“Mēs šajā dzīvē ienākam vieni un aizejam vieni, bet savu laiku cenšamies pavadīt kopā ar tiem, kuri ir mīļi, dārgi, svarīgi, nepieciešami… Un, ja jūs gribat zināt, es varu pačukstēt: arī šogad es savu mīļo Inesīti bildināšu,” saka tautā mīlētais teātra un kino aktieris Andris Bērziņš.
Šodien, 26. jūlijā, viņu sirsnīgi sveicam 73. dzimšanas dienā!
“Tradicionāli mans dzimšanas dienas rīts iesākas ar tasīti karstas kafijas - ar saldo krējumu un divām karotītēm cukura. Pēc tā seko pastaiga gar jūru un, protams, pelde. Pat tad, ja tai dienā jūrā ūdens ir auksts. Tas nekas, ir jārūdās,” saka šodienas jubilārs. Viņš jau zina, ka šī diena noteikti būs romantiska. “Latvijā ir ļoti daudz pasakainu un sapņainu vietu, kurp doties piknikā, izjūtot pacilātu garastāvokli,” viņš piebilst.
Jubilārs atklāj, ka viņa dzimšanas dienas īpašie viesi būs viņa juriste Ineta Malahovska ar dzīvesbiedru, kuri gan bija klātesoši aktiera kāzās ar Inesi Gūtmani 2015. gadā, gan jau daudzus gadus ar patiesu cieņu seko aktiera privātās dzīves un radošajām gaitām.
“Mana mīļā juriste ir apbrīnojama! Sieviete ar krampi un asu prātu, un viņa nevienam neļauj darīt man pāri!” uzsver šodienas gaviļnieks, atklājot, ka svētku galdam būšot sarūpēti omāri, austeres, zemenes un īsts franču šampanietis!
Atsaucot atmiņā savas dzimšanas dienas un tajās saņemtās dāvanas, Andris Bērziņš secina:
“Visskaistākās dāvanas, ko esmu saņēmis, ir Maestro īpaši man dāvātās dziesmas, teātra un kino lomas, sieviņas Inesītes rūpes un mīlestība, skatītāju atsaucība un cieņa”.
Pirmo lielo, skaisto dāvanu tolaik vēl jaunais aktieris saņēma savā 25. dzimšanas dienā. Tā bija Oberona loma Dailes teātra VI studijas diplomdarba izrādē - Viljama Šekspīra lugā “Sapnis vasaras naktī” Kārļa Auškāpa režijā, kas savu pirmizrādi piedzīvoja 1977. gadā.
“Ienaidnieka saēdināta šņore, kritiens, priekškars aizveras, traumas… Tas tik bija “sapnītis”! Bet viss ir labs, kas labi beidzas!” tā par šo lomu, kas divus gadus vēlāk viņam kļuva liktenīga, šodien saka aktieris.
1979. gadā šīs izrādes laikā pārtrūka virve, kurā aktieris, kā pats saka, “plivinājās” virs skatuves, un viņš nokrita uz pēcpuses no apmēram četru metru augstuma. Satraumēja mugurkaulu, kādēļ pusotru mēnesi nekustīgi gulēja slimnīcā.
Izcilu dāvanu talantīgais jaunais aktieris saņēma savā 30. dzimšanas dienā no režisora Rolanda Kalniņa - tā bija Ērika Buliņa loma spēlfilmā “Akmeņainais ceļš” (1983), kas aktierim pašam ir viena no vismīļākajām kino lomām.
Savukārt 35. dzimšanas dienā aktierim skaistu dāvanu pasniedza režisors Varis Brasla - Aijas grēcīgā mīlnieka Aizupju Jura lomu spēlfilmā “Aija” (1987).
Jubilārs stāsta, ka 55. dzimšanas dienā bija viņam veltīta izstāde galerijā “A. Sūna”, 70.dzimšanas dienā - fantastiska koncertprogramma “Benefice”, 71. dzimšanas dienā - koncertprogramma “Nāc uz manām trepēm spēlēties”, 72. dzimšanas dienā - koncertprogramma “Nerātnie joki un dziesmas”. Un visu šo koncertprogrammu autore ir viņa mīļā sieva, mākslas maģistre Inese Gūtmane.
“Nu jau tā kļuvusi par tradīciju - katru gadu veidot jaunu programmu, un šogad tie būs mani solokoncerti ar nosaukumu “Svētvakars”,” saka skatītāju mīlētais aktieris.
