Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Viedokļi

Pa zobiem valdošajam maziskumam

© F64 Photo Agency

Nekas tā nevieno kā maziskums un bailes. Stāsta, ka visi koalīcijas deputāti, ceturtdien nākot uz darbu, izmantojuši slotas un lidojošos paklājus, lai nemanāmi – caur skursteņiem un ventilācijas lūkām – iekļūtu Saeimā.

Lidojuši jau septiņos no rīta, lai nevajadzētu zobu pret zobu tikties ar veselības aprūpes piketētājiem, kuri jau agri bija aplenkuši Augsto namu. Tas par bailēm. Par maziskumu - lai vārdos iegleznotu šo cilvēciski tik saprotamo raksturlielumu, vajadzētu citēt Saeimas deputātu solījumu sarakstus, kuri ir palikuši tikai par sarakstiem bez reālas piepildes. Bet avīzē vietas maz, tāpēc necitēsim.

Šodien pieņems 2020. gada budžetu. Protams, ka pieņems. Tik vienota koalīcija nav bijusi kopš Kristus dzimšanas. Vienota savā maziskumā un bailēs. Jaunais budžets - kā jau lielījās koalīcijas direktors Kariņš - būšot dižākais jaunāko laiku vēsturē: vairāk nekā desmit miljardu eiro! Pieaugums plānots vairāk nekā 700 miljonu apmērā. Parakājoties ministriju maciņu aizplīsušajās oderēs, atradās vēl 90 miljonu, tātad kopā - par 800 miljoniem vairāk. Bet mediķiem neatradās likumā apsolītie 120 miljoni, par ko Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) - un nevis veselības ministre Ilze Viņķele (A/Par!)! - atvainojās veselības aprūpes darbiniekiem. Ja turpmāk veiksiet kaut ko pretlikumīgu, vienkārši atvainojieties - un jums par to nekas nebūs.

Atgādināsim, ka nauda neatradās arī Augstskolu likumā paredzētajam augstākās izglītības finansējuma pieaugumam par 0,25% no IKP un Zinātniskās darbības likumā paredzētajam pieaugumam par 0,15% no IKP. Ak, un daudz kam citam neatradās. Toties papildus atradās trīs miljoni eiro Saeimas un MK vajadzībām, gandrīz miljons - Prezidenta kancelejai, nemaz nerunājot par astoņkārtēju finansējuma palielinājumu politpulciņiem, kuri par naudu, kas izvilkta no mūsu kabatām, rītdien par valsts izaugsmi rūpēsies astoņreiz cītīgāk nekā vakar. