Apsūdzības par karteli kā konkurences ierocis

 
©F64 Photo Agency

Jau ir pagājuši divi mēneši, kopš Konkurences padome kopīgi ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju sniedza paziņojumu par to, ka KNAB veicis procesuālās darbības – nepieteiktus apmeklējumus jeb inspekcijas – desmit vadošajos būvniecības nozares uzņēmumos, «pamatojoties uz aizdomām par iespējamiem Konkurences likuma 11. panta pārkāpumiem, t.i., aizliegtu karteļa vienošanos». Konkurences padomes vadītāja paziņoja, ka tās rīcībā esošā informācija «liecina, ka procesā iesaistītie vadošie būvniecības jomas uzņēmumi, iespējams, vairāku gadu periodā saskaņojuši rīcību un aizliegti vienojušies par tirgus sadali un dalības nosacījumiem publisko un privāto pasūtītāju iepirkumos visā Latvijā. Šādas karteļu vienošanās ir uzskatāmas par smagāko konkurences tiesību pārkāpumu.»

Ir pagājuši divi mēneši, un citu oficiālu paziņojumu par šo gadījumu nav. Pašlaik, apkopojot publiski pieejamo informāciju, rodas pietiekami daudz neskaidrību, kas rada pamatu apšaubīt oficiālo paziņojumu pamatotību.

Vispirms. Latvijas mediju telpā jau ir stabili iegājies apzīmējums «būvnieku kartelis», lai gan oficiālā paziņojumā ir lietots daudzskaitlis. Aizdomas tika paustas nevis par vienu aizliegtu vienošanos, kurā būtu iesaistījušies visi desmit lielie būvnieki, bet par vairākiem pārkāpumiem, kuros katrā ir iesaistīts, iespējams, mazāks dalībnieku skaits. Publiskajā telpā tiek minēti konkrētu Latvijas uzņēmumu nosaukumi (visbiežāk - Abora, Arčers, LNK Industries, Merks, Monum, Moduls Engineering un RERE Būve), radot iespaidu, ka visi šie uzņēmumi ir viens kartelis. Tikai pat tad, ja visi minētie būvnieki apvienotos vienā uzņēmumā, pat tad šāds uzņēmums nebūtu dominējošā stāvoklī būvniecības nozarē Latvijā. Ja 2018. gadā visas būvniecības nozares kopējo apgrozījumu var vērtēt aptuveni 2,2 miljardu eiro lielumā, tad visu astoņu lielo būvnieku kopējais apgrozījums ir mazāks par 420 miljoniem eiro, nepārsniedzot 20% no nozares kopējā lieluma.

Otra maldu ziņa, kas tiek izplatīta Latvijas plašsaziņas telpā, pieminot būvniecības karteli, - jebkuras sarunas par nozares politiku, nozares darba apstākļiem, jebkura cenu un izmaksu pieminēšana sarunā starp diviem konkurentiem ir Konkurences likuma pārkāpums.

Jā! Konkurences likuma 11. pants aizliedz gan «tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem», gan «tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem; ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai kontroli; tirgu sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus». Konkurences likuma 11. pants aizliedz vienoties par «piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem» un «darbībām (bezdarbību), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū». Taču vienlaikus Konkurences likuma 11. panta otrā daļa pieļauj jebkuras sarunas, pieļauj slēgt rakstiskas un mutiskas vienošanās starp uzņēmumu vadītājiem un īpašniekiem, tostarp konkurējošu uzņēmumu vadītajiem un īpašniekiem, ja tas «veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko attīstību, radot labumu patērētājiem».

Latvijas likumdošana vienīgi nosaka pierādīšanas pienākumu, ja sarunas starp konkurentiem ir fiksētas, bet to mērķis bija nevis Konkurences likuma apiešana, bet kopējas ekonomiskās attīstības veicināšana. Ko būvnieki var pierādīt? Daudzu gadu garumā visdažādākajos formātos gan lielu, gan mazu būvniecības uzņēmumu īpašnieki tikās, lai apspriestu, kā ir iespējams vienoties par vairākiem nozīmīgiem nozares regulējamiem, tostarp apspriežot tādus jautājumus kā dalība iepirkumos, iepirkumu noteikumi utt. un kā tas saiet kopā ar ieplānoto būvniecības nozares ģenerālvienošanos. Atgādināsim, ka tikko - 1. novembrī - stājās spēkā būvniecības nozares ģenerālvienošanās, kas paredz noteikt būvniecības nozares minimālo mēnešalgu ievērojami lielāku par valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Ģenerālvienošanos jau parakstījuši 313 būvniecības nozares uzņēmumu ar kopējo apgrozījumu 727 miljoni eiro jeb 51% no nozares kopējā apgrozījuma.

Vienošanās tika atvērta, lai tai pievienotos, no 2018. gada 10. maija, bet pirms tam vairāku gadu garumā notika būvnieku sarunas par vienošanās parametriem, to ietekmi uz cenām, tāmēm un iepirkumiem. Kā objektīvi Latvijas tiesa spēs precīzi izvērtēt pirms daudziem gadiem veiktus operatīvā ceļā iegūtu sarunu ierakstus, lai noteiktu, kad divas personas runā par kopējo labumu, apspriežot ģenerālvienošanos, bet kad vienojas par ļoti konkrēta iepirkuma saskaņošanu?

Tāpēc pašlaik var paust nopietnas aizdomas, ka pret vairākiem lieliem Latvijas būvniekiem vērstas informācijas publiskošana ir daļa no konkurences cīņas pirms gaidāmajiem 2020. gada celtniecības pasūtījumiem.

Latvijā ir plānots izsludināt vairākus ļoti lielus būvniecības projektu iepirkumus, kuros vietējie būvnieki varētu piedalīties, tikai apvienojoties. Taču tagad ir publiski izvirzītas apsūdzības būvniecības kartelī. Ja tie, kas ir neoficiāli minēti kā karteļa dalībnieki, apvienosies, lai kopīgi piedalītos konkursā, piemēram, uz Rail Baltica vai citu ļoti lielu objektu celtniecību, tad konkurenti šādu apvienošanos publiskā telpā varēs pasniegt kā galveno pierādījumu karteļa eksistencei!

Diemžēl pašlaik ir pamatotas aizdomas, ka noteiktas speciālo dienestu aktivitātes atkal tiek izmantotas, lai, noplūdinot informāciju publiskajā telpā, ietekmētu ekonomiskos un politiskos lēmumus Latvijā.

 

Rīgas namu pārvaldnieks