Viedoklis

Pēdējās nedēļās atkal uzvirmojušas diskusijas par piemirstu, bet īsti nekad nerisinātu problēmu – daļas Latvijas sabiedrības atkarību no ātrajiem kredītiem. Aizdevums, kam teorētiski vajadzētu kļūt par glābšanas riņķi krīzes situācijā, ļoti bieži pārvēršas par akmeni kaklā, kas velk dzelmē. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saskaitījis, ka 36% Latvijas iedzīvotāju, kuri paņēmuši ātro kredītu, nespēj to laikā atdot. Kā tikt galā ar šo katastrofu?

Priekšvēlēšanas ir laiks, kad sportistam blakus nofotografēties, roku paspiest vai savā partijas sarakstā iekļaut steidz katrs politisks spēks. Ar Latvijas sporta sasniegumiem steidz palepoties premjers, kas neslēpti smēķē Ministru kabinetā, izglītības un zinātnes ministrs, kam nebija pa spēkam ieviest trešo sporta stundu bērniem un kura biroja darbinieki cenšas sporta federāciju vadītājus pārvērst par klusējošām marionetēm– amatpersonām, veselības ministre, kas pilnībā privatizējusi vai putinizējusi antidopinga komisiju, finanšu ministre, kuras nodokļu reforma vairākkārt samazinājusi finansējumu sportam. Valstiski nihilistiskā attieksme ir indikators pārskatīt attieksmi pret sportu Vislabākie Latvijas sasniegumi sportā ir, renes sporta veidos ziemā.

Arvien skaļāk un biežāk dažādas aktivitātes izvērš par Baltijas pētniecisko žurnālistikas centru dēvētā Re:Baltica, kas uzsver, ka ir bezpeļņas pētnieciskās žurnālistikas organizācija, kas strādā, lai aizstāvētu sabiedrības intereses. Biedrība, kas nevēlas precīzi atklāt savus finansējuma avotus, publiski deklarē, ka tās mērķis ir “runāt par tematiem, par kuriem iepriekš nav runāts”. Taču vai tā tiešām ir? Vai Re:Baltica žurnālistikas centrs tiešām ir tik objektīvs, kā stāsta un strādā, neatkarīgi no atsevišķu politisko spēku interesēm? Nebūs jau pirmā reize, kad iepakojums neatbilst tam, kas atrodas iekšā… tātad – kas šajā gadījumā slēpjas aiz biedrības it kā tik nevainojamās reputācijas?

Biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" (LCB) ir izanalizējusi 4000 zīmju programmas, kurās partijas, kas startē 13. Saeimas vēlēšanās, nosaukušas savas prioritātes, un ar nožēlu konstatē, ka vairumam politisko spēku atšķirībā no to vēlētājiem autoceļu sakārtošana nav prioritāte.

Nebanku kreditēšanas sektors šobrīd ir zem politiskās dienas kārtības palielināmā stikla. Iemesls, kāpēc tieši tagad? Gaidāmās Saeimas vēlēšanas, jo, kā redzams, cīņa par šiem tik iekārojamiem simts krēsliem ir tik dedzīga, ka lietā tiek likti visi ieroči. Arī tādi, kas partiju reitingu spodrināšanas vārdā var censties pārvilkt pāri krustu kādai veiksmīgai, konkurētspējīgai un uz attīstību vērstai biznesa nozarei. Proti, šobrīd tādejādi tiek mākslīgi gremdēta alternatīvo finanšu nozare par spīti tam, ka tā dod būtisku pienesumu valsts tautsaimniecībai – sākot ar nomaksātiem nodokļiem, beidzot ar jaunu darba vietu izveidi un investoru piesaisti.

Reklāmists Ēriks Stendzenieks veltījis asu kritiku Nacionālajai Apvienībai.

Kāda Latvijas iedzīvotāja sociālajā tīklā Facebook dalījusies ar viedokli par dzīvi Latvijā PSRS režīma laikā.

Latvijas un Latgales patriots, jauns mūziķis, Biznesa augstskolas Turība students Emīls Bauga ir aktīvs jaunietis, kurš iesaistās gan Rīgas, gan Latgales kultūras dzīvē, Emīls uzskata, ka jaunieši reģionos nav jānotur, bet jārada vide, lai viņi atgrieztos. Un vēl viņš skaidro, kāpēc ir jāsaglabā latgaliešu valoda un identitāte.

Armēņu izcelsmes Latvijas kinorežisors Aiks Karapetjans veltījis kritiku Dziesmu un deju svētkiem.

Vasara rit pilnā sparā, tāpat kā ceļu remonti visā Latvijā. Kad ikdienā saskaramies ar remontu radītajiem sastrēgumiem, mums šķiet, ka to ir vairāk nekā pietiekami, taču, analizējot un salīdzinot ceļu kvalitāti, redzam, ka remontu ir par maz. Zināmas sajūtas pārņem, kad, atgriežoties no iepirkšanās, saproti, ka esi iztērējis ļoti daudz naudas, bet iepirkuma maisiņā nekā īsti nav.

Vienmēr esmu atbalstījis saprātīgus un racionālus priekšlikumus, kas ļautu ietaupīt līdzekļus veselības aizsardzības sistēmā.

Latvijas valdības lēmums samazināt nerezidentu īpatsvaru Latvijas bankās līdz 5% ir bezatbildīgs, tā žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs, piebilstot, ka tā ir komunistiem līdzīga pieeja, raksta "labdien.lv".

“Visi runā par reformām. Es uzskatu, ka reformu nav. Nekas sistēmā pēc būtības netiek mainīts, bet tiek dalīta nauda. Visi tagad ir pārņemti ar naudas dalīšanu – kam dos, kam nedos. Un to sauc par galveno reformu,” neiroķirurgs un Saeimas deputāts Renārs Putniņš sacīja RīgaTV 24 raidījumā "Kur tas suns aprakts?", komentējot situāciju veselības nozarē.

Bijušais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns sociālajā tīklā Facebook paudis visnotaļ skarbu viedokli par prezidenta Raimonda Vējoņa vizīti ASV.

Kā advokātam, pārstāvot savu klientu intereses juridiskos strīdos, man pietiekami bieži nākas saskarties arī ar sāpīgām problēmām, kuru risinājumi jāmeklē ārpus tiesu ēkas sienām.

Sociālajā tīklā Facebook kāda Latvijas iedzīvotāja publicējusi skarbu viedokli par to, kā Latvijas iedzīvotāji reaģēja uz traģēdiju Kemerovā.

Finanšu ministrija (FM) aicina sabiedrību iesaistīties konsultācijā par Eiropas Savienības (ES) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju politiku.

Latvijā pētnieciskā žurnālistika ir! Kā gan citādi, ja žurnālisti "uzrok" situāciju, ko, gadiem ejot un saistošos noteikumus daudzreiz grozot, Rīgas domes deputāti nav pamanījuši. Paldies viņiem par to!

1927. gada 6. jūnijā KPFSR kriminālkodeksā tika iekļauts pants: «592 , raksta politieslodzītais Ansis Ataols Bērziņš.

Nesen intervijā Neatkarīgajai mūsu novadnieks Jānis Vanags teica: „Ja iedzīvotāji pamet valsti, tas nozīmē, ka valsts ir slima”. Tam tiešam var piekrist piebilstot, ka mūsu valstij ir hronisku slimību buķete, ko visasāk izjūt iedzīvotāji, kuri dzīvo reģionos, laukos.