Regulāras 35–45 minūšu fiziskās aktivitātes var atvieglot depresijas simptomus pat tiem, kuriem ir iedzimta nosliece uz depresiju, norāda Runner’s World, gan uzsverot, ka cilvēkiem, kuri sajūt depresīvus simptomus – ilgstošu enerģijas trūkumu, skumjas, nomāktību, nemieru, miega traucējumus – vai zina, ka viņiem ir augsts depresijas risks, noteikti jākonsultējas ar ārstu. Vingrošana nav panaceja, tomēr tā var mazināt depresijas risku.
Vingrošana nav panaceja, tomēr tā var mazināt depresijas risku. Žurnālā Depression & Anxiety publicēti pētījuma dati, kas iegūti no aptuveni 8000 cilvēkiem, kuri piedalās ilgtermiņa pētnieciskā projektā, apkopojot informāciju par ģenētiskiem faktoriem un veselības rādītājiem. Divu gadu periodā tika analizēts respondentu dzīvesveids, tostarp fiziskā aktivitāte, un varbūtējas ar depresiju saistītās diagnozes, un aprēķināts ģenētiskais depresijas risks. Jo lielāks bija šis risks, jo biežāk tika diagnosticēta depresija, taču tiem, kuri bija fiziski aktīvi, šo divu gadu laikā depresija tika konstatēta par 20% retāk, bet biežāk - tiem, kuri nedēļā fiziskajām aktivitātēm atvēlēja tikai 30-60 minūšu. Risku mazināja gan augstas, gan zemas intensitātes fiziskās nodarbes, ieskaitot skriešanu, visu veidu aerobos vingrojumus, spēka treniņus, dejas, jogu,
