Mēs barojām okupāciju, nevis okupācija mūs

Uzskatu, ka ir svarīgi īsā komentārā pateikt savas un citu domas par Latvijas okupācijas izpētes biedrību (LOIB), kura tika reģistrēta Latvijas Uzņēmumu reģistrā 3. novembrī pirms desmit gadiem. Ja kāds vēlas iepazīties ar LOIB paveikto, ar to, kā notiek biedrības starptautiska līmeņa sadarbība, kā izvērsusies sadarbība ar Latvijas valsts un NVO institūcijām, atveriet biedrības mājaslapu loib.lv.

Tika uzsvērts, ka īpaši cieša sadarbība pastāv ar Tieslietu ministrijas pārraudzībā darbojošos Ministru kabineta komisiju, kura veic PSRS okupācijas zaudējumu aprēķināšanu. Pirmajā novembrī notika LOIB gadadienai veltīts saturīgs pasākums. Šajā komentārā es pamatā došu priekšroku tajā paustajām atziņām.

Vēl te vērts atgādināt, ka šī gada augustā iznākušais Jurista Vārda Nr. 34 faktiski bija veltīts PSRS okupācijas radīto zaudējumu aprēķinam. Es to te saku arī tāpēc, ka nesen pāris reizes tikos ar Krievijas puses pārstāvjiem, kuri arvien tiecas uzskatīt, ka PSRS dotēja Latviju. Taču, piemēram, Vidzemes augstskolas rektors, profesors Gatis Krūmiņš, kurš vairākkārt tika pieminēts minētajā pasākumā, raksta: «Arī aplūkojot situāciju pārējās okupētajās Baltijas valstīs, var teikt, ka naudu no tām PSRS paņēma tik, cik vien bija iespējams, turklāt darbojās vienots princips - paņemt vairāk un tad daļu no tā atgriezt atpakaļ kā «dotāciju».» Vai «kopsavilkums apliecina, ka PSRS okupācijas režīms kopumā no Latvijas teritorijas ir ieguvis līdzekļus gandrīz 16 miljardu rubļu apmērā, kurus tērējis ārpus Latvijas teritorijas.» Pasākumā tika prātīgi teikts: ja Krievijas puse arvien turas pie sava uzskata, lai pamato to ar arhīvu dokumentiem. Man šķiet, ka abām valstīm no ieilgušām politiskām pozām un ideoloģizētiem stereotipiem sen jau laiks pārslēgties uz lietišķu, profesionāli argumentētu dialogu par šo tēmu.

Tātad - 2009. gada 1. oktobrī Zinātņu akadēmijas mājā sapulcējās 25 personas, lai lemtu par LOIB dibināšanu. Tā bija LOIB dzimšanas diena. Tālāk - 3. novembrī LOIB tika reģistrēta Uzņēmumu reģistrā un parakstīja nevalstisko organizāciju sadarbības memorandu ar Ministru kabinetu. 18. decembrī Zinātņu akadēmijā notika pirmā LOIB pilnsapulce. Un jau 10. maijā LOIB, pateicoties aktīvai darbībai, tika piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. LOIB valdes loceklis Jānis Počs teica, ka LOIB zināmā mērā bija suņa nagla Ministru kabineta priekšniekiem. Un LOIB nepārtrauktās akcijas (piemēram, kāpēc neatjauno MK lielo komisiju?). Bet - komisija oficiāli atsāka savu darbu, un, pateicoties tam, radās arī vairāki konkrēti pasūtījumi LOIB. Poča kungs bilda, ka daudzi no tiem, ar kuriem mēs sākām, kā latvieši saka, jau ir aizgājuši pa skuju taku. Bet šodienas laiku galvenā problēma manā uztverē ir tā, ka... nu... ir jau labi, ka ir vēl cilvēki ar sirmām galvām, kuri labi atceras un saprot padomju sistēmu, to, kā tā darbojās... Bet - ir problēmas ar jaunāko paaudzi. Trīsdesmitgadniekiem, četrdesmitgadniekiem, kuri neko lāgā nezina. Tā ir viena no šodienas problēmām. Jaunie ļaudis, ķeriet, kamēr vien vēl var, vecāko paaudzi, lai mēs varētu izpētīt notikušo daudz dziļāk.

LOIB desmitgadē biedrību neklātienē apsveica Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece («jūsu darbs Latvijai ir ļoti svarīgs»), Inese Vaidere («ne visi zaudējumi ir apzināti, un ne visa sabiedrība ir par tiem informēta... šajā darbā jāiesaista jaunā paaudze»). Bet akadēmiķis Tālavs Jundzis klātienē uzskatīja, ka sabiedrība un arī Zinātņu akadēmija ir novērtējusi biedrības lomu, un izcēla trīs lietas: pirmā - dalība okupācijas zaudējumu aprēķināšanas procesā, turklāt - ne vienkārši piedalīties, bet arī izveidot metodiku un šajā darbā piesaistīt arī Lietuvu un Igauniju. Tas ir LOIB nopelns. Akadēmiķis uzsvēra, ka noilguma prasībām par okupācijas nodarītā zaudējuma tiesībām nav. Tās ir starptautiskās tiesības. Viņš vēlēja mūsu politiķiem panākt, lai okupācijas fakts tiktu vairāk starptautiski akceptēts (ASV, Eiropas Parlamentā).

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns savā sveicienā novēlēja LOIB drosmi turpmākajā tēmas izpētē. Bet LOIB valdes priekšsēdētāja Ruta Pazdere uzskatāmi raksturoja to, ko LOIB desmit gados paveikusi (starptautiskas konferences, izdotās grāmatas, teksti periodikā, sadarbība ar Ministru kabinetu...). Tieši Pazderes kundzes vēstījums mani pārliecināja par to, ka LOIB ir pastāvējusi godam un godam veikusi savu misiju.