Vai esi pamanījis – pirms rakstīt e-pastu, ķerties pie darba, piecelties no dīvāna vai pat sākt sarunu, ķermenis it kā pats izdara dziļu nopūtu? Daudzi to uztver kā noguruma, neapmierinātības vai stresa pazīmi, tomēr patiesībā šī nopūta bieži ir labs signāls, nevis slikts, skaidro “Harvard.edu”.
Tā NAV nejaušība
Automātiska nopūta pirms darbības ir neiroloģisks mehānisms, ar kuru ķermenis sagatavojas pārejai no viena stāvokļa uz citu.
Tā nav slinkuma pazīme, neapzināta čīkstēšana vai “viss ir slikti” signāls. Tā ir iekšējā “restarta” poga!
Smadzenes pārslēdz režīmu
Mūsu nervu sistēma nemīl straujas pārejas. Nopūta palīdz:
Tā ir līdzīga kā iekšējs “labi, sākam”.
Ilgstoši sēžot vai koncentrējoties, elpa kļūst sekla. Dziļā nopūta:
Tas nav stress - tā ir fizioloģiska nepieciešamība.
Nervu sistēma pati sevi regulē
Interesanti: nopūta aktivizē parasimpātisko nervu sistēmu, kas:
Tāpēc dažkārt pēc nopūtas jūtamies nevis sliktāk, bet savāktāk.
Jo smadzenes uztver jebkuru uzdevumu kā:
Nopūta ir ķermeņa veids, kā pateikt: “Es pārslēdzos.”
Tu nopūtīsies biežāk, ja:
Tas NAV vājums - tā ir augsta iekšējā jutība.
Ja nopūtas:
tad tas var nozīmēt nevis stresu, bet nogurumu no nepārtrauktām pārejām (multitasking, uzmanības saraustītība).
Nekad necenties apspiest nopūtu, neuztver to kā sliktu ieradumu un ļauj tai notikt apzināti.
Vari pat palīdzēt sev:
Nopūta pirms uzdevuma nav stress - tā ir ķermeņa inteliģence darbībā.
Kamēr mēs to saucam par vājumu, ķermenis klusām dara savu darbu - palīdz mums sākt rīkoties.
