Par ūdens dzeršanu esam dzirdējuši neskaitāmus padomus – dzeriet regulāri, dzeriet no rīta, dzeriet pirms ēšanas un vienmēr turiet sev blakus ūdens pudeli. Taču ir vēl viens jautājums, par kuru aizdomājas daudz retāk: vai ir svarīgi, cik ātri mēs izdzeram ūdeni? Atbildes meklē “Martha Stewart”.
Vai ķermenis ūdeni uzņem labāk, ja to dzeram lēnām visas dienas garumā, vai arī nav nekas slikts vienā reizē izdzert lielu glāzi vai pat pudeli?
Eksperti skaidro - atšķirība pastāv, taču vairumam cilvēku daudz svarīgāks ir kopējais dienas laikā uzņemtais šķidruma daudzums, nevis tas, cik ātri tiek izdzerta glāze ūdens.
Kas notiek organismā pēc ūdens dzeršanas?
Neatkarīgi no tā, vai ūdeni dzerat maziem malkiem vai izdzerat lielāku daudzumu uzreiz, pamatprocess organismā ir vienāds.
Ūdens nonāk kuņģī, tālāk pārvietojas uz zarnām un tiek uzsūkts asinīs. Pēc tam nieres regulē, cik daudz šķidruma organismam nepieciešams saglabāt un cik daudz izvadīt ar urīnu.
Galvenā atšķirība ir ātrums, ar kādu ūdens nonāk organismā - ja dzerat lēnām, šķidrums tiek uzņemts pakāpeniski. Ja izdzerat lielu daudzumu īsā laikā, organismā tas nonāk daudz straujāk.
Ja ķermenim konkrētajā brīdī nepieciešams šķidrums, tas to izmantos, savukārt liekais ūdens lielākoties tiks izvadīts ar urīnu.
Mazi malki - vai tas tiešām ir labāk?
Regulāra ūdens dzeršana nelielos daudzumos var būt komfortablāka. Tā palīdz uzturēt vienmērīgāku šķidruma uzņemšanu visas dienas garumā un dažiem cilvēkiem samazina vēdera pūšanās vai diskomforta risku, kas var rasties pēc liela ūdens daudzuma izdzeršanas vienā reizē.
Vēl viena priekšrocība - pēc nelieliem ūdens daudzumiem nav tik liela iespēja uzreiz skriet uz tualeti.
Taču arī lēnai dzeršanai ir savs mīnuss: ja cilvēks visu dienu tikai ik pa laikam iedzer dažus malkus, viņš var vienkārši neizdzert pietiekami daudz, īpaši karstā laikā, fizisku aktivitāšu laikā vai slimojot.
Kad lielāku daudzumu izdzert uzreiz tomēr ir noderīgi?
Situācijās, kad šķidrums jāatjauno ātrāk, piemēram, pēc sportošanas vai ilgāka laika bez dzeršanas, lielāku ūdens daudzumu izdzert vienā reizē var būt praktiski.
Tas var būt īpaši ērti cilvēkiem, kuri mēdz aizmirst padzerties un tikai vakarā saprot, ka dienas laikā gandrīz neko nav dzēruši.
Tomēr ir arī otra puse - ļoti liels ūdens daudzums īsā laikā var izraisīt vēdera pūšanos, diskomfortu un biežāku urinēšanu. Ja to dara tieši pirms gulētiešanas, pastāv lielāka iespēja, ka naktī būs jāceļas uz tualeti, tas savukārt var traucēt miegu un nākamajā dienā veicināt nogurumu, miegainību un koncentrēšanās grūtības.
Vai ar ūdeni var arī pārspīlēt?
Jā, lai gan tas notiek reti. Pārāk liela ūdens daudzuma uzņemšana ļoti īsā laikā atsevišķos gadījumos var izraisīt bīstami zemu nātrija līmeni asinīs. Īpaši uzmanīgiem jābūt izturības sporta veidu laikā, kad cilvēks ilgstoši un intensīvi svīst un vienlaikus uzņem ļoti daudz šķidruma.
Šāds stāvoklis ir reta parādība, taču tas ir vēl viens iemesls, kāpēc “jo vairāk ūdens, jo labāk” nav pareizs princips.
Tātad - dzert lēnām vai izdzert uzreiz?
Ekspertu atbilde ir diezgan vienkārša: vairumam cilvēku nav būtiskas atšķirības, vai ūdeni dzer maziem malkiem vai lielākā daudzumā vienā reizē. Daudz svarīgāk ir tas, lai pietiekams šķidruma daudzums tiktu uzņemts regulāri visas dienas garumā.
Arī tas, cik daudz ūdens nepieciešams, nav vienāds skaitlis visiem - to ietekmē fiziskā aktivitāte, laikapstākļi, ķermeņa izmērs, veselības stāvoklis, lietotie medikamenti un tas, cik daudz šķidruma tiek zaudēts ar sviedriem, piemēram, sportojot vai slimojot.
Labs orientieris var būt arī slāpes un urīna krāsa - gaiši dzeltens urīns parasti liecina, ka šķidruma organismam pietiek.
Vienkāršākais princips
Ja nav īpašu medicīnisku iemeslu rīkoties citādi, eksperti iesaka vienkārši dzert regulāri visas dienas garumā, palielināt šķidruma daudzumu karstā laikā vai fiziskas slodzes laikā un izvairīties no ļoti liela ūdens daudzuma izdzeršanas tieši pirms gulētiešanas.
Nav nepieciešams visu dienu nervozi skaitīt katru ūdens malku. Svarīgākais ir nevis tas, cik ātri iztukšojat glāzi, bet gan tas, lai dienas beigās organisms būtu uzņēmis pietiekami daudz šķidruma.
