Viedoklis

Nekas tā nevieno kā maziskums un bailes. Stāsta, ka visi koalīcijas deputāti, ceturtdien nākot uz darbu, izmantojuši slotas un lidojošos paklājus, lai nemanāmi – caur skursteņiem un ventilācijas lūkām – iekļūtu Saeimā.

Gadās, ka cilvēks izdara kādu pavisam neievērojamu darbību, kurai tajā brīdī pat nepievērš uzmanību, taču vēlāk izrādās, ka šīs darbības dēļ visa dzīve sagriežas ar kājām gaisā.

Neraugoties uz neskaitāmām strīdīgām niansēm, uzskrūvētā valsts finansējuma izlietojuma regulācijas trūkumu, valdošā koalīcija ar sarkanbaltsarkanām lentītēm pie krūtīm grūž cauri Saeimai likuma izmaiņas ar tādu sparu un nekaunību, kuras priekšā līdzšinējie politikas buldozeri nobāl.

Kad pagājušā gada 13. decembrī Saeima steidzamības kārtā atbalstīja grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz, ka valdībai, sagatavojot valsts budžeta projektu, nākamajos trīs gados ik gadu jāparedz līdzekļi mediķu algu paaugstināšanai par 20%, tas jau šķita aizdomīgi. Vai šis likums vispār izpildāms? Tajā brīdī aprēķini bija tādi, ka budžetā papildus būs nepieciešami šādi līdzekļi: 2019. gadā – 87 483 708 eiro, 2020. gadā – 191 227 820 eiro, 2021. gadā – 314 599 953 eiro. Katrā ziņā bažas raisīja skaitlis 314 599 953. Bet nu 87 483 708 gan šķita visnotaļ paceļams un reāls – daža Rietumeiropas kluba futbolista kājas maksā pat vairāk. Ja budžets būs 10 miljardi, vai tad nu 87,4 miljonus mediķiem nesakasīs?

Lai arī es lielā mērā piekrītu Aldim Gobzemam (sk. NRA, 31.10.2019.) , ka valsts politiskā vara ir sajukusi prātā no varas, man ne tuvu nav pieņemams tas, ka Latvijas valsts parlaments – Saeima – tiek padarīs par tādu kā peramo zēnu. Pirms to apgalvot, mums ar vislielāko nopietnību jāpaskatās spogulī pašiem uz sevi. Kāpēc politiskās partijas ir kļuvušas par korporatīvu interešu grupējumiem?

Šonedēļ piedzīvojam izšķirīgu brīdi valsts attiecībās ar indivīdiem. Šī, tēlaini runājot, ir «kurš kuru» situācija. Tās konkrētās aprises iezīmē konflikts mediķi pret politiķiem, tomēr runa nav par vienu nozari vai profesiju. Stāsts ir par mums. Mediķu gadījumā populisti, izdabājot protestētājiem, pieņēma likumu, kurā tika solīts algu pielikums. Dzīvē pielikums izrādījās uz pusi mazāks nekā likumā paredzētais. Var te runāt visādi, bet tālāk ir tikai divi ceļi.

Vai tūkstošiem protestētāju pret administratīvi teritoriālo reformu (ATR) un mediķu brutālu piemānīšanu Krišjāņa Kariņa valdībai un 13. Saeimai ir kā pīlei ūdens? Suņi ries, bet karavāna ies tālāk?

Jau ir pagājuši divi mēneši, kopš Konkurences padome kopīgi ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju sniedza paziņojumu par to, ka KNAB veicis procesuālās darbības – nepieteiktus apmeklējumus jeb inspekcijas – desmit vadošajos būvniecības nozares uzņēmumos, «pamatojoties uz aizdomām par iespējamiem Konkurences likuma 11. panta pārkāpumiem, t.i., aizliegtu karteļa vienošanos». Konkurences padomes vadītāja paziņoja, ka tās rīcībā esošā informācija «liecina, ka procesā iesaistītie vadošie būvniecības jomas uzņēmumi, iespējams, vairāku gadu periodā saskaņojuši rīcību un aizliegti vienojušies par tirgus sadali un dalības nosacījumiem publisko un privāto pasūtītāju iepirkumos visā Latvijā. Šādas karteļu vienošanās ir uzskatāmas par smagāko konkurences tiesību pārkāpumu.»

Paredzēts, ka nākamnedēļ, 13. datumā, Saeima pieņems nākamā gada valsts budžetu. Šobrīd ar augstu ticamību var prognozēt, ka ikgadējais valsts galvenais likums tiks pieņemts juridiski apšaubāms, ar nopietniem likuma pārkāpumiem. Proti, likums par valsts budžetu būs pretrunā likumam par veselības aprūpes finansējumu.

Uzskatu, ka ir svarīgi īsā komentārā pateikt savas un citu domas par Latvijas okupācijas izpētes biedrību (LOIB), kura tika reģistrēta Latvijas Uzņēmumu reģistrā 3. novembrī pirms desmit gadiem. Ja kāds vēlas iepazīties ar LOIB paveikto, ar to, kā notiek biedrības starptautiska līmeņa sadarbība, kā izvērsusies sadarbība ar Latvijas valsts un NVO institūcijām, atveriet biedrības mājaslapu loib.lv.

