Pat ļoti mazi, bet ikdienas pūliņi agri vai vēlu nes augļus. Un jauns pētījums tikai apstiprina šo patiesību. Jūs droši vien esat daudz dzirdējuši par to, cik svarīgi ir vingrot. Taču praksē pieaugušajam var būt grūti atvēlēt daudz laika fiziskajām aktivitātēm: vai nu darbam, vai mājsaimniecības darbiem.
Tomēr, kā atklājuši zinātnieki no Londonas Universitātes koledžas un Sidnejas Universitātes, pat dažas vingrošanas minūtes dienā var dot būtisku ieguldījumu jūsu veselībā. Viņu pētījuma rezultāti tika publicēti Circulation.
Pētnieki analizēja 14 761 cilvēka datus. Katrs no viņiem valkāja aktivitāšu izsekotāju. Zinātnieki vēlējās noteikt saistību starp ikdienas aktivitātes līmeni un asinsspiedienu. Vidēji 24 stundu periodā pētījuma dalībnieki gulēja apmēram 7 stundas, sēdēja 10 stundas dienā, 3 stundas stāvēja, stundu lēni staigāja, vēl stundu staigāja ātri un veica 16 minūtes fiziskas aktivitātes, kas paātrina pulsu, piemēram, skriešana un riteņbraukšana.
Izrādījās, ka burtiski 5 minūtes papildu vingrinājumu, kas palielina sirdsdarbības ātrumu, palīdz samazināt sistolisko asinsspiedienu (SBP) par 0,68 mmHg. Art. un diastolisko asinsspiedienu (DBP) par 0,54 mmHg. Art.
Nav noslēpums, ka augsts asinsspiediens ir saistīts ar paaugstinātu risku saslimt ar daudzām sirds un asinsvadu slimībām. Zinātnieki atzīmē, ka sistoliskā asinsspiediena pazemināšanās par 2 mm Hg. Art. un diastoliskā asinsspiediena pazemināšanās par 1 mm Hg. Art. līdzvērtīgs sirds slimību riska samazinājumam par aptuveni 10%.
Lasi arī: Kad ir labākais laiks vingrot, ja jūsu mērķis ir zaudēt svaru?
"Labā ziņa ir tā, ka neatkarīgi no jūsu fiziskajām spējām nepaies ilgs laiks, lai redzētu pozitīvu ietekmi uz asinsspiedienu," sacīja pētījuma vadošais autors Dr. Džo Blodžets.
Daudziem cilvēkiem sportošana ir saistīta ar spīdzināšanu. Ja katru reizi jāpiespiež sevi doties uz sporta zāli, tad, ak vai, pastāv liels risks, ka šāda vardarbība pret sevi agri vai vēlu kļūs garlaicīga. Tāpēc daudz labāk ir mēģināt patiesi mīlēt sportu.
