Iekaisums parasti asociējas ar sāpēm, temperatūru vai redzamu saslimšanu. Taču ne vienmēr tas izpaužas skaļi un acīmredzami. Mūsdienās arvien biežāk runā par zema līmeņa jeb hronisku iekaisumu - stāvokli, kas ilgstoši var pastāvēt organismā bez izteiktiem simptomiem, tomēr pakāpeniski ietekmēt pašsajūtu, enerģiju un veselību kopumā, raksta “health.harvard.edu”.
Tieši šie klusie signāli bieži tiek norakstīti uz stresu, vecumu vai “tā vienkārši ir”, lai gan patiesībā tie var būt organisma mēģinājums pateikt, ka kaut kas nav līdzsvarā.
Pastāvīgs nogurums, kas nepāriet pēc atpūtas
Viens no biežākajiem iekaisuma signāliem ir sajūta, ka enerģijas vienkārši nav, pat ja miegs bijis pietiekams. Šāds nogurums atšķiras no parasta pārguruma - tas ir smagnējs, velkošs un nepazūd pat brīvdienās. Iekaisuma procesu laikā organisms patērē daudz resursu “iekšējai cīņai”, atstājot mazāk enerģijas ikdienas aktivitātēm.
Biežas galvassāpes vai smaguma sajūta galvā
Ne katras galvassāpes nozīmē iekaisumu, taču atkārtotas, grūti izskaidrojamas sāpes var būt signāls par paaugstinātu iekaisuma fonu organismā. Tās bieži saistītas ar spriedzi, asinsvadu reakcijām un nervu sistēmas pārslogojumu, kas ilgstoši uztur iekaisuma procesus.
Gremošanas traucējumi, kas šķiet “nekaitīgi”
Vēdera pūšanās, smaguma sajūta pēc ēšanas, neregulāra vēdera izeja vai diskomforts zarnās nereti tiek uzskatīti par ikdienas normu. Tomēr gremošanas sistēma ir cieši saistīta ar iekaisuma procesiem organismā. Ilgstošs diskomforts var liecināt par to, ka zarnu mikrobioms ir nelīdzsvarots un organisms pastāvīgi atrodas vieglā iekaisuma stāvoklī.
Locītavu stīvums un sāpes bez acīmredzama iemesla
Ja no rītiem jūtams stīvums pirkstos, ceļos vai mugurā, bet nav bijusi fiziska pārslodze, tas var būt viens no iekaisuma signāliem, īpaši, ja šīs sajūtas atkārtojas regulāri un pamazām kļūst izteiktākas. Šādos gadījumos organisms bieži reaģē uz ilgstošu slodzi, stresu vai neatbilstošu dzīvesveidu.
Ādas problēmas, kas atkārtojas
Āda bieži atspoguļo to, kas notiek organismā. Pastāvīgs apsārtums, jutīgums, izsitumi vai “pelēka” sejas krāsa var būt saistīti ar iekšējiem iekaisuma procesiem. Āda var pastāstīt ļoti daudz, īpaši tad, ja ārēji lietotie līdzekļi situāciju būtiski neuzlabo.
Smadzeņu “migla” un koncentrēšanās grūtības
Grūtības koncentrēties, aizmāršība, sajūta, ka domas ir smagnējas, bieži tiek norakstītas uz stresu vai pārslodzi, tomēr hronisks iekaisums var ietekmēt arī nervu sistēmu, radot tā saukto “smadzeņu miglu”, kas traucē skaidru domāšanu un lēmumu pieņemšanu.
Tāpēc, ka tie neparādās pēkšņi - tie ienāk mūsu ikdienā lēnām, pakāpeniski kļūstot par “normu”. Mēs pielāgojamies diskomfortam, nevis meklējam cēloni, līdz brīdim, kad organisms sāk pieprasīt uzmanību skaļāk.
Pirmais solis ir nevis panika, bet apzināšanās. Bieži vien iekaisuma fons samazinās, veicot šķietami vienkāršas izmaiņas: sakārtojot miegu, samazinot stresu, ēdot regulāri un vienkārši, pievēršoties kustībai un atpūtai. Organisms ir ļoti pateicīgs, ja to sadzird laikus.
Ja šādi simptomi saglabājas ilgstoši vai kļūst izteiktāki, svarīgs solis ir arī profesionāls skatījums - noteikti konsultējies ar ģimenes ārstu un pārrunā savas sajūtas, pat ja tās šķiet “nenozīmīgas”.
Ārsts, izvērtējot kopējo ainu, var ieteikt pamata asins analīzes, iekaisuma rādītāju pārbaudi vai citus izmeklējumus, kas palīdz saprast, vai organismā tiešām notiek iekaisuma procesi un kas tos varētu veicināt.
Savlaicīga diagnostika bieži vien ļauj novērst problēmas ar salīdzinoši vienkāršiem līdzekļiem - dzīvesveida korekcijām, uztura pielāgošanu vai mērķtiecīgu atbalstu, negaidot brīdi, kad simptomi kļūst traucējoši ikdienai.
Bieži vien tiek nozīmēta pilna asins aina, kas parāda vispārējo organisma stāvokli un var netieši norādīt uz iekaisumu vai imūnsistēmas aktivizāciju. Papildus tam ārsts var ieteikt C reaktīvā proteīna (CRP) noteikšanu - tas ir viens no biežāk izmantotajiem iekaisuma rādītājiem, kas palīdz saprast, vai organismā ir aktīvs iekaisuma process.
Dažos gadījumos tiek pārbaudīts arī eritrocītu grimšanas ātrums (EGĀ), kas var norādīt uz ilgstošākiem iekaisuma procesiem.
Ja simptomi saistīti ar pastāvīgu nogurumu, locītavu sāpēm vai gremošanas traucējumiem, ārsts var ieteikt arī dzelzs, B12 vitamīna un D vitamīna līmeņa noteikšanu, jo šo vielu trūkums var pastiprināt iekaisuma sajūtas un radīt līdzīgus simptomus.
Ja ir aizdomas par gremošanas sistēmas iesaisti, dažkārt tiek nozīmēti papildu izmeklējumi zarnu veselības izvērtēšanai vai pārtikas nepanesamības izvērtēšana, taču tas vienmēr notiek individuāli, balstoties uz simptomiem, nevis “profilaktiski visiem”.
Svarīgi saprast, ka analīžu mērķis nav meklēt diagnozi internetā, bet gan palīdzēt ārstam salikt kopā pilnu ainu. Bieži vien rezultāti apstiprina, ka nopietnu problēmu nav, un tas jau pats par sevi sniedz mieru. Savukārt, ja tiek konstatētas novirzes, savlaicīga rīcība ļauj maigi un mērķtiecīgi atgriezt organismu līdzsvarā.
Klusie iekaisuma signāli nav ienaidnieks - tie ir ziņojums. Jo ātrāk mēs iemācāmies tos pamanīt un uztvert nopietni, jo lielāka iespēja atgriezties pie labākas pašsajūtas bez radikāliem soļiem. Veselība bieži sākas tieši ar spēju ieklausīties sevī.
Lasiet un uzziniet, kura garšviela palīdz mazināt iekaisumus organismā.
