“Man jau gadu nasta ir uz pleciem, un tā kļūst arvien smagāka. Lēnām jau ceļos iesēžos, un mugura liecas pie zemes. Bet par to vajag jokot,” sev raksturīgā ironiskā manierē saka tautā mīlētais teātra un kino aktieris, joprojām vīrišķīgi šarmantais un elegantais Ivars Kalniņš.
Šodien, 1. augustā, viņu sirsnīgi sveicam 77. dzimšanas dienā!
“Esmu ļoti satraukts par to, kas notiek Ukrainā, tāpēc prāts nemaz nenesas uz svētku svinēšanu. Konflikti Indijā un Pakistānā, Izraēlā un Palestīnā… Visi traki palikuši, bet - “manā dārziņā” viss ir kārtībā,” sagaidot savu dzimšanas dienu, saka Ivars Kalniņš.
Vaicāts, vai viņš parasti svin savus svētkus, aktieris nosmej: “Ja kāds nāk ar dāvanām, tad svinu”. Reizēm svinības notiek tikai “pagrīdē” - daudz intīmākā gaisotnē kopā ar sev tuviem un dārgiem cilvēkiem.
“Taču ir bijuši arī gadījumi, kad kādi “jokaiņi”, cerot nopelnīt, rīko manus “jubilejas koncertus”, pat neaprunājušies ar mani. Un pēc tam vēl pārmet, ka neesmu ieradies…”
Atsaucot atmiņā savas spilgtākās dzimšanas dienas svinības, jubilārs saka, ka ar lielu “pompu” 1998. gadā Dailes teātrī tika svinēta viņa 50. dzimšanas diena.
“Tolaik atkritumu apsaimniekošanu veica uzņēmums “Hoetika”. Kādu laiku izmantoju viņu pakalpojumus, un nedēļu pirms svētkiem viņi savas mašīnas bija aplīmējuši ar maniem portretiem.
Viņi arī atveda mani uz pašām svinībām - sēdēju augšā, kravas kastē, ar pīpi zobos, un mūs pavadīja sešas atkritumu savācējmašīnas. Tās piebrauca pie Dailes teātra, bet teātra direktors un galvenais režisors par šo “performanci” apvainojās… Es gan nezinu, kāpēc. Visi pārējie bija sajūsmā, tas bija jautri,” aktieris nosmej, atklājot, ka “Hoetika” viņam toreiz uzdāvināja atkritumu konteineru - pilnu ar šampaniešiem. Pašu konteineru aktieris joprojām izmanto savā saimniecībā.
Šajā jubilejas koncertā piedalījās daudz viņa draugu - gan no Latvijas, gan arī no Krievijas. Aktiera artistiskā pievilcība, iznesība un šarms viņam savulaik nodrošināja ne vien plašu skatītāju mīlestību Latvijā, bet arī lielu atpazīstamību visā bijušajā plašajā padomju savienībā, kur viņš kļuva par pieprasītu aktieri daudzās kinostudijās un izveidoja veiksmīgu karjeru.
“Toreiz mani draugi no Krievijas teica, ka es viens integrācijas jautājumā esmu paveicis vairāk, nekā visi diplomāti kopā.
Tā bija patiešām sirsnīga, daudzvalodīga tikšanās - vakars risinājās četrās valodās. Bija ieradies arī viens režisors no Norvēģijas, kurš runāja tikai angliski. Viņš atveda lielu šampanieša pudeli, uznāca uz skatuves, to atvēra, apgūlās zem klavierēm un, šampanieti baudot, klausījās koncertu. Viņš bija tāds apaļš vīrs, un tas izskatījās ļoti smieklīgi,” Ivars Kalniņš ar prieku atsauc atmiņā vairāk nekā 27 gadus senus notikumus.
