Lai samazinātu Alcheimera slimības vai citu demences veidu attīstības risku, ikdienas uzturā ir vērts iekļaut vienu vienkāršu produktu – riekstus, ziņo “Food and Wine”.
Augustā žurnālā “Food & Function” publicētajā pētījumā tika analizēti dati no kāda ilgtermiņa pētījuma. Tajā tika novēroti 1771 cilvēks, kuru vidējais vecums bija 61 gads. Dalībnieki aizpildīja detalizētas anketas par uzturu un veica virkni testu, lai novērtētu atmiņu, informācijas apstrādes ātrumu un spriestspēju. Lielākā daļa dalībnieku - kopumā 1742 - nekad nebija pārcietuši insultu, savukārt 29 bija to pārcietuši. Šī pēdējā grupa pētniekus interesēja īpaši, jo, pēc viņu teiktā, uztura pētījumos tā bieži tiek ignorēta, lai gan šiem cilvēkiem ir paaugstināts kognitīvo spēju pasliktināšanās risks. "Rieksti tiek plaši ieteikti kā daļa no veselīga uztura, un ir zināms, ka tie labvēlīgi ietekmē sirds un vielmaiņas veselību, tomēr pierādījumi par to ietekmi uz kognitīvo veselību ir pretrunīgi. Mūs īpaši interesē cilvēki, kuri pārcietuši insultu - grupa ar augstu kognitīvo spēju pasliktināšanās risku, kas uztura pētījumu jomā joprojām ir salīdzinoši maz pētīta," sacīja pētījuma līdzautores Barbara Kardoso un Sasana Amanata.
Zinātnieki konstatēja, ka to dalībnieku vidū, kuri nebija pārcietuši insultu, ir tie, kuri uzturā lietoja vairāk riekstu un uzrādīja labākus rezultātus vispārējo kognitīvo spēju un atmiņas testos. Šī tendence saglabājās pat pēc tam, kad pētnieki veica korekcijas, ņemot vērā vecumu, izglītības līmeni, smēķēšanu, fiziskās aktivitātes un uztura kvalitāti. Šī saistība bija vēl izteiktāka to cilvēku vidū, kuru uzturs bija zemākas kvalitātes un kuri bija vismazāk fiziski aktīvi. Tas liecina, ka pat neliela sauja riekstu var sniegt būtisku efektu, teikts ziņojumā. Pētnieki arī atklāja, ka riekstu lietošana uzturā ir saistīta ar lielāku kopējo smadzeņu tilpumu, taču tas attiecās tikai uz tiem pētījuma dalībniekiem, kuri bija visaktīvākie fiziski. Cik daudz riekstu īsti vajadzētu ēst? Pētnieki nenorādīja precīzu daudzumu, taču atzīmēja, ka nav nepieciešams
liels apjoms. Saskaņā ar analīzes datiem, pētījuma dalībnieku vidējais patēriņš bija tikai 1,3 grami dienā, un mazāk nekā 2% dalībnieku ievēroja standarta uztura ieteikumu - 20 gramus dienā. Jāatzīmē, ka pētījuma rezultāti var būt īpaši nozīmīgi cilvēkiem, kuri pārcietuši insultu. Zinātnieki konstatēja, ka lielāks riekstu patēriņš ir saistīts ar paaugstinātu asinsvadu endotēlija augšanas faktora (VEGF) līmeni asinīs; tas ir signālproteīns, kas, kā liecina cits žurnālā “Arteriosclerosis, Thrombosis, and Vascular Biology” publicēts pētījums, stimulē jaunu asinsvadu veidošanos. "Mēs bijām pārsteigti, atklājot saistību starp riekstu lietošanu uzturā un asinsvadu endotēlija augšanas faktora līmeni cilvēkiem, kuri pārcietuši insultu. Lai gan mūsu atklājumus ierobežo nelielais dalībnieku skaits un tie ir jāapstiprina plašākos pētījumos, tie ļauj labāk izprast iespējamo mehānismu, kā konkrēts pārtikas produkts varētu palīdzēt atgūties pēc insulta," norādīja zinātnieki.
UNIAN iepriekš ziņoja par vienkāršiem ieradumiem, kas palīdz novērst demenci. Ļoti svarīgs ir kvalitatīvs nakts miegs; lai to panāktu, ieteicams ieviest nomierinošu vakara rutīnu - piemēram, stundu vai divas pirms gulētiešanas samazināt apgaismojumu, nolikt malā tālruni, lasīt drukātu grāmatu vai veikt vieglus stiepšanās vingrinājumus. Eksperti arī iesaka pirms gulētiešanas neēst produktus ar augstu vienkāršo ogļhidrātu saturu vai treknus ēdienus, tā vietā dodot priekšroku mērenām vakariņām, kas tiek ieturētas ne pārāk vēlu vakarā.