldes aparāts ar savām valdēm, padomēm un tās apkalpojošo personālu paplašina valsts sociālo bāzi kopumā un valdošo partiju atbalstītājus jo īpaši. Tas šobrīd notur valstī sociālo mieru ar tendenci uz valsts izputēšanu nākotnē. Piedāvājumi atkalapvienot trīs nodalītos uzņēmumus regulāri izskan un tiek noklusināti apmēram tāpat kā pārdomas par Saeimas deputātu skaita samazināšanu proporcionāli valsts iedzīvotāju skaitam.
“Latvenergo” superpeļņa ietver arī brīdinājumu, ka inflācijas nestos ieņēmumus ar uzviju atņems inflācijas diktētie zaudējumi. “Latvenergo” žēlojas, ka trešajā ceturksnī jau zaudējis 37,6 miljonus eiro un 104 miljonu peļņa ir pusgada peļņas atlikums, kas līdz gada beigām vēl vairāk samazināšoties. Viena uzņēmuma līmenī inflācijas naudas pieplūšana un aizplūšana notiek ātrāk un uzskatāmāk nekā Valsts kasē, kurai tagad ieņēmumi pārsniedz plānu, bet paredzamie izdevumi vēl jo vairāk pārsniedz ieņēmumus.