“Šajā koncertā uz skatuves kāpa gan “Rebel”, gan Marija Naumova, gan Juris Kulakovs - lai viņam vieglas smiltis. Uzstājās arī tā laika Latvijas Ebreju kopienas priekšnieks (Uzraudzības padomes priekšsēdētāja vietnieks) Sols Bukingolds, kurš pie klavierēm izpildīja Frenka Sinatras dziesmu “Strangers In The Night”. Viņš ilgu laiku bija dzīvojis Amerikā, viņam tas ļoti piestāvēja. Koncertu režisēja Juris Vaivods, un - kā par brīnumu - Dailes teātris par zāles izmantošanu toreiz neko nepaprasīja.”
Arī savu 60. dzimšanas dienu Ivars Kalniņš svinēja Dailes teātrī, taču šoreiz svētkus rīkoja viņa producenti - ukraiņi -, novērtējot aktiera bagāto un daudzpusīgo radošo mūžu.
Tobrīd aktieris spēlēja galveno lomu ukraiņu producentu iestudējumā - Aleksandra Arbuzova lugā “Vecā Arbata pasakas”. Izrāde krievu valodā tika rādīta dažādās valstīs, un tieši producenti ierosināja jubilejas reizē to nospēlēt arī Rīgā - aktiera dzimtajā pilsētā -, lai iepriecinātu tos skatītājus, kuri seko viņa daiļradei un to patiesi novērtē.
“Daudzi sākumā domāja, ka šī luga ir par kādu vecu vīru vārdā Arbats, kurš stāsta pasakas,” smejoties atceras Kalniņš. “Bet Vecais Arbats patiesībā ir rajons Maskavā - gluži kā mūsu Vecrīga. Tas bija smieklīgi.”
Jubilejas vakars tika veidots divās daļās - pirmajā skatītāji baudīja izrādi, bet otrajā notika koncerts, kurā piedalījās Uldis Marhilēvičs, Gunārs Kalniņš, Jānis Stībelis, Jānis Paukštello un Artūrs Maskats.
“No skatītāju zāles uz skatuves kāpa arī Raimonds Pauls. Viņš lūdza, lai nelieku viņu pie klavierēm. Jā, kopumā tas bija ļoti foršs notikums,” nosaka Ivars Kalniņš un jau atkal piemet ironijas dzirksteli: “Tikai šoreiz Dailes teātris prasīja maksāt par īri. Nebija jau problēmu, producenti samaksāja.”
Ivars Kalniņš atklāj, ka tuvākajā nākotnē viņam nav plānots kāpt uz Dailes teātra skatuves. Uz Nacionālā teātra skatuves gan, un tas notiks jau pavisam drīz - 8. oktobrī, kad tur pirmizrādi piedzīvos koncertiestudējums “Dievišķās nejaušības”, ko, godinot Ulda Stabulnieka 80. jubileju, veido režisore Marija Bērziņa.
Šajā koncertuzvedumā, kur līdzās Ulda Stabulnieka teātra mūzikas šedevriem izskanēs arī viņa iemīļotu autoru dzeja, dziesmas un privātās korespondences fragmenti, piedalīsies arī Madara Botmane, Agnese Budovska, Elza Rūta Jordāne, Mārtiņš Brūveris, Raimonds Celms, Mārcis Maņjakovs, Egils Melbārdis un Uldis Siliņš. Izrāde tiks spēlēta arī 9., 10. un 11. oktobrī.
“Man savulaik ir “bijusi darīšana” ar Uldi Stabulnieku - viņš bija mūzikas autors manam diplomdarbam 1974. gadā.
Tā bija izrāde “Orfejs”, stulba ludziņa, bet ar vienpadsmit burvīgām viņa dziesmām un Pētera Zirnīša tekstiem. Lai viņiem abiem vieglas smiltis! Kādas divas, trīs dziesmas no šīs izrādes vēlāk kļuva par “šlāgeriem”, ko dziedāja arī citi mākslinieki,” stāsta Ivars Kalniņš, pieļaujot, ka dziesmas “Orfejam” varētu būt Ulda Stabulnieka debija teātra mūzikā.
