Ir 13. Saeimā visādas partijas, bet ir arī tāda partija, kas iecerējusi nodrošināt sev varu ar draudiem, ultimātiem un «sarkanajām līnijām».
«Ja Jaunā konservatīvā partija (JKP) netiks ņemta koalīcijā, pārējām partijām tā būs pašnāvība,» ar mietu māj premjera amata kandidāts no JKP Jānis Bordāns.
Pārāk augstās domās viņš ir par sevi un savu partiju. Zemu viņš vērtē savus nesenos sāncenšus, tagad potenciālos koalīcijas partnerus. Zemu viņš vērtē savus vēlētājus, kas ticēja JKP programmas solījumiem. JKP vairs nerunā par astoņām ministrijām, negrasās apvienot KNAB, DP un SAB. Protams, JKP nevar izpildīt arī savu 3x500 solījumu, kas prasītu papildus vēl pusotru valsts budžetu. JKP savus vēlētājus nežēlīgi mānīja pirms vēlēšanām, bet tagad uzmet dubultā, jo uzreiz no solījumiem atsakās.
Ar ko tad tās pārējās partijas būs pašnāvnieces, ja tās atstās JKP ārpus valdības?
Taisnība, ka JKP nav parasta partija, bet tāda, kurā divi ministru amatu kandidāti - Juta Strīķe un Juris Jurašs - relatīvi nesen vēl strādāja operatīvo darbu, noklausījās, izsekoja personas, kas tagad ir viņu potenciālie partneri valdībā. Ar šādu bagāžu var šantažēt un blefot bez bēdu. Dabiski, ka pārējās partijas drusciņ tā kā raustās.
Taču arī tad, ja JKP tiks ņemta valdībā, nekas labs nav gaidāms. Strīķe un Jurašs centīsies piesavināties svešus laurus, visas savas slinkuma un neizdarības ķibeles novels uz kādu citu, visu laiku viņiem kāds būs traucējis. Tāds vienkārši ir šo personu darba stils, tā viņi ir paraduši uzvesties, kad bija KNAB darbinieki. Maz ticams, ka tagad viņi būtu mainījušies. Strīķe vispār nav spējīga sistemātiski un disciplinēti strādāt. Par to no viņas centās atbrīvoties visi viņas priekšnieki, nevis tur bija kāda tumšo spēku sazvērestība. Jebkurai jomai, kurai klāt ķersies Strīķe, viņas vadība būs liela nelaime. Personas, kas nav nozarē kompetentas un kas par savu misiju uzskata destrukciju, graušanu, iznīcināšanu un atriebi, ir bīstamas visām ministrijām.
Attīstībai/Par un Jaunajai Vienotībai, ja tās ir kaut cik pie prāta, vajadzētu atskārst, ka JKP un vara ir apmēram tas pats, kas mērkaķis un granāta
JKP ir iekārojusi kontrolēt Iekšlietu ministriju un VARAM. Jādomā, Strīķe jau gara acīm redz, kā dancina policistus, liekot viņiem izsekot un represēt politiskos pretiniekus. Protams, kadri, kas neklausīs un neļaus politikānismam uzkundzēties pār likumu, tiks iztīrīti.
Kāpēc JKP grib sev VARAM? Diezin vai tā ir kvēla alksme sargāt tēvu zemes dabu un iedziļināties nemitīgi reformēto un izrāmīto reģionu problēmās. JKP interesē VARAM kā platforma, no kuras uzbrukt un atlaist Ventspils domi, Rīgas domi un citas «nepareizas» domes. JKP nemulsinās, ka pārliecinošs vēlētāju vairākums Ventspilī ievēlēja Latvijai un Ventspilij un Aivaru Lembergu. JKP nospļauties arī uz Rīgas domes vēlēšanu rezultātu. Tur gan cīņa bija dramatiska, taču ar nelielu pārsvaru uzvarēja Saskaņa un Nils Ušakovs. Zem lozunga «Atlaist!» varētu salasīties paprāvs ļaužu pūlis, taču neaizmirsīsim, ka tāds pats pūlis ir par Ušakovu. Latvijai tā tikai vien trūkst, kā konfrontēt pūli pret pūli.
It kā jau pašvaldības nemaz tā vienkārši nevar atlaist, tur vajag nopietnu iemeslu, pastāv juridiski komplicēta procedūra. Taču Strīķei un Jurašam likumi nav rakstīti - šī ir neadekvāta, atsaldēta partija, tai par pašvaldības atlaišanas ieganstu var kalpot jebkas - pat tirgū noķerts kabatzaglis var noderēt, lai pasludinātu, ka Rīgā zog un tāpēc dome jāatlaiž. Ja JKP rokās būs Iekšlietu ministrija un VARAM, nekādi likumi neko vairs netraucēs. To, ka JKP spēj pilnīgi bez kādiem pierādījumiem publiski apsūdzēt korupcijā jebkuru, redzējām neilgi pirms vēlēšanām, kad Jurašs uzbruka Nacionālās apvienības (NA) Raivim Dzintaram un Imantam Parādniekam, bet pēcāk atklājās, ka nekādu kukuļņemšanu pierādošu dokumentu Jurašam nav. NA jārēķinās, ka līdzīgi izlēcieni var turpināties.
Diez cik priecīgi par JKP centieniem sagrābt varu nevarētu būt arī KPV LV. Vai juristam Aldim Gobzemam celsies roka atbalstīt absolūtu juridisku nihilismu? Par ZZS nav pat ko runāt, jo tas jau ir sens stāsts un JKP novilkusi «sarkano līniju», ka ar ZZS nesadarbosies. Un arī Attīstībai/Par un Jaunajai Vienotībai, ja tās ir kaut cik pie prāta, vajadzētu atskārst, ka JKP un vara ir apmēram tas pats, kas mērkaķis un granāta - nekad nevar zināt, uz kuru pusi spridzeklis lidos. Varbūt vispirms uz Ventspili un Rīgu, par ko būtu prieks, bet pēc tam pašiem būs jāslēpjas zem gultas.
Un tad vēl izjaukt valsts un pašvaldību varas līdzsvaru, satracināt iedzīvotājus, kas vēlējuši domes un uzskatīs VARAM aktivitātes par agresiju no augšas. Tās būtu jukas ar diezgan lielu risku kļūt nevadāmām.
Pārējām partijām vēl ir laiks padomāt, vai JKP aicināšana valdībā ir tas labākais variants. Varbūt labāk lai JKP paliek kā riebīga, indīga opozīcija nekā riebīgs un indīgs koalīcijas partneris? JKP neņemšana valdībā vēl nebūs pašnāvība, bet ņemšana gan var beigties diezgan bēdīgi.
