Jaunā tipa buldozeri

 
©F64 Photo Agency

Neraugoties uz neskaitāmām strīdīgām niansēm, uzskrūvētā valsts finansējuma izlietojuma regulācijas trūkumu, valdošā koalīcija ar sarkanbaltsarkanām lentītēm pie krūtīm grūž cauri Saeimai likuma izmaiņas ar tādu sparu un nekaunību, kuras priekšā līdzšinējie politikas buldozeri nobāl.

Pat nelielas Partiju finansēšanas likuma izmaiņas līdz šim diskutētas garās Saeimas komisiju sēdēs kopā ar KNAB, nevalstiskajām organizācijām, politologiem, Saeimā ievēlētu un neievēlētu partiju pārstāvjiem, juristiem, lauzti šķēpi par pareizāko formulējumu, finanšu atskaišu iesniegšanas formātu un laiku, ieklausoties kritikā, noraidītas iniciatīvas par salīdzinoši pavisam nelielu partiju finansējuma palielināšanu un tā sasaistīšanu ar partijas darbības kvalitatīvajiem vai kvantitatīvajiem rādītājiem. Tikai šī koalīcija atļāvusies apstākļos, kad trūkst naudas pašu pieņemtu likumu pildīšanai un krīzes novēršanai medicīnā, ne tikai ar vieglu rokas kustību septiņkāršot finansējumu, piemest partijām četrus miljonus eiro bez jelkādiem sasniedzamajiem kritērijiem, bet arī nozīmīgas likuma izmaiņas virzīt steidzamības kārtā valsts budžeta likuma paketē. Vai pareizāk - aizsegā. Vēl īsti diskusija nesākusies, tā Budžeta komisijā jau faktiski ir beigusies pagājušajā nedēļā, kad komisijas vairākums atbalstīja likuma grozījumu virzīšanu pieņemšanai galīgajā lasījumā. Nav ņemtas vērā ne opozīcijas, pat ne Saeimas Juridiskā biroja iebildes, ne sabiedrības kritika, kuras viena no izpausmēm ir īsā laikā savāktie teju 12,5 tūkstoši parakstu tautas iniciatīvas portālā manabalss.lv par partiju finansējuma palielināšanas atlikšanu. Jāsteidz, lai treknais kumoss izsalkušajā mutē iekrīt jau uzreiz pēc gadu mijas svinībām! Tikai to izgrūžot ātri cauri Saeimai kopā ar budžetu, kuru Saeima skatīs šonedēļ, jau nākamā gada 15. janvārī partiju konti lielākoties tiks papildināti ar sešciparu skaitļiem.

Kam drīkstēs izmantot kā no debesīm pēkšņi nokritušo lielo laimestu, kam ne, regulējuma vēl nav.

Kā jau komisijā norādīja gan opozīcijas deputāti, gan Saeimas Juridiskā biroja speciālisti, neesot šim regulējumam, partijas var iztērēt naudu tādiem izdevumiem, kuri vēlāk var izrādīties neleģitīmi. Jo - liela papildu finansējuma iepludināšana partijās paģēr arī tā izmantošanu noteiktu mērķu sasniegšanai, ne tikai partijas biedru, bet arī plašākas sabiedrības politisku izglītošanu. Pati esmu baudījusi Vācijas partiju politiskās izglītības fondu pasākumus, seminārus, ideoloģiju skaidrojumus visdažādākajos veidos, iepazīstināšanu ar Vācijas politiski, vēsturiski, kulturāli nozīmīgākajām vietām u.tml. Šo redzu kā paraugu, kā partijām būtu jāstrādā ar noteiktām sabiedrības grupām, kam primāri jāizmanto valsts piešķirtie līdzekļi. Manuprāt, tie nebūtu tērējami vēl lielāku melu apmaksāšanai politiskās reklāmas, priekšvēlēšanu aģitācijas formā, kādi tie bija pirms šīs Saeimas vēlēšanām.