“1967. gada decembrī viņš bija atnācis no armijas, kur bija pievērsies komponēšanai. Viņš dienēja tā saucamajā “strojbatā”, muzicēja karavīru ansamblī “Zvaigznīte”, kļuva par tā vadītāju un aizveda šo ansambli līdz pat Tallinas džeza festivāla goda pjedestālam, kā arī uzvarēja festivālā “Liepājas dzintars”. Tur dienēja visa inteliģence - aktieri, mūziķi, baletnieki -, kuri vienkārši nevarēja “izmukt” no armijas,” piebilst Ivars Kalniņš.
Starp citu, arī savu 50 gadu jubilejas benefici Dailes teātrī 1998. gadā Ivars Kalniņš atklāja tieši ar Ulda Stabulnieka un Pētera Zirnīša “Orfeja romanci”, dziesmu no savas diplomdarba izrādes “Orfejs”.
Mirkli pirms savas dzimšanas dienas aktieris saka: “Man jau gadu nasta ir uz pleciem, un tā kļūst arvien smagāka. Lēnām jau ceļos iesēžos, un mugura liecas pie zemes. Bet par to vajag jokot,” viņš uzskata.
Bet uz jautājumu, ko viņam dzimšanas dienā novēlēt, atteic: “Neko. Man viss ir, man neko nevajag! Tikai veselību.”
Jubilārs par veselību nesūdzas un turpina būt radoši aktīvs. Šobrīd Ivars Kalniņš sadarbojas ar ukraiņu producentiem jaunā starptautiskā teātra projektā, kurā iesaistīti krieviski runājoši skatuves mākslinieki no dažādām pasaules valstīm - gan no Īrijas, Apvienotās Karalistes, Šveices un Igaunijas, gan arī no ASV. Daudzi no viņiem kara vai represīvo režīmu dēļ ir pametuši savas dzimtenes.
Jau šomēnes sāksies mēģinājumi un tad rudens pusē jauniestudējums dosies pie saviem skatītājiem Lietuvā, Igaunijā un citviet Eiropā un pasaulē.
Lasi arī par aktieri Andri Bērziņu.
“Vismaz desmit miljoni cilvēku ir aizbēguši no kara plosītās Ukrainas, arī no Krievijas un Baltkrievijas - tie, kuri neatzīst un nosoda šo konfliktu. Visa Eiropa, īpaši Vācija, Spānija, Francija, arī Beniluksa valstis, tāpat arī Amerika un Austrālija ir pilna ar šiem cilvēkiem, un visi pasākumi, kuros šajās valstīs esmu piedalījies, ir ļoti labi apmeklēti,” stāsta Ivars Kalniņš.
Vasarā aktieris pabijis Austrālijā, bet pavisam nesen, burtiski pirms nedēļas, piedalījies studijas “Ego Media” un režisores Martas Elīnas Martinsones topošajā unikālajā kino projektā - pilnmetrāžas mūziklā “Līgava”.
“Centos spilgti parādīties mazā epizodītē ar divām frāzēm. Tas būs mans jubilejas iznāciens Latvijā.
Ar to tagad dzīvoju un, iespējams, dzīvošu vēl nākamos piecus gadus,” aktieris atkal uzšķiļ ironijas dzirksti.
Bet sarunas noslēgumā Ivars Kalniņš atklāj kādu intrigu - teātra skatītāji, iespējams, drīzumā viņu redzēs arī uz Jaunā Rīgas teātra skatuves. Taču, kā viņš pats saka, “viss vēl ir sarunu līmenī, un par to ir pāragri runāt”.
VIDEO - Ivars Kalniņš savas 50. jubilejas beneficē izpilda Ulda Stabulnieka un Pētera Zirnīša “Orfeja romanci”.
"Šis video man atsauc atmiņā vēl vienu niansi. Aicināju Latvijas Televīziju veikt jubilejas koncerta ierakstu, bet, tā kā tas bija privāts pasākums, par to tika prasīta nauda. Man bija jāizšķiras - ieraksts televīzijā vai bankets draugiem! Izvēlējos banketu. Bet šo ierakstu ir veicis Millera kungs ar neprofesionālu kameru."