Šobrīd ir aizsākusies visai plaša viedokļu apmaiņa par dažādu ministriju sagatavotiem projektiem, kas paredz ievērojami palielināt nodokļus tiem, kas izmantos automašīnas ar benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem. Lai gan valdības vadoši politiķi publiski atsākas no savas līdzdalības šajos projektos, taču patiesībā sagatavotie projekti, kas paredz aizliegumu sistēmu, padarot personām ar vidēji zemiem ienākumiem nepieejamu personīgo autotransportu, ir daļa no jau sagatavota projekta Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam pirmās redakcijas, kas ir nodota publiskajai apspriešanai. Galvenās līnijas jau ir iezīmētas Nacionālajā attīstības plānā, bet ministriju izstrādātie projekti vienkārši atsedz to, kā plāns tiks detalizēti īstenots.

Viens no tieslietu ministra Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) darbības virzieniem, ko var samanīt, ir centieni palielināt Valsts kontroles (VK) un valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas ietekmi un varu. Tas nav tāpat vien, bet lai varētu niknu savvaļas vilku, kas kož visiem, piejaucēt un pārvērst par personiski partijisku suni. VK ir iestāde, kas dara ļoti vajadzīgu un labu darbu – izpēta dažādu valsts iestāžu naudas lietas, darbību lietderību un atbilstību likumam. Būt par valsts kontrolieri ir diezgan populāri, ko pierāda bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas grandiozais kāpiens politikā, kam gan vēlāk sekoja tikpat grandiozs kritiens. Arī pašlaik VK bauda gan parasto ļaužu, gan politiskās elites cieņu. 18. novembrī Krūmiņai Valsts prezidents Egils Levits pasniegs ordeni.

Protams, to var uzskatīt par nejaušību, bet katru gadu oktobrī un novembrī publiskajā telpā, īpaši interneta portālos, televīzijā un radio, tiek plaši apspriestas trīs tēmas – ārsti ņem kukuļus, ārstēšanās iespējas ir sliktas, ārstiem ir lielas algas. Vienmēr tas sakrīt ar budžeta pieņemšanas laiku, kad valdošā koalīcija, lai kāda nu tā arī būtu, stāsta, ka vairāk naudas medicīnai iedalīt nevar, jo visiem vajag, turklāt reducē naudu veselībai uz ārstu algām.

Valdošās koalīcijas partijas ir iecerējušas nākamā gada budžetu pieņemt līdz 18. novembra svētkiem un pasniegt to kā lielu «dāvanu”» latvju zemei. Paldies, paldies! Taču, ko ieraudzīsim, tīkamā satraukumā sienot vaļā patriotisko krāsu lentītes un raugot, kas ir iekšā dāvanas kastītē?

Nav nekā aizraujošāka par nopietni domāta pasākuma pārvēršanos humora šovā. Tas – par prieku klausītājiem – notika arī viņnedēļ, kad Latvijas Radio raidījumā Krustpunktos uzstājās tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Laikrakstā Financial Times bija publicēta burvīga karikatūra. Tālā nākotnē – pilsētā, kurā ļaudis pārvietojas ar lidojošajiem šķīvīšiem, sarunājas divi personāži. Viens saka otram: «Mans tēvs stāstīja, ka viņš visu savu dzīvi ir bijis Breksita sarunu vedējs un viņa tēvs pirms tam arī.» Smieklīga un rūgta ironija.

Potenciālā Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktore Zaiga Pūce ir pārliecināta, ka KNAB nekonstatēs šķēršļus, kas liegs viņai ieņemt šo amatu, arī ņemot vērā nopietno atlases procedūru, fonda padomes noraidījums būtu grūti saprotams.

Kas tas ir par budžetu, ko pašlaik Saeimā pieņem Jaunās Vienotības premjera Krišjāņa Kariņa valdība? Nekāds «attīstības», dižlaimes, plauksmes un augsmes budžets, grozi, kā gribi, tas nesanāk. Vairāk tam pienākas tādi apzīmējumi kā «nepildīto solījumu», «apčakarēto skolotāju», «uzmesto dakteru» budžets. Neglīti, ka paši taču solīja, paši pieņēma likumu, ka veselības darbiniekiem būs algu paaugstinājums, taču tagad, kad solījums jāpilda, atklājas, ka no nepieciešamajiem 120 miljoniem eiro būs vien trešdaļa. Dabiski, ka veselības darbinieki jūtas piekrāpti, un dabiski, ka viņi draud protestēt.

Manā uztverē demokrātiju uztur pilsoniskums. Ja sabiedrības pilsoniskuma līmenis ir zems vai degradējies, par demokrātisku valsts iekārtu konkrētā vietā var runāt tikai nosacīti.

Līdz šim bija pierasts, ka pētnieciskā žurnālistika nodarbojas ar valdības un valstisku institūciju nelikumību un mahināciju izpēti, bet advokāti un sabiedrisko attiecību aģentūras nodarbojas, lai, pārkrāsojot melnu par baltu, meklētu attaisnojumus par valdības vai tās institūciju sastrādātajām mahinācijām.