vingrošana

Vai laiks, kad vingrojat, ietekmē vielmaiņu un kaloriju sadedzināšanu? Neatkarīgi no tā, vai esat rīta cilvēks vai nakts pūce, zinot, kā laiks ietekmē rezultātus un nezināšana ietekmē svara zaudēšanu.

“Mēs visi zinām, cik svarīgi ir būt fiziski aktīvam, cik nozīmīgas ir regulāras kustības. Tās palīdz gan fiziskajai, gan psihiskajai veselībai. Skatoties lielās dzīves jomas, kustības mazina sāpes, mazina traumu risku, uzlabo miega kvalitāti, paaugstina pašvērtējumu,” stāsta fizioterapeite Madara Sirmace.

“Jūs varat veikt vingrinājumus, kas sadedzina daudz kaloriju, pat tad, ja jums nav daudz laika. Galvenais ir koncentrēties uz augstas intensitātes treniņiem, kas ātri palielina sirdsdarbības ātrumu,” raksta healthline.com.

Cilvēkiem, kuri regulāri nodarbojas ar fiziskiem vingrinājumiem, ir par 42% mazāka iespēja sastapties ar grūtībām aizmigt nekā tiem, kuri nav aktīvi. Tie kas regulāri vingro, krietni retāk ziņo par jebkādiem bezmiega simptomiem.

Ļoti daudzas sievietes cieš no saspringtas iegurņa muskulatūras, kam ne vienmēr pamatā ir pārmērīga fiziskā slodze. Pētījumi liecina, ka tieši stresa dēļ sievietēm bieži vien rodas saspringumi tieši iegurņa rajonā.

Kāda vilciena pasažieri Krievijā sašutuši par treneres no Saratovas nežēlību pret savām audzēknēm, liekot tām taisīt špagatu turpat vilciena kupejā, ziņo "Lifes.ru".

Kādreizējais olimpiskais čempions Igors Vihrovs nogādāts slimnīcā, vēsta portāls "kasjauns.lv."

Nodibinājums "Fonds Kopā" ir izveidojis trīs 20 minūšu garus vingrošanas mācību video cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Regulāras 35–45 minūšu fiziskās aktivitātes var atvieglot depresijas simptomus pat tiem, kuriem ir iedzimta nosliece uz depresiju, norāda Runner’s World, gan uzsverot, ka cilvēkiem, kuri sajūt depresīvus simptomus – ilgstošu enerģijas trūkumu, skumjas, nomāktību, nemieru, miega traucējumus – vai zina, ka viņiem ir augsts depresijas risks, noteikti jākonsultējas ar ārstu. Vingrošana nav panaceja, tomēr tā var mazināt depresijas risku.

Kas ir svarīgāk, lai iegūtu skaistu, veselīgu, muskuļotu ķermeni – pareizs uzturs vai fiziskās aktivitātes? Tie, kuri figūras uzlabošanu saista galvenokārt ar svara samazināšanu, uzsver uztura nozīmi, bet citi uzskata, ka muskuļus var vienīgi uzpumpēt un tādā gadījumā drīkst neierobežotā daudzumā ēst visu, ko sirds kāro. Daži pat pievēršas vingrošanai tieši ar tādu mērķi.

 Latvijas jaunais vingrotājs Edvīns Rodevičs sestdien Ungārijā izcīnīja bronzas godalgu vēsturē pirmajā pasaules junioru čempionātā.

Sestdien un svētdien, 1. un 2. jūnijā, Jūrmalā (viesnīcā Lielupe By Semarah Hotels) notiks 1. Starptautiskais funkcionālo treniņu, pilates un pašizaugsmes lekciju pasākums Sirdspuksti/Heartbeat, kas veltīts līdzsvaram starp ķermeņa, prāta un dvēseles vajadzībām.

Dejotāja un horeogrāfe Liene Stepena sociālajā tīklā Facebook izklāstījusi, kā sevi katru rītu piespiež pavingrot.

Pat ja cilvēks kļuvis fiziski aktīvs, tikai pārkāpjot 40–50 gadu robežu, tas viņa veselībai nāk par labu, secinājusi Amerikas Nacionālā vēža institūta pētnieku grupa, informē Time.

Kaldinot plānus par spodrības ieviešanu mājās, apkārtnes sakopšanu, dārza darbiem, tuvākiem un tālākiem ceļojumiem vai sportošanu, nepavisam negribētos pieļaut, lai prieku par šīm nodarbēm sabojā muguras sāpes. Tādēļ pirms aktīvās sezonas sākuma noteikti ir vērts apmeklēt fizioterapeitu. Ko šis speciālists var palīdzēt – uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri fizioterapeite Krista Aiga Bucika.

Cīņā ar lieko svaru ir nozīme ne tikai veselīgam uzturam, vingrošanai, pietiekamam naktsmieram un stresa mazināšanai, bet arī citām aktivitātēm, ko apzīmē ar saīsinājumu NEAT (nonexercise activity thermogenesis – angļu val.).

Šodien norisinājusies Pasaules čempionāta mākslas vingrošanā 6.diena, kur sportistes no visas pasaules demonstrējušas savas vingrošanas prasmes.

Šoreiz piedāvājam septiņu vingrinājumu kompleksu, lai nostiprinātu kāju un dibena muskuļus. Vingrojumu programmu ieteicams veikt trīs reizes nedēļā un atkārtot trīs reizes.    

Vairāk nekā 1,4 miljardi no pieaugušajiem pasaules iedzīvotājiem pakļauj sevi paaugstinātam slimību riskam, nepietiekami pievēršoties fiziskiem vingrinājumiem, jaunā pētījumā brīdina ANO Pasaules veselības organizācija (WHO).