Pēdējās zemenes apēstas, dobe vairs neizskatās tik lepna kā pirms dažām nedēļām, un rodas kārdinājums visu vienkārši atstāt līdz nākamajam pavasarim. Tomēr tieši pēc ražas novākšanas zemeņu dobei vajag nelielu uzmanību – šis ir laiks, kad augi atjaunojas un veido nākamās sezonas ražas aizmetņus, tāpēc dažas vienkāršas darbības pēc ogu laika var būt ļoti svarīgas nākamā gada ražai.
Vispirms — izravē dobi
Pēc ražas novākšanas ir īpaši ērti tikt galā ar nezālēm, jo zemeņu lapotne vairs nav tik blīva.
Izravē nezāles starp augiem un īpaši pievērs uzmanību tām, kas jau sāk konkurēt ar zemenēm par ūdeni un barības vielām. Tīrāka dobe arī nodrošina labāku gaisa cirkulāciju, kas palīdz mazināt slimību risku.
Vecās lapas var nogriezt
Ja audzē parastās vienreiz ražojošās jeb jūnijā ražojošās zemenes, pēc ražas novākšanas dobi var atjaunot, nogriežot veco lapotni.
Lielākās saimniecībās šim nolūkam augus pat nopļauj, taču piemājas dobē pietiek uzmanīgi apgriezt vecās lapas. Svarīgi nesabojāt auga vainagu — centrālo daļu, no kuras aug jaunās lapas.
Speciālisti iesaka pēc ražas novākšanas jūnijā ražojošām zemenēm veco lapotni nogriezt aptuveni 5 centimetru augstumā virs vainaga.
Ja lapas ir veselas, nav obligāti jānogriež pilnīgi viss. Īpaši svarīgi ir izņemt vecās, slimās vai bojātās lapas.
Šis ir īstais brīdis mēslošanai
Pēc ražas novākšanas zemenēm jāturpina augt, un tām nepieciešamas barības vielas jaunu lapu un dzinumu veidošanai.
Tieši pēc ražas novākšanas ir piemērots laiks mēslošanai, īpaši ar slāpekli saturošu mēslojumu, ja augsnei tas nepieciešams. Dārzkopji norāda, ka ražojošām zemenēm slāpekli vislabāk dot pēc ražas novākšanas, atjaunošanas laikā.
Mājas dārzā vienkāršāks variants ir ap augiem iestrādāt labi sadalījušos kompostu vai izmantot zemenēm paredzētu mēslojumu, ievērojot konkrētā produkta norādījumus.
Svarīgākais — nepārspīlēt, jo pārāk daudz mēslojuma nepadarīs nākamā gada ražu automātiski lielāku.
Ūdeni zemenēm vajag arī tad, kad vairs nav ogu
Te ir viena bieža kļūda: ogas beigušās, un mēslošana un laistīšana tiek aizmirsta, taču zemenes arī pēc ražas vēl aktīvi aug, un tām šajā laikā jāizveido pietiekami daudz jaunu lapu un jāuzkrāj spēki nākamajai sezonai, tāpēc arī sausā laikā dobi turpina laistīt.
Labāk laistīt pie pašas augsnes, nevis ilgstoši slapināt lapas. Pilienlaistīšana vai laistīšanas šļūtene ir labs risinājums; ja izmanto smidzinātāju, ieteicams laistīt no rīta, lai lapas pēc iespējas ātrāk nožūtu.
Stīgas - nevajag ļaut dobei kļūt par džungļiem
Pēc ogu laika zemenes sāk veidot stīgas jeb ūsas ar jaunajiem stādiņiem.
Te jāizlemj, ko vēlies, - ja gribi papildināt dobi ar jauniem augiem, spēcīgākos jaunos stādiņus vari atstāt un ļaut tiem iesakņoties tur, kur nākamajā sezonā vēlies jaunu zemeņu vietu.
Ja jauni augi nav vajadzīgi, stīgas labāk regulāri nogriezt, jo tās patērē auga resursus, un pārāk daudz jauno stādu var padarīt dobi pārlieku biezu.
Nepārblīvē augus
Ar gadiem zemeņu dobe mēdz kļūt aizvien biezāka. Jauno augu ir daudz, lapas savstarpēji pārklājas, un gaisam kļūst grūtāk cirkulēt.
Tieši tāpēc pēc ražas novākšanas ir labs laiks dobi nedaudz izretināt - speciālisti iesaka atjaunošanas laikā saglabāt aptuveni 8-10 centimetru attālumu starp augiem un samazināt pārāk blīvas rindas.
Pārblīvēta dobe nav tikai neērta kopšanai — sliktāka gaisa cirkulācija var veicināt slimību attīstību.
Slimās ogas un lapas neatstāj dobē
Ja ražas laikā pamanīji sapuvušas, pelējušas vai citādi slimas ogas, tās nevajadzētu atstāt dobē.
Arī slimās lapas un citi bojāti augu atlikumi jānovāc, jo uz tiem var saglabāties slimību ierosinātāji. Dārzkopji tieši iesaka pēc zemeņu dobes atjaunošanas savākt veco lapu atliekas.
Veselas lapas un augu atliekas var izmantot kompostā, bet slimus augus labāk kompostā nelikt, ja vien komposta kaudze nenodrošina pietiekami augstu temperatūru slimību ierosinātāju iznīcināšanai.
Taču ne visām zemenēm jāveic viena un tā pati “frizūra”
Te ir ļoti svarīga nianse - iepriekš aprakstītā dobju atjaunošana galvenokārt attiecas uz parastajām jūnijā ražojošām zemenēm, kurām pēc galvenās ražas novākšanas ir izteikts atjaunošanas periods.
Savukārt remontantajām zemenēm, kas ražo atkārtoti ilgākā sezonas posmā, šāda nopļaušana nav ieteicama. Tām nepieciešama cita kopšana, tostarp stīgu kontrole un regulāra ražas novākšana.
Tāpēc pirms ķeries pie šķērēm, noskaidro, kādu zemeņu šķirni audzē!
Zemenēm patīk palikt vienā vietā vairākus gadus, taču mūžīgi viena dobe ne vienmēr būs produktīva, jo ar laiku augi noveco, dobe sabiezē un var palielināties arī noteiktu augsnes slimību risks.
Dārzkopji norāda, ka četrus un vairāk gadus izmantotās zemeņu platībās var palielināties sakņu puves slimību risks, kā arī raža un ogu izmērs ar augu vecumu mēdz samazināties.
Tāpēc dažkārt gudrāk ir nevis bezgalīgi glābt veco dobi, bet pakāpeniski izaudzēt jaunos augus no spēcīgākajām stīgām un atjaunot stādījumu.
Kad pēdējā zemene beidzot apēsta, darbi dārzā patiesībā vēl nav galā - dažas stundas, ko veltīsi dobes izravēšanai, izretināšanai, veco lapu sakopšanai, mēslošanai un laistīšanai, ir ieguldījums nākamās sezonas ogās. Zemeņu dobē šis ir viens no tiem gadījumiem, kad nedaudz padarīta darba tagad var nozīmēt krietni pilnāku ogu bļodu nākamajā vasarā!
