“Mēs visi zinām, cik svarīgi ir būt fiziski aktīvam, cik nozīmīgas ir regulāras kustības. Tās palīdz gan fiziskajai, gan psihiskajai veselībai. Skatoties lielās dzīves jomas, kustības mazina sāpes, mazina traumu risku, uzlabo miega kvalitāti, paaugstina pašvērtējumu,” stāsta fizioterapeite Madara Sirmace.
Ja ieguvumus sadala mazākās daļās, fiziskās aktivitātes palīdz uzlabot asinsriti, stiprināt vājos muskuļus un atbrīvot saspringtos muskuļus, uzlabot līdzsvaru.
Mēs varētu ilgi uzskaitīt pozitīvos ieguvumus un katrai saslimšanai vai problēmai atrast piemērotāko fizisko aktivitāti.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) apgalvo, ka viena trešdaļa pieaugušo un 80% pusaudžu nesasniedz ieteicamo fiziskās aktivitātes līmeni.
Pētījumi rāda, ka sievietes ir mazāk aktīvas. Tāpat ir tendence, ka lielāka mazkustība ir valstīs ar augstiem ienākumiem.
PVO rekomendē pieaugušajiem vismaz 150 minūtes nedēļā aerobas slodzes, piemēram, vidēja vai ātra pastaiga, velobraukšana, peldēšana vai aerobika un divas reizes nedēļā spēka treniņu. Sākumā var šķist, ka 150 minūtes nedēļā ir daudz, tomēr, ja to sadala uz visām nedēļas dienām, tad dienā vidēji būtu jāveic 21 minūte aerobu aktivitāšu. Ticu, ka to var izdarīt.
Lai gan apzināmies kustību nozīmīgumu, to ir rekomendējuši ārsti vai varbūt pašam ir vēlme uzsākt un būt fiziski aktīvam, taču tas ne vienmēr ir viegli izdarāms.
Ir dažādi faktori, kas traucē ieviest jauno ieradumu. Kādam trūkst gribasspēka vai motivācijas, citam tas ir nogurums, bet vēl kāds apgalvo, ka nav laika. Tie var būt reāli iemesli un tās var būt labas atrunas, kāpēc nedarīt.
Vieglākais, kā uzsākt fiziskās aktivitātes ir iekļaut tās savos ikdienas ieradumos. Ja uz darbu brauc ar auto, novieto to kvartālu iepriekš un atlikušo ceļu noej ar kājām. Ja tev ir sēdošs darbs, periodiski piecelies un veic kādu vingrojumu vai izej nelielā pastaigā apkārt birojam. Ja vakarā pavadi laiku ar bērniem, pa ceļam uz rotaļu laukumu uztaisiet sacensības, kurš ātrāk aizskries līdz nākamajam krustojumam.
Tā vietā, lai bērnam mācītu atpazīt kokus datorā vai grāmatā, izejat kopīgā pastaigā uz mežu vai parku.
Pētījumi apgalvo, ka labāki veselības rezultāti ir cilvēkiem ar īsu mazkustīguma laiku un periodiskām fiziskām aktivitātēm. Tās var būt vieglas fiziskās aktivitātes vai vienkāršs muskuļu treniņš, periodiski pārtraukumi darba laikā un atpūta ar fiziskām aktivitātēm.
Veselības stāvoklis cilvēkiem atšķiras atkarībā no mazkustīgas uzvedības veida. Pētījumos secināts, ka sliktākie rezultāti ir tiem, kas skatās televīziju. Tas var būt saistīts ar faktu, ka televīzijas skatīšanās ir pasīva mazkustīga uzvedība un ka cilvēki bieži ēd uzkodas, skatoties televizoru.
Tāpēc starp dažādiem mazkustīgas uzvedības veidiem cilvēkiem pēc iespējas vairāk jāatturas no televīzijas skatīšanās, un, skatoties televizoru, ir jāsamazina našķošanās.
Fiziskās aktivitātes ir nozīmīga sastāvdaļa gan fiziskās, gan emocionālās veselības uzturēšanā. Pavēro, kā fiziskās aktivitātes var būt tavas dzīves sastāvdaļa un kā vari samazināt mazkustīguma laiku.
Esi radošs, aicini pievienoties cilvēkus tev apkārt, jo kopā ir vieglāk. Ja ģimenē aug bērni, atceries, ka tu esi viņiem paraugs.
