Eiropas drošības apdraudējums
 
©Emīls Desjatņikovs, F64 Photo Agency

2015. gada 22. decembrī ASV Nacionālās drošības arhīvs (National Security Archive) publiskoja 1959. gadā sagatavoto ASV kodolmērķu sarakstu (SAC Atomic, 1959), kurā ir norādītas svarīgāko militāro mērķu ģeogrāfiskās koordinātas iespējamam karam ar PSRS

Gatavojoties iespējamai militārai konfrontācijai ar PSRS, militārie mērķi tika sagrupēti to svarīguma secībā. Tā laika ASV militārā doktrīna paredzēja, ka vispirms ir jāiznīcina objekti, kas var radīt draudus ASV vai NATO sabiedroto drošībai. 20. gs. piecdesmitajos gados kodolbumbas varēja nogādāt mērķī tikai ar lidmašīnu, tāpēc pirmām kārtām bija plānots iznīcināt visus lidlaukus, no kuriem varēja pacelties padomju bumbvedēji (PSRS stratēģiskais bumbvedējs Tu-95K), kas spēja nest atombumbu, ka arī lidlaukus, no kuriem varēja pacelties iznīcinātāji, kas varētu notriekt kodollādiņu nest spējīgos ASV stratēģiskos bumbvedējus (B29). Šie mērķi bija primāri, visi citi - industriālie un militārie - bija ieplānoti tikai pēc tam, kad padomju armijai tiks liegta iespēja uzbrukt ar kodolieročiem un padomju pretgaisa aizsardzība nespētu kaitēt ASV stratēģiskajai aviācijai. ASV publiskotajā militārās aviācijas mērķu sarakstā ir norādīti 16 mērķi (norādot ģeogrāfiskās koordinātas līdz pat minūtei), kas atrodas Latvijā un kas tika identificēti kā militāras vai dubultās nozīmes lidlauki. Vissvarīgākais mērķis Latvijas teritorijā bija apzīmēts kā «Rīga rietumi» (56 grādi 55 minūtes ziemeļu platums un 23 grādi un 59 minūtes austrumu garums), kura koordinātas aptuveni sakrīt ar pašreizējās lidostas Rīga novietojumu, un tam iznīcināšanas secībā bija 149. kārtas numurs. Spilves lidlaukam bija 191. kārtas numurs, Rumbulas lidlauks arī tika identificēts kā svarīgs mērķis. Pašreizējās lidostas Rīga vietā tolaik atradās lielākā militārā lidosta Latvijā, kura 20. gs. septiņdesmito gadu sākumā tika daļēji nodota civiliem mērķiem. Par lidostas Rīga kādreizējo militāro raksturu joprojām liecina Skultes militārā pilsētiņa, kas atrodas iepretim lidostas centrālajai ēkai pāri skrejceļa līnijai. ASV plānoja dot kodoltriecienu pa visiem Rīgas lidlaukiem, ka arī pa Liepājas, Cīravas, Bauskas, Daugavpils, Ezeres, Glūdas, Jēkabpils, Vaiņodes, Ventspils u.c. lidlaukiem.

Aukstā kara laikā Latvijā bija iezīmēti 16 mērķi, pa kuriem būtu izdarāmi primārie kodoltriecieni.

Lai gan no šī laika ir pagājis vairāk nekā pusgadsimts, militārā domāšana un militārā mērķu izvēles prioritāte principā nav mainījusies, nedz ASV, nedz Krievijā. Sākoties militāram konfliktam, vispirms tiks dota pavēle iznīcināt tos objektus, kas var radīt vislielāko apdraudējumu savai teritorijai. Gan ASV, gan Krievijas mūsdienu militārā doktrīna paredz primāri iznīcināt pretinieka visbīstamāko ieroču izvietojuma punktus. Aukstā kara noslēguma posmā kā visbīstamākos militāros mērķus padomju armijas vadība uzskatīja Eiropā izvietotās amerikāņu tuvās un vidējās darbības raķetes. PSRS atmija konflikta gadījumā plānoja ar taktiskiem kodolieročiem dot primāru triecienu pa visām tuvo un vidējā rādiusa raķešu palaišanas vietām Rietumeiropā. Turklāt, ja ballistiskās raķetes līdz mērķim lido desmitiem minūšu, tad tuvās raķetes vai taktiskie kodollādiņi mērķi sasniedz dažās minūtēs un, pat nejauši iedarbinot šādus ieročus, iespējas novērst liela mēroga konfliktu praktiski nav. Turklāt sauszemē bāzētās padomju vidējas darbības raķetes fiziski nevarēja sasniegt ASV stratēģiski svarīgu teritoriju, tāpēc tās bija nomērķētas tikai uz mērķiem Eiropā.

Līdz ar to Rietumeiropas valstīs 1987. gadā noslēgtais ASV un PSRS līgums par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju tika uztverts kā solis, kas ievērojami uzlaboja Eiropas drošību un mazināja Eiropas iznīcināšanas risku iespējamā konflikta gadījumā.

Tāpēc nav pārsteidzoši, ka ASV prezidenta Donalda Trampa 20. oktobrī sniegtas paziņojums, ka ASV vienpusēji izstāsies no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju, radīja šoku gan Parīzē, gan Berlīnē, gan Briselē. Eiropas Komisija izplatīja paziņojumu, uzsverot, ka Līgums par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju ir nozīmīgs gan Eiropai, gan globālajai drošībai. Šis līgums bija Eiropas aizsardzības galvenais balsts pēdējos trīsdesmit gadus un ir viens no Eiropas drošības arhitektūras stūrakmeņiem.

Eiropas Komisija aicina ASV un Krieviju pārrunāt iespējas saglabāt līgumu par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju.

Diemžēl ASV vienpusēja atteikšanās no līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju neizbēgami izraisīs Krievijas pretsoļus. Vēl bīstamāks saasinājums būtu amerikāņu vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu izvietošana Eiropā. Šāds solis vēl vairāk apdraudētu ASV un Eiropas globālas partnerattiecības, jo, ņemot vērā drošības riskus, Eiropas Komisija varētu aicināt ES dalībvalstis atteikties izvietot savā teritorijā amerikāņu vidējā un tuvā darbības rādiusa raķetes.