Pastāvīgā koncentrēšanās uz perfekto dzīvi un bezgalīgiem termiņiem liek ignorēt ķermeņa signālus. Bet, kad mūsu psihe vairs nespēj izturēt slodzi, rodas fiziskas sāpes.
Tieši hronisks stress iznīcina mūsu ķermeni no iekšpuses un testa rezultāti bieži vien atgriežas normālā stāvoklī pat tad, kad jūtamies slikti, vēsta “RBC”.
Daudzi no ir nonākuši situācijā, kad šķiet, ka ķermenis burtiski brūk kopā, bet ārsti tikai parausta plecus.
"Dažreiz cilvēks gadiem ilgi ārstē galvassāpes, kuņģa darbības traucējumus, sirdsklauves vai citus simptomus, tomēr medicīniskās pārbaudes neuzrāda nopietnas novirzes. Sāpes šādās situācijās ir ļoti reālas, taču tās var izraisīt organisma reakcija uz ilgstošu psiholoģisku un emocionālu stresu," skaidro “RBC” eksperti.
Tas nav ne iztēles auglis, ne meli. Tā ir klasiska psihosomatikas (psiholoģisko faktoru ietekmes uz fizisku slimību rašanos) izpausme, kur neizpaustas emocijas un trauksme pārvēršas ļoti reālā fiziskā diskomfortā.
Mūsu ķermenis ir paredzēts īslaicīgu briesmu uzliesmojumu pārvarēšanai, taču tas nav gatavs mēnešiem ilgi dzīvot trauksmes stāvoklī.
"Kad nervu sistēma ilgstoši darbojas ar savu maksimālo jaudu, organisms sāk reaģēt fiziski: paaugstinās stresa hormonu līmenis un mainās muskuļu, sirds un gremošanas sistēmas darbība," saka eksperti un atgādina, ka, ja nedodam sev atpūtu, sistēma sabrūk.
Ja stress ilgst mēnešiem ilgi, ķermenis pakāpeniski sāk sūtīt signālus caur diskomfortu vai sāpēm.
Hroniska trauksme negatīvi ietekmē ķermeņa neaizsargātākās sistēmas. Psihologi un ārsti identificē vairākas galvenās ietekmes jomas:
Zarnas bieži sauc par otrajām smadzenēm, tāpēc tās ir pirmās, kas saņem triecienu. "Gremošanas sistēma uz to reaģē ļoti jutīgi. Stress var izraisīt sliktu dūšu, caureju, sāpes vēderā vai apetītes problēmas," atzīst speciālisti.
Tā vietā, lai meklētu cēloni savā emocionālajā stāvoklī, nopērkam vēl vienu gremošanas tablešu kārtu. "Šādos gadījumos cilvēki bieži ārstē tikai savu kuņģi, lai gan patiesais izraisītājs ir pastāvīga trauksme," uzsver psihiatri.
Padomājiet par to, kā cilvēks izskatās, kad viņš no kaut kā baidās vai ir ārkārtīgi nervozs — saspringst viss ķermenis.
Muskuļu sasprindzinājums ir izplatīta reakcija. Stresa apstākļos ķermenis automātiski gatavojas sevi aizsargāt, tāpēc pleci, kakls un žoklis saspringst. Kad šis stāvoklis kļūst hronisks, tam ir nopietnas sekas ikdienas labsajūtai.
Ja tas turpinās ilgstoši, var attīstīties muskuļu sasprindzinājums, galvassāpes vai muguras problēmas.
Pat ja elektrokardiogramma ir perfekta, stress var atdarināt smagas sirds slimības. Stress ietekmē arī sirdsdarbības ātrumu. Var rasties paātrināta sirdsdarbība, neregulārs ritms, elpas trūkums vai spiedoša sajūta krūtīs pat tad, ja sirds ir fiziski vesela.
Kad visi resursi tiek veltīti cīņai ar iedomātu ienaidnieku galvā, tad neatliek enerģijas aizsardzībai pret reāliem vīrusiem. Turklāt šādā stāvoklī bieži cieš imūnsistēma, jo aizsardzības mehānismi vājinās, kā rezultātā cilvēks biežāk saslimst un lēnāk atveseļojas.
Psihosomatiskas problēmas nav iemesls tradicionālās medicīnas noraidīšanai. Pirmajam solim vienmēr jābūt racionālam. Protams, kad parādās šādi simptomi, pirmām kārtām ir jāveic medicīniska pārbaude, lai izslēgtu fiziskus cēloņus.
Ja medicīniskās pārbaudes neuzrāda nekādas novirzes, nekavējoties jāpārorientē uzmanība uz savu dzīvesveidu un garīgo stāvokli.
Bet, ja testu rezultāti ir normāli un simptomi saglabājas, ir svarīgi pievērst uzmanību stresa līmenim.
Lai atjaunotu līdzsvaru, nav obligāti radikāli jāmaina visa dzīve; ir vērts sākt ar pamatiem:
Ķermenis nevar vienkārši izdomāt simptomus — tas var ar mums "sarunāties", izmantojot šos signālus. Mācies ieklausīties sava ķermeņa čukstos, neatkarīgi no tā, vai tie izpaužas kā viegls nogurums vai diskomforts, lai vēlāk nebūtu jāārstē nopietnas hroniskas sekas.
