Amerikāņu neirologs Deivids Dodiks trīs desmitgades ārstēja insulta pacientus un pacientus ar atmiņas zudumu. Viņš pastāstīja, kādi vienkārši ikdienas ieradumi palīdz smadzenēm saglabāt veselību vēl gadiem ilgi, raksta “CNBC Make It”.
Pēc Dodika teiktā, šī ideja viņam neradās uzreiz - tikai laika gaitā viņš saprata, ka rīcība ir nepieciešama vēl ilgi pirms pirmo nopietno simptomu parādīšanās.
"Šīs slimības attīstās gadu desmitiem, tāpēc, jau pirms cilvēks nonāk manā kabinetā, ir īstais laiks darīt daudz vairāk savas veselības labā un novērst insultu vai atmiņas zudumu," skaidro neirologs.
Ārsta galvenais noteikums ir vienkāršs: lai aizsargātu smadzenes, ir jārūpējas par visu ķermeni. Savā ikdienas rutīnā Deivids prioritāti piešķir miegam, fiziskajām aktivitātēm, pareizam uzturam, smadzeņu treniņiem un stresa pārvaldībai.
Vienlaikus ārsts godīgi atzīst, ka ne vienmēr perfekti ievēro šos noteikumus.
"Mēs visi esam aizņemti, un neviens nav perfekts. Bet, ja vismaz 80-90% laika ievērojat veselīgus ieradumus, tas ir vissvarīgākais," viņš saka.
Runājot par fiziskajām aktivitātēm, neirologs iesaka vismaz 150 minūtes nedēļā veikt mērenas aktivitātes - kaut ko tādu, kas paātrina sirdsdarbību, bet joprojām ļauj ērti sarunāties. Pats ārsts katru dienu skrien, mainot tempu, un veic spēka treniņus.
"Vingrošana ir labākā recepte, ko varu izrakstīt, un vienlaikus labākā recepte, ko pacients var ievērot," viņš uzskata.
Ārsts īpaši uzsver spēka treniņu ieguvumus novecojot: tie palēnina muskuļu masas zudumu, kas savukārt atbalsta jutību pret insulīnu, vielmaiņu un netieši arī smadzeņu veselību.
Tomēr ar kustībām vien nepietiek - pēc neirologa teiktā, smadzenēm ir nepieciešami jauni izaicinājumi, piemēram, svešvalodas apguve, mūzikas instrumenta spēlēšana, dejošana vai pat bokss. Īpaši labvēlīgas ir aktivitātes, kas apvieno kustības, koordināciju, atmiņu un koncentrēšanos.
Dodiks uzskata, ka dziļš miegs un hroniska stresa mazināšana ir tikpat svarīgi. Viņš meditē, veic elpošanas vingrinājumus un citiem iesaka jogu, pilates, lūgšanu vai jebkuru citu ķermeņa nomierināšanas metodi.
Runājot par uzturu, ārsts ievēro principus, kas apvieno Vidusjūras diētu ar pieeju, kas palīdz regulēt asinsspiedienu. Diētas pamatā ir dārzeņi, augļi, pākšaugi, rieksti, olīveļļa, zivis un mājputni, savukārt jāierobežo īpaši pārstrādāti pārtikas produkti un pārmērīga alkohola lietošana. Deivids iesaka nemainīt visu diētu uzreiz, bet gan sākt ar vienu vai divām "pareizajām" dienām nedēļā un pakāpeniski palielināt to biežumu.
Vēl viens svarīgs ilgmūžības elements, pēc neirologa teiktā, ir sociālā mijiedarbība, tāpēc viņš regulāri sazinās ar ģimeni un draugiem, pastaigājas kopā ar sievu, apmeklē muzejus un tiekas ar paziņām.
