Kultūra

Elīna Sanda Zaķe sevi par mākslinieci pirmo reizi nosauca pirms četriem gadiem. Kādam liekas īss laika sprīdis, kādam brašs ieskrējiens, bet citam gadi, kad var notikt viss.

Viesizrāde, radoši vasaras vakari, koncertuzvedums, laikmetīgā deja, muzikāli interaktīva spēle, traģiska dziesmuspēle, leģendu atgriešanās un kārtīga sadziedāšanās.

Ārēji no malas šķiet, ka šis patiesi ir Gundegas Skudriņas gads – 20 gadi viņas uzņēmumam “Skudras Metropole” un pati tikko nosvinējusi 50 gadu jubileju. Tomēr šī sajūta ir plīvurs, kas mazliet aizmiglo acis. Gundega iet tālāk neatskatoties, taču tajā pašā laikā viņa labi atceras, kāpēc vispār sāka radīt pasākumus, kas liek aizraut elpu visai pasaulei, kā arī, kāpēc vēl šodien, pēc šiem gadiem, viņa un viņas komanda guļ tik maz, ka būtu jāsāk bažīties.

No malas šķiet, ka šis ir Gundegas Skudriņas gads – 20 gadi viņas uzņēmumam “Skudras Metropole” un pati tikko nosvinējusi 50 gadu jubileju. Tomēr šī sajūta ir plīvurs, kas mazliet aizmiglo acis.

«Katrā braucienā pārsteidzošākais ir cilvēki – gan tie, ar kuriem vienojošs ir ceļš, gan tie, ar kuriem šai ceļā ir lemts satikties. Tas ir neticami, cik spēcīgus, radošus un gaišus cilvēkus mēs sastopam ceļā un ikvienā vietā, kur nonākam,» saka mūziķis, dziesmu autors, Latvijas Radio 5 direktors un «Velomūzikas» idejas autors Kārlis Kazāks.

Reaģējot uz Latvijas un Lietuvas aukstās zupas izcelsmes kariņu – kulinārijas blogeris Rojs Puķe jeb Pipars kopā ar digitālā satura veidotājiem Armandu Jaunzemu un Jāni Krīvēnu jeb Krivenchy šo sestdien, 29. jūnijā, plkst. 15.30 Esplanādē (pie Raiņa pieminekļa) aicina iedzīvotājus uz Latvijas aukstās zupas tautas degustāciju. Pasākuma mērķis ir panākt abu valstu kulinārijas cepiena mierizlīgumu, demonstrējot, ka aukstā zupa pieder cilvēkiem, un tā vienlīdz labi garšo kā Lietuvā, tā arī Latvijā.

Vērts apmeklēt: izstādes, koncerti, brīvdabas kino, laikmetīgā deja un festivāli.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Busulis un Rešetins, “Pērkons” un “Līvi”, Skanis un Neimanis, Balanas, “Baltie lāči” un “Rīgas ritmi”.

Ir bijis, ka par kādiem godiem vēsture klusē vēl 21. gadsimtā, bet ne par Līgo vakaru un Jāņu rītu, par ko ir prieks, jo pagātne veido nākotni.

Viņi visi ir stalti vīri, kuri dara lielas lietas. Tajā pašā laikā ir tik dažādi, taču viņus vieno vārds - Jānis. Kāds pārmantojis paaudzēs, bet kādam iedots skanējuma dēļ.

Tie, kas dažādu apstākļu vadīti ir spiesti palikt mājās gan 23., gan 24. jūnijā, var nebēdāties. Tāpēc, ka šādām reizēm Latvijas televīzijas kanāli ir parūpējušies par īpašu svētku programmu.

Vārda dienu 23. jūnijā svin vairāk nekā 10 000 Latvijas Līgas. Četru bērnu māmiņa un skaistās balss īpašniece Līgu Rīdere atklāj savas Līgo tradīcijas, vērtības un gaidas.

Viņi visi ir stalti vīri, kuri dara lielas lietas. Tajā pašā laikā ir tik dažādi, taču viņus vieno vārds - Jānis. Kāds pārmantojis paaudzēs, bet kādam iedots skanējuma dēļ. Līdz pat Jāņu dienai iepazīstinājām ar dažiem Latvijas Jāņiem. Uzzinājāt, kā tas ir svinēt vārda dienu tradīciju ugunskura un dziesmu pavadībā.

Latvieši ir dziedātāju tauta. Brīdī, kad tauta dzied no visas sirds, tad skan visa Tēvzeme. Arī Jāņos ir jādzied. No visas sirds un ar smaidu uz lūpām, kā arī  lepnumā par savu zemi un tradīcijām.

Jāņi jau bija visskaistākie svētki vasarā. Agri no rīta vīri aizgāja jūrā zvejot. Sievas sakārtoja mājas, izmazgāja grīdas, noslaucīja visus celiņus tīrus, tīrus. Tos nokaisīja ar baltām smiltīm un kalmēm. Salika meijas un pīlādžu zarus, lai sargā no ļauna. Līdz 12 dienā bija jāpabeidz šie darbi.

Viņi visi ir stalti vīri, kuri dara lielas lietas. Tajā pašā laikā ir tik dažādi, taču viņus vieno vārds - Jānis. Kāds pārmantojis paaudzēs, bet kādam iedots skanējuma dēļ. Līdz pat Jāņu dienai iepazīstināsim ar dažiem Latvijas Jāņiem. Uzzināsim to, kā tas ir svinēt vārda dienu tradīciju, ugunskura un dziesmu pavadībā.

Viņi visi ir stalti vīri, kuri dara lielas lietas. Tajā pašā laikā ir tik dažādi, taču viņus vieno vārds - Jānis. Kāds pārmantojis paaudzēs, bet kādam iedots skanējuma dēļ. Līdz pat Jāņu dienai iepazīstināsim ar dažiem Latvijas Jāņiem. Uzzināsim to, kā tas ir svinēt vārda dienu tradīciju, ugunskura un dziesmu pavadībā.

«Mākslinieks jūtas labi, ja viņš var sevi realizēt, ja viņam ir iespēja būt uz skatuves. Man ir bijuši gan darbīgāki, gan tukšāki posmi, bet vienmēr ir sajūta, ka es varētu dejot vēl vairāk, jo gribu realizēt un piepildīt sevi uz skatuves maksimāli.

Cēsīs, Maija parkā, atklāta leģendārā dziesminieka Haralda Sīmaņa piemiņai veltīta skulptūra “Dziesminieks”, ko veidojis tēlnieks Ģirts Burvis.

Viņi visi ir stalti vīri, kuri dara lielas lietas. Tajā pašā laikā ir tik dažādi, taču viņus vieno vārds - Jānis. Kāds pārmantojis paaudzēs, bet kādam iedots skanējuma dēļ. Līdz pat Jāņu dienai iepazīstināsim ar dažiem Latvijas Jāņiem. Uzzināsim to, kā tas ir svinēt vārda dienu tradīciju, ugunskura un dziesmu pavadībā.

Vērts apmeklēt: izstādes, koncerti, velomūzika un Jāņu svinības Rīgas pilsētas pakalnos.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: multimediju performance, sajūtu ceļojums, tautasdziesmas un šansoni, detektīvs sieviešu dzimtē, vakara pikniks un rītausmas koncertrituāls.