Bet vismaz 29 999 eiro varēs iztērēt jebkam un jebkā, jo tiesiskuma garants Jānis Bordāns parūpējies par to, lai partijām valsts finansējums uz gadu tiktu apturēts tikai tad, ja partija būs nelikumīgi iztērējusi vismaz 30 000 eiro. Tāda partiju kabatasnauda sīkiem tēriņiem, cigaretēm un stiprajam alkoholam ar pazeminātu akcīzi vai kādam glaunam autiņam! Bet, protams, kā visas savas darbības, Bordāns pasniedz dāvanas tautai, cīņu par taisnīgumu, tā arī šo - gan septiņkāršoto finansējumu partijām, gan tā apturēšanu nelikumīgu tēriņu gadījumā. Redz, līdz šim to apturēja, ja pretlikumīgi izmantoti bija vairāk nekā 10% no gada finansējuma, kas daļai partiju nozīmētu vismaz uz pusi lielāku pretlikumīgo tēriņu limitu, bet Saeimā neievēlētajām, bet 2% atzīmi pārsniegušajām partijām - uz pusi mazāku nekā pašlaik minētie 30 000 eiro. Taisnība! Un reizē puspatiesība vai drīzāk - pusmeli! Proporcija tiktu saglabāta, ja, septiņkāršojot valsts finansējumu partijām, septiņreiz saruktu pretlikumīgi iztērēto līdzekļu limits, kas tad būtu 1,4%. Piemēram, pie JKP palielinātā finansējuma šīs sankcijas iestātos jau pie nepilnu 9000 eiro pretlikumīgiem tēriņiem. Vai nav gana daudz?

Koalīcijas buldozers nav uzklausījis arī apolitiskā Juridiskā biroja un KNAB bažas attiecībā uz reģionālo partiju apdalīšanu. Par katru iegūto balsi Saeimas vēlēšanās partijām, kuras pārsniegušas 2% barjeru, plānots piešķirt 4,5 eiro, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanas taksētas ar tikai 0,5 eiro. It kā nepietiktu ar šo lielo tarifa starpību, Bordāns izdomājis, ka arī šo summu varētu nemaksāt partijām, kuras atbilstoši pašvaldību vēlēšanu likumam startējušas kopā vienā sarakstā, bet nav apvienojušās apvienībā, jo tās neesot politiskās organizācijas. Bordāns to argumentē ar nepieciešamību konsolidēt partijas, Tieslietu ministrija runā par «tiesisko noteiktību», jo apvienota kandidātu saraksta gadījumā nevarot noteikt, par kuru partiju vēlētājs balsojis. Vai nevar arī noteikt, no kuras partijas ievēlēti deputāti un cik par katru no viņiem nobalsojuši? Un vai Bordāns domāja par partiju konsolidāciju, kad pats mainīja partijas, pārstaigājot Latvijas ceļu, Pilsonisko savienību, kura jau sāka konsolidēties Vienotībā, TB/LNNK, kura konsolidējās ar Visu Latvijai Nacionālajā apvienībā? Vai viņš tad domāja par partiju konsolidāciju, kad, vēl būdams Pilsoniskās savienības biedrs, izveidoja biedrību un Rīgas domes frakciju Demokrātiskie patrioti, vēlāk aizejot arī no šī veidojuma un izveidojot jaunu partiju - JKP? Arī KPV LV līderis Artuss Kaimiņš nevis konsolidējās, bet atdalījās no Reģionu apvienības un izveidoja savu partiju, kuru vairs grūti saukt par partiju, kura rindu šķidrības dēļ nespēj sasaukt kopsapulci un lemt par nākotni, bet kura nu no valsts saņems vairāk nekā 600 tūkstošus eiro! Arī Latvijas attīstībai un Par saskrēja bēdzēji no citām partijām, kurās viņi vairs nevarēja būt līderi vai kurās nesaskatīja nākotni. Vai šie ir tie partiju konsolidācijas karognesēji vai tomēr tikai varas pozīciju izmantotāji, lai radītu nosacījumus, kādi šobrīd izdevīgi pašiem?

 

Abonē