Mēs esam pieraduši domāt, ka siltie dzērieni nepieciešami tikai tad, kad saaukstējamies vai jūtamies nosaluši. Tomēr arvien vairāk pētījumu un arī seno kultūru pieredze rāda – siltums krūzītē labvēlīgi ietekmē ne tikai labsajūtu, bet arī gremošanas sistēmu. Silta tēja vai silts ūdens pēc ēdienreizes patiešām var palīdzēt organismam darboties harmoniskāk, īpaši gada vēsajos mēnešos.
Kā darbojas siltuma efekts uz gremošanu?
Kad dzeram siltu dzērienu, tas stimulē asinsriti kuņģa un zarnu traktā. Šis process palīdz labāk darboties gremošanas fermentiem, kas atbild par pārtikas sadalīšanu un barības vielu uzsūkšanos.
Auksts dzēriens, tieši pretēji, var “satriekt” šo sistēmu - asinsvadi saraujas, un pārtika sagremojas lēnāk, tāpēc tradicionālajās austrumu medicīnās jau gadsimtiem ilgi iesaka dzert siltu ūdeni vai tēju, lai “iedarbinātu” organismu.
Siltums kā enerģijas avots
Siltie dzērieni ne tikai uzlabo gremošanu, bet arī sniedz vieglu enerģijas lādiņu.
Ķermenis siltumu uztver kā drošības signālu - samazinās spriedze un tiek aktivizēti parasimpātiskās nervu sistēmas procesi, kas atbild par atslābināšanos un vielmaiņas līdzsvaru, tāpēc pēc siltas tējas bieži jūtamies mierīgāki, bet vienlaikus - možāki.
Ko dzert un kad?
Vislabāk izvēlēties siltus dzērienus ar dabīgām sastāvdaļām, kas papildus palīdz gremošanai - piemēram, ingvera vai piparmētru tēju, siltu ūdeni ar citrona šķēli, fenheļa vai kumelīšu uzlējumu. Tos ieteicams baudīt pēc ēdienreizēm, īpaši, ja ēdiens bijis trekns vai smagāks.
Siltuma terapija nenozīmē tikai karstas vannas vai termoforu. Arī vienkārša krūzīte silta dzēriena var kļūt par mazu ikdienas rituālu, kas palīdz gan gremošanai, gan pašsajūtai. Kā norāda veselības portāls “Healthline.com”, silts ūdens un tējas dzeršana var veicināt vielmaiņu un palīdzēt organismam uzturēt iekšējo līdzsvaru.
Tātad - silta tēja nav tikai komforta dzēriens, tā ir arī neliels solis pretī veselākam ķermenim un mierīgākam prātam.
