Vai esi pamanījis, ka vienam kolēģim birojā vienmēr ir auksti, bet cits atver logu pat decembrī? Temperatūras sajūta un mūsu enerģijas līmenis nav tikai par “aukstummīļiem” vai “karstummīļiem” – tā ir dziļi bioloģiska reakcija, kas saistīta ar ķermeņa termoregulāciju, vielmaiņu un nervu sistēmas darbību, skaidro “healthline.com”.
Iekšējā termometra līdzsvars
Cilvēka ķermenis pastāvīgi cenšas uzturēt vidējo iekšējo temperatūru ap 36,6°C, taču šī līdzsvara saglabāšana prasa daudz enerģijas.
Kad apkārtējā vide ir pārāk karsta, organisms izdala siltumu - paplašinās asinsvadi, pastiprinās svīšana, samazinās spiediens, savukārt, kad kļūst auksti, asinsvadi sašaurinās un vielmaiņa uz brīdi “paātrinās”, lai radītu vairāk siltuma.
Tieši tāpēc cilvēks siltumā jūtas miegains - ķermenis pazemina iekšējo aktivitāti, lai sevi pasargātu, savukārt vēsumā smadzenes saņem signālu par nepieciešamību saglabāt modrību - un tas var radīt īslaicīgu enerģijas pieplūdumu.
Kāpēc katram ir citāds iekšējais termometrs?
Siltuma un vēsuma sajūta lielā mērā ir atkarīga no katra cilvēka vielmaiņas ātruma, hormonu līdzsvara un asinsrites īpašībām.
Termoregulācija un garastāvoklis
Zinātnieki atklājuši, ka temperatūras uztvere ietekmē arī emocijas. Kad mēs jūtamies vientuļi vai satraukti, smadzenes burtiski reģistrē “aukstumu”, jo tiek aktivizēta tā pati smadzeņu daļa, kas reaģē uz fizisku vēsumu. Tāpēc silts dzēriens vai sega var reāli palīdzēt ne tikai ķermenim, bet arī psiholoģiski - tas atjauno komforta sajūtu un drošību.
Tajā pašā laikā pārkaršana var palielināt aizkaitināmību un miegainību, jo samazinās dopamīna aktivitāte smadzenēs.
Praktiski padomi enerģijas līdzsvaram
Pielāgo temperatūru aktivitātei
Darba laikā telpā optimāli ir 20-22°C - šādā temperatūrā smadzenes strādā skaidrāk un koncentrācija saglabājas ilgāk.
Atpūtai vai miega laikā - 18-19°C. Zemākā temperatūra palīdz ķermenim dabiski samazināt iekšējo siltumu un iemigt dziļāk.
Ģērbies slāņos, nevis biezās drēbēs
Vairāki plāni apģērba slāņi ļauj labāk regulēt ķermeņa temperatūru un izvairīties no pārkaršanas vai atdzišanas.
Dzer remdenu, nevis ledainu ūdeni
Ļoti auksti dzērieni liek ķermenim tērēt enerģiju to sasildīšanai, kas var radīt nogurumu.
Kusties, kad kļūst auksti
10 minūtes ātras pastaigas vai vieglas kustības palīdz aktivizēt cirkulāciju un paaugstināt temperatūru dabiskā ceļā.
Izmanto “termisko kontrastu”
Piemēram, dušā pārej no silta uz vēsāku ūdeni - šāda metode trenē asinsvadus un paaugstina organisma pielāgošanās spējas.
Mūsu iekšējais termometrs ir ne tikai fizioloģisks mehānisms - tas ir arī enerģijas regulators. Kad mācāmies to “nolasīt”, mēs varam labāk saprast, kad ķermenis prasa atpūtu, kad siltumu un kad kustību.
Līdzsvars starp vēsumu un siltumu - tā nav komforta kaprīze, bet gan viens no vienkāršākajiem veidiem, kā uzturēt labu pašsajūtu un skaidru prātu.
Lasiet arī par "siltuma terapiju" - kā karstās kompreses un sildīšanās var uzlabot veselību.
