Partiju solījums nebūs arguments rēķina nemaksāšanai
Veikt vai neveikt iemaksas par obligāto valsts veselības apdrošināšanu? Šis jautājums urdīja daudzus jau kopš 1. septembra, kad spēkā stājās Veselības aprūpes finansēšanas likums, bet Saeimā jaunievēlēto partiju solījumi atcelt šo likumu radījuši vēl lielāku apjukumu. Cik tas būtu reāli un lietderīgi vai, no mediķu viedokļa raugoties – cik bīstami?
Ļoti iespējams, ka veselības aprūpes reforma un visas sistēmas pacientam draudzīga nefunkcionēšana bija viens no iemesliem, kādēļ vēlētāji iedeva kurvīti esošajai koalīcijai un ZZS kā valdības un veselības ministrijas kūrētājai. Likums tapa garās diskusijās ar nozari, partijām, meklējot kompromisus. Pēc tam, kad Vienotība norāva nodokļu reformas stopkrānu, tika rasts kompromiss nodokļu reformas paketē ielikt arī papildu 1% sociālo nodokli tieši veselības aprūpes budžeta pieaugumam. Tad arī attīstījās doma, ka nebūtu taisnīgi, ka papildu nodokļa maksātāji saņemtu to pašu, ko nodokļu nemaksātāji, un tika radīti divi dažādi pakalpojumu grozi nodokļa maksātājiem un nemaksātājiem, vienlaikus ļaujot par salīdzinoši ne tik lielu fiksētu iemaksu kā, piemēram, Igaunijā saņemt paplašināto valsts apmaksāto veselības aprūpes grozu. Vienlaikus tika izdalīta 21 attaisnotā nodokļu nemaksātāju grupa.
Nu šo obligāto iemaksu paģērēšanu nodokļa vai fiksēta maksājuma veidā atcelt sola jaunās valdības veidotāji ar Attīstībai/Par priekšgalā, piebalso arī JKP un KPV LV. Teju tūkstotis iedzīvotāju septembrī jau veica nepieciešamās iemaksas, bet vēl nesamaksājušie nu domīgi - ja jau sola atcelt, vai jāmaksā? Jau līdz šim viņi šaubījās par iemaksu lietderību, jo liela daļa valsts apmaksāto pakalpojumu saprātīgā laikā nav pieejami, jo īpaši uz gada beigām, ir tikai par maksu. Liela daļa pakalpojumu, piemēram, neatliekamā palīdzība, ģimenes ārsta apmeklējums tāpat kā līdz šim būs pieejami arī sociālā nodokļa nemaksātājiem, un, ja vien nav paredzēta kāda plānveida operācija vai nepieciešami kompensējamie medikamenti, tad lielā groza pakalpojumu pirkšanu, kamēr ir rindas un kvotas, daļa uzskata par nelietderīgu.
Lai nekacinātu mediķus un neriskētu ar jau tā vārgās sistēmas galīgu sagraušanu, izmest šo likumu, neko citu neliekot vietā, nedrīkst, bet to koriģēt gan ne tikai varētu, bet vajadzētu.
Tomēr jāatceras, ka, izmetot mēslainē šo likumu, tiktu apdraudēta sistēmas finansēšana un solītais mediķu algu pieaugums, bez kura arī pakalpojumu pieejamība arvien samazināsies. Par to bažas paudusi gan veselības ministre Anda Čakša, gan mediķu arodbiedrība, kura bažījas, ka patiesais likuma atcelšanas iemesls varot būt nevēlēšanās atvēlēt nozarei likumā ierakstītos 4% no iekšzemes kopprodukta 2020. gadā. Šogad papildu 1% sociālā nodokļa iemaksas nodrošinājušas 85 miljonu eiro budžeta pieaugumu veselības aprūpei, Čakša lēš, ka, atceļot likumu, budžeta samazinājums nozarei varētu būt aptuveni 300 miljoni eiro. Pagaidām no likuma atcēlējiem dzirdēti konkrēti piedāvājumi par alternatīviem finansējuma avotiem veselības aprūpes budžetā, tostarp mediķu algu pieaugumam. Jāņem vērā, ka jau līdzšinējais finansējuma palielinājums veselības aprūpei ir prasījis iebraukšanu valsts budžeta deficītā - nekādas zelta rezerves nav!
Lai nekacinātu mediķus un neriskētu ar jau tā vārgās sistēmas galīgu sagraušanu, izmest šo likumu, neko citu neliekot vietā, nedrīkst, bet to koriģēt gan ne tikai varētu, bet vajadzētu. Arī esošās koalīcijas pārstāvji sliecas piekrist kritikai par atsevišķu nodokļu maksātāju kategoriju, piemēram, mikrouzņēmuma nodokļa vai pašnodarbināto neiekļaušanu valsts apmaksāto pakalpojumu saņēmēju grupā. Būtībā arī Attīstībai/Par līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts runā par to, sakot, ka jālikvidē diskriminācija pakalpojumu saņemšanā cilvēkiem, kas ir samaksājuši nodokļus.
Solot atcelt likumu, jāņem vērā, ka par to pērn decembrī nobalsoja 70 deputātu, pret - tikai 16. Iebilstot atsevišķiem pantiem, to tomēr kopumā atbalstīja koalīcijas partijas, izņemot atsevišķus Vienotības deputātus, kas īslaicīgi bija pievienojušies Par, kā arī Saskaņa, izņemot tās frakcijā neesošo Jūliju Stepaņenko. No 13. Saeimā ievēlētājiem deputātiem par likumu nebalsoja Stepaņenko un Andrejs Judins. Ja frakcijas nemaina domas, atskaitot šos deputātus, jaunajā Saeimā spēkā esošajam Veselības aprūpes finansēšanas likumam vajadzētu būt 53 balsīm. Trausls, bet tomēr vairākums. Protams, vai tas tāds būs, noteiks arī jauno deputātu viedoklis un vairāki citi faktori, katrā ziņā lielu lomu te spēlēs Saskaņa, kuras līderis Vjačeslavs Dombrovskis izteicies nekonkrēti - esot jāvērtē vēl visi par un pret, jo likuma pieņemšanas laikā paustās cerības īsti nepildās.
Tomēr tiem, kas nevēlas riskēt, kas grib rēķināties ar valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, jāsaprot, ka tā nenotiek - šodien izveidojam koalīciju, rīt apstiprinām valdību un parīt atceļam likumu. Spēkā esošo likumu var apturēt tiesa, un, jā, Satversmes tiesā ir iesniegta sūdzība, bet, ja tā skatīs šo lietu, spriedums nebūs ātri. Arī likuma grozīšana, kas tomēr būs jādara kontekstā ar budžetu. Pacientiem jāsaprot, ka partiju priekšvēlēšanu solījumi nebūs arguments rēķina nemaksāšanai par medicīnas pakalpojumiem, tāpēc ieteiktu tomēr nespēlēt loteriju ar savu veselību - labāk tomēr veikt iemaksas un cerēt, ka, pateicoties likuma izmaiņām, tās varbūt atgriezīs.