Joprojām ar Ziedoni sirdī, dvēselē un galvā, Andris Bērziņš vēlas apliecināt savu cieņu un nepārejošu mīlestību ģēniju Raimonda Paula, Jāņa Petera, Imanta Ziedoņa un Imanta Kalniņa daiļradei.
“Šī programma ir manas daiļrades spogulis, kurā apkopotas manai dvēselei tuvākās dziesmas. Tās neprasa komentārus, jo tās jau ir sevi pierādījuši laikā un telpā. Koncertā izskanēs mani “hīti”, tostarp 11 Raimonda Paula skaņdarbi, ko Maestro ir uzdāvinājis tieši man - par to esmu ļoti laimīgs,” atzīst Andris Bērziņš.
Viņš saka, ka svētvakars ir brīdis, kurā satikt cilvēkus, kuri tevi ciena un mīl. Un viņam patiesi ir liels gandarījums par skatītāju mīlestību, atzinību un cieņu.
Lasi arī: Aktieris Andris Bērziņš. Nepārtrauktās brīnuma gaidās
Koncertprogrammā "Svētvakars" kopā ar pavadošo mūziķu grupu “ARmaestro” tiks atskaņotas dziesmas “Svētvakars”, “Dzeguzes balss”, “Spoku dziesma”, “Ganāmpulks”, “Mēmā dziesma”, “Rudens ogle”, “Es šonakt sēdēšu uz jumta” un daudzas citas. Koncertu papildinās Imanta Ziedoņa epifānijas un Jāņa Petera dzeja, kas izskanēs kā īpašs veltījums visām Latvijas sievietēm.
“No dvēseles uz dvēseli, no sirds uz sirdi - tāda ir manas daiļrades, mana darba mūža esence,” nosaka Andris Bērziņš un aicina uz koncertiem 22. novembrī plkst. 19.00 Rīgas Latviešu Biedrības namā un 29. novembrī plkst. 19.00 - Ulbrokā, Kultūras centrā “Ulbrokas pērle”.
Andris Bērziņš ar sievu jau vairākus gadus dzīvo Mērsragā, netālu no jūras, un abiem ļoti patīk piejūras vide, miers un daba. Ceļš viņus nereti ved cauri Jūrmalai, un viņi allaž sajūsminās par šīs kūrortpilsētas krāšņajām ziedu kombinācijām, rūpīgi koptajiem vēsturiskajiem namiem un atpūtas vietām.
“Man reiz bija tas gods uzstāties Dzintaru koncertzālē kopā ar Raimondu Paulu - solo programmā “Es šonakt sēdēšu uz jumta”. Gribu atzīmēt īpašo, inteliģento publiku un koncertzāles kvalitāti.
Un arī šovasar - piektdien, 1. augustā - atkal kāpšu uz Dzintaru koncertzāles skatuves, par ko ļoti priecājos!” saka aktieris. Viņš visus šlāgermūzikas mīļotājus aicina uz krāšņu koncertu Latvijas šlāgerkanāla “Zelta dziesmas”.
Savukārt 18. augustā plkst. 20.00 Dzintaru koncertzālē Andris Bērziņš piedalīsies unikālā muzikālā pasākumā - Dziedošo aktieru festivālā “Viena vieta uz brieža vēl brīva”, kas piedāvās skatītājiem iespēju baudīt labu mūziku Latvijas teātru labāko dziedošo aktieru izpildījumā.
Koncertā piedalīsies arī Mārcis Maņjakovs, Madara Botmane, Karīna Tatarinova, Lelde Dreimane, Katrīna Griga, Edgars Pujāts, Juris Hiršs, Kristians Kareļins, Imants Strads, Lauris Dzelzītis, Artis Robežnieks, Varis Vētra, Aldis Siliņš, Ģirts Rāviņš un Elīna Bojarkina. Šajā vakarā skanēs gan Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, Ivara Vīgnera, Zigmara Liepiņa, Jura Kulakova un citu autoru dziesmas no teātru izrādēm, gan citi klausītāju iemīļoti skaņdarbi.
“Vienu no reāli skaistākajām dāvanām mūžā es saņēmu savā 65. dzimšanas dienā - sieva man uzdāvināja zelta gredzenu ar briljantiņiem, uz kura attēlots jūrnieku simbols - kompass. Jaunībā sapņoju kļūt par jūrnieku, bet man to neļāva, jo rados bija leģionāri. Pēc atgriešanās no armijas es kļuvu par aktieri.
Gredzenu Inesīte man uzdāvināja kā “ordeni” par sasniegumiem un ieguldījumu Latvijas kultūrā.
Izņemot divus “Zelta mikrofonus” par šlāgermūzikas albumiem “Miers un Bērziņš” (2012) un “Es šonakt sēdēšu uz jumta” (2020), citus ar kultūru saistītus apbalvojumus diemžēl neesmu saņēmis,” stāsta talantīgais skatuves mākslinieks.
“Un, ja jūs gribat zināt, es varu pačukstēt: arī šogad es savu mīļo Inesīti atkal bildināšu! Tā mums ir tāda tradīcija, tikai katru gadu tas ir citā datumā un vietā. Šoreiz tas notiks Kurzemes augstienes augstākajā vietā - Mundigciemā, kur paveras nereāls skats! Esmu romantiķis ar grūtu raksturu, kā jau visi lielie mākslinieki, un es ceru, ka mūsu laulības līgums un sadarbība turpināsies,” cerīgi saka Andris Bērziņš, piebilstot, ka 15. oktobrī abi svinēs savu laulību 10. gadadienu un 13 laimīgus gadus kopā.
“Laiks aiznesies baisā ātrumā, bet man ir liels prieks un gandarījums, ka tas nav pagājis tukšgaitā vai “plostojot”. Pateicoties manai sieviņai, es joprojām esmu labā formā un uz daudz ko vēl spējīgs!
Jā, ja man nebūtu tik labas sieviņas, kura mani mīl un lutina, ne es tik labi izskatītos, ne justos! ”
“Katram cilvēkam ir kādi sapņi, un arī man ir vēl kāds nepiepildīts sapnis - sagatavot koncertprogrammu, kas būtu veltīta mūsu izcilajam dzejniekam Jānim Peteram. Principā tā ir jau gandrīz gatava - dzejnieka 80. jubilejā “Arēnā Rīga” skaitīju viņa dzejoli “Es tevi mīlu”, dziedāju dziesmas no teātra izrādēm ar viņa mūziku - no leģendārās izrādes “Šerloks Holmss”, no “Māsas Kerijas”. Pēc koncerta Peters man pienāca klāt un teica, ka viņam ļoti, ļoti patika, kā es to izdarīju!” ar gandarījumu atminas Andris Bērziņš.
Viņš atklāj, ka Jānis Peters jau pirms vairākiem gadiem viņam iedeva dzeju, ko neviens nekur nebija izmantojis - ar lūgumu to kādā programmā norunāt. “Plānojām veidot šo programmu kopā, bet, acīmredzot, nebija īstais laiks.
Tagad, šo dzeju pārlasot, secinu, ka Peters vienmēr ir gājis laikam pa priekšu - šodien šī dzeja ir kā “kulaks uz acs”,” uzskata pieredzējušais skatuves mākslinieks.
Bet, kamēr šī programma vēl ir ideju līmenī, viņš ar prieku piedalīsies Jāņa Petera piemiņas koncertā “Jānis Peters. Dzejnieka sirdsvārdi”, kas rudens pusē - 22. oktobrī - gaidāms Rīgā, VEF Kultūras pilī, un kas godinās dzejnieka devumu Latvijas mūzikā un dzejā. Piemiņas koncertā piedalīsies arī Viktors Lapčenoks, Žoržs Siksna, Ingus Pētersons, Juris Vizbulis, Jānis Moisejs, Patrisha, Varis Vētra, Jānis Paukštello, bērnu vokālais ansamblis “Dzeguzīte”, TDA “Dzintariņš”, TDA “Ačkups”, muzikālā apvienība “Vintāža” un daudzi citi mākslinieki.
“Un tikpat liels prieks man būs piedalīties Maestro 90 gadu jubilejā, ko nākamā gada 3. janvārī plānots svinēt “Xiaomi Arēnā”. Es ļoti ceru. Ēvalds Valters uz skatuves bija līdz simt gadu vecumam. Pēc tam pateica, ka laikam pietiks, un nomira. Ak, Dievs, cik skaistas bija viņa 100 gadu svinības! Kā viņš valsēja, cik skaidri runāja! Tāpat kā mūsu izcilais režisors Rolands Kalniņš! Mūsu tautā ir tādi dižgari! Milži! Latvija ir Dievu zeme. Māras zeme. Mākslas zeme. Latvieti, nu, neēd otru latvieti, varbūt tad mums beidzot viss būs okei, kā saka amerikāņi,” aicina Andris Bērziņš.
Bet dzimšanas dienā viņš sev novēl mīlestību, veselību, saticību, veiksmi, skatītāju mīlestību un cieņu. “Un lai miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts!”
