Baueres mantiniece?
Potenciālā Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktore Zaiga Pūce ir pārliecināta, ka KNAB nekonstatēs šķēršļus, kas liegs viņai ieņemt šo amatu, arī ņemot vērā nopietno atlases procedūru, fonda padomes noraidījums būtu grūti saprotams.
Ar šādu pašu pārliecību par savu nesatricināmību kā pa savu SIA šeptēja iepriekšējā fonda direktore Aija Bauere, kura savulaik pat Saeimas komisijā deputātiem atļāvās atcirst, ka viņas atlaišana nav viņu spēkos. Šī pašpārliecība, iespējams, ir viena no kopīgām abu īpašībām. Visdrīzāk, jau pirms pieteikšanās konkursā uz SIF vadību Pūču pāris izanalizējis, kā pēc likuma burta izvairīties no interešu konflikta. VARAM fonda padomē, kas uzrauga un dod uzdevumus sekretariātam, deleģēs ministrijas valsts sekretāru, un lieta darīta! Ja uz situāciju tikpat sekli skatīsies arī KNAB un dos savu svētību Pūces lidojumam «augšup», gan jau arī SIF padome, koalīcijas ministri vai viņu paklausīgie pārstāvji šķēršļus neliks. Ko domās pieci nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji, nebūs svarīgi, jo pietiks ar septiņu padomē esošo valdības pārstāvju atbalstu. Visticamāk, viss jau ir sadalīts. Nacionālā apvienība vadīs padomi, galu galā tieši Kultūras ministrijas (KM) primārā atbildība ir sabiedrības integrācija un NVO sektora attīstīšana, turklāt caur SIF un nez kāpēc caur VARAM dzīti ar ģimeņu atbalstu saistīti projekti. Attīstībai/Par! caur Pūces dzīvesbiedri tiks pie reālas naudas plūsmas kontroles, un vecā kārtība - lielā projektu nauda pietuvinātām organizācijām - varēs turpināties!
Bet, paraugoties uz situāciju pēc būtības, morāles un ārpus šaurā rakursa - ministra esamība vai neesamība padomē -, atklājas cita aina.
Pirmkārt, VARAM pērn pēkšņi papildus kultūras ministres Daces Melbārdes izcīnītajiem 400 tūkstošiem caur SIF sadalāmajai NVO fonda programmai piemeta klāt vēl 377 tūkstošus eiro. Vai te nevīd interešu un/vai morāles konflikts? Tiklīdz valsts iedod lielu naudu, ministra kundze ir klāt pie tās dalīšanas, līdzīgi kā Pilsoniskajā aliansē, līdz ko tajā parādījās lielā norvēģu nauda? Vai otrādi. Zinot, ka SIF vadībā būs savs cilvēks, novirzām pareizajā virzienā naudas straumītes? Ja iepriekš gadiem NVO nevarēja dabūt finansējumu, tad tagad - lūdzu! Un nākamajam gadam 777 tūkstošu vietā jau 1,2 miljoni eiro. Nākamgad gan kā naudas avots tiek norādīti vispārējie budžeta ieņēmumi, bet šāds dāsnums organizācijai, kura neizceļas nedz ar labiem darba rādītājiem, nedz darbības caurspīdīgumu, turklāt laikā, kad nauda trūkst mediķiem, pedagogiem, liek aizdomāties par šāda politiķu dāsnuma iemesliem. Kas bija tas aizkustinošais arguments, ar kādu integrācijai piešķirti vairāk līdzekļu, ja tajā pašā laikā samazināts finansējums tieši mazākumtautību integrācijas programmām un reģioniem? Finansējums integrācijai caur SIF un KM kopš 2017. gada teju četrkāršojies līdz 4,38 miljoniem eiro situācijā, kad definētie mērķi nav sasniegti, kad jau kopš 2015. gada SIF nav stratēģijas. Svarīgāki ir nevis mērķi un rezultāti, bet dalītāji?
Otrkārt, Z. Pūce līdz šim kā NVO pārstāve ir cieši sadarbojusies ar KM, no kuras arī viņas Ascendum ir saņēmusi prāvas summas, bijusi KM Nacionālās kultūras padomes locekle, darbojusies arī NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē, kuru vada neviens cits kā Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis, kurš vadīja arī SIF direktora kandidātu atlases komisiju. Roka roku mazgā.
Treškārt, cik ētiski ir no liela naudas saņēmēja kļūt par naudas dalītāju situācijā, kad naudas dalīšanas principi, uzraudzība, kontrole, kārtība būtiski jāmaina? Vai tas, kas labi barojies no barotavas, gribēs to reformēt? Pat, ja Z. Pūce aizies no organizācijām un padomēm, kur iepriekš darbojusies, vai izzudīs arī korporatīvās saites un viņa būs neitrāla administratore? Vai jaunā SIF vadība spēs atteikties no lieliem, bet tai nepiekritīgiem kumosiem, no īpašas labvēlības atsevišķām pietuvinātām organizācijām, piemēram, Sarkanajam Krustam, bet atbalstīs NVO tīklu, jo īpaši reģionos? Un kāpēc vispār NVO fonda finansējuma dalīšana, ko agrāk menedžēja KM, atdota SIF?
Ir pilnīgi vienalga, vai J. Pūce pats ir SIF padomē vai nav, ja sekretariāts turpinās darboties tikpat patvaļīgi un ar tikpat nīkulīgiem kontroles instrumentiem kā līdz šim. KM pasūtītais zvērinātu advokātu biroja COBALT pētījums 2016. gadā Sabiedrības integrācijas politikas organizatoriskā un tiesiskā ietvara pilnveides iespējas sadaļā par SIF ir šokējošs. Tajā secināts, ka, lai arī premjers pārrauga fonda darbības tiesiskumu, viņš nav tiesīgs atcelt pat prettiesiskus fonda padomes lēmumus, praksē viņam «nav nekādas iespējas ietekmēt SIF darbību, un nereti Ministru prezidenti pat nav zinājuši, ka SIF jautājumos viņiem veicamas kādas darbības». Cik ļoti SIF sekretariāts ar tās direktori priekšgalā respektēs to formāli diriģējošo padomi, ja arī jaunajos likuma grozījumos premjeram nav iedoti reāli instrumenti, lai novērstu fonda sliktus vai prettiesiskus lēmumus? Cik detalizēti padome ar citos darbos aizņemtajiem ministriem vai viņu pārstāvjiem iedziļināsies sekretariāta darbībā, jo īpaši, ja, kā secināts pētījumā, tas «nav atvērts diskusijām un nelabprāt vēlas plašāku katra jautājuma apspriešanu», «izlietotā finansējuma izlietojuma saprotama atspoguļošana nenotiek», par virkni lietu informācija nav bijusi pieejama? Medijos saceltais tracis par Mediju fonda naudas sadales noslepenošanu ir tikai ziediņi. Ekspertuprāt, «SIF padome ir tehniska lēmumu pieņēmēja, kas balso un pieņem SIF sekretariāta dienaskārtību, nevis dod stratēģisku skatījumu», «sekretariāts bieži darbojas autonomi, par savām aktivitātēm padomi informējot pēc aktivitātes uzsākšanas vai neinformējot vispār», «institūcijas stratēģiskā un operacionālā plānošana» katra «dzīvo savu dzīvi», jo SIF budžeta faktiskā izpilde nav strukturēta nedz šajos darbības virzienos, nedz tajā paredzētās naudas summas sakristu ar stratēģijā minētajām.
Eksperti iesaka arī pārvērtēt SIF darbības caurspīdīgumu, administratīvās izmaksas (šogad vidējā atlīdzība SIF sasniedz 2323 eiro), kontroles mehānismus, veicamās un arī neveicamās aktivitātes. Piemēram, fondam neraksturīga funkcija bijusi pārtikas paku sadale trūcīgām personām. Bet - kā nu nepakamps šādu projektu, ja tā finansējums no Eiropas Komisijas 2014.-2020. gadam ir vairāk nekā 41 miljons eiro un vēl 7,24 miljoni valsts līdzfinansējums? Protams, lauvas tiesa naudas tika draudzīgajam Sarkanajam Krustam, kurš nodrošina paku sadali 101 pašvaldībā vai tās rajonā, pārpalikumu atvēlot 27 pārējām NVO un pašvaldību struktūrām. Nelielo NVO vidū jau tiek izteiktas bažas, ka līdzīgi, kā partijas pašas sev piešķīra finansējumu, tā gaidāmā programma NVO kapacitātes stiprināšanai atkal izvērtīsies par lielo, pietuvināto NVO piebarošanu.
Šo pētījumu varētu citēt un citēt. Tostarp, atziņu, ka «fonds kļuva par labu dažādu finanšu resursu administrētāju, nevis valsts budžeta līdzekļu sabiedrības integrācijas jomā stratēģisku un autonomu naudas dalītāju». Lielajam taisnīguma cīnītājam, SIF padomē esošajam tieslietu ministram Jānim Bordānam, vispirms šo pētījumu vajadzētu ar blīkšķi mest uz galda un kopā vēl ar iepriekšējo kultūras ministri Daci Melbārdi patriekt Baueri līdz ar pirmajām varas grožu satveršanas dienām. Tā vietā šajā nesakārtotajā midzenī vienkārši tiek iemesta vēl lielāka nauda. Un - Baueres «mantiniece»?