Kad rudens un pirmais sals sāk kniebet degunā, daudzi instinktīvi tiecas pēc segas, siltas tējas vai karstas vannas. Izrādās, ka šī vēlme sildīties nav tikai komforta meklējumi – siltumam patiesībā ir spēcīga fizioloģiska ietekme uz mūsu ķermeni un labsajūtu. Tieši to izmanto siltuma terapija – tā ir vienkārša, pieejama metode, kas palīdz gan atslābināt muskuļus, gan mazināt stresu, gan uzlabot imunitāti, raksta “Real Simple”.
Kas notiek, kad ķermenis sasilst
Siltums paplašina asinsvadus, uzlabo asinsriti un skābekļa piegādi muskuļiem un audiem. Tas nozīmē, ka ķermenis ātrāk atjaunojas pēc fiziskas slodzes vai spriedzes, un samazinās iekaisuma radītā sāpes. Tieši tāpēc ārsti bieži iesaka siltuma kompreses vai termoforus muskuļu sāpju, menstruālo krampju vai muguras diskomforta gadījumos.
Papildus tam siltums ietekmē arī nervu sistēmu - tas palīdz mazināt kortizola (stresa hormona) līmeni un veicina endorfīnu izdalīšanos. Nav brīnums, ka pēc karstas vannas vai saunas jūtamies mierīgāki un šķietami vieglāki - tas burtiski ir mūsu smadzeņu bioloģiska reakcija uz siltumu.
Kā izmantot siltuma terapiju mājās
Siltuma iedarbība nav jāmeklē spa centrā - to viegli var īstenot arī mājās.
Kad siltums var kaitēt
Jāatceras, ka siltuma terapija ne vienmēr ir piemērota - ja ir akūts iekaisums, pietūkums vai drudzis, sildīšana var tikai pastiprināt simptomus. Šādos gadījumos labāk izvēlēties aukstuma terapiju vai konsultēties ar ārstu.
Siltums - ķermeņa un prāta līdzsvaram
Sildīšanās nav tikai par fizisku komfortu - tā ir par atgriešanos līdzsvarā. Siltums palīdz “atkausēt” spriedzi, nomierināt prātu un dot ķermenim signālu, ka ir droši atslābināties. Tā ir maza, bet dziļi dziedinoša pašaprūpes forma, kas jo īpaši nepieciešama rudenī un ziemā.
Tāpēc šajā aukstajā sezonā ietinies siltumā un baudi. Ļauj ķermenim atgūties, sirdij sasilt un domām kļūt vieglākām. Dažkārt tieši vienkāršākais ir tas, kas strādā vislabāk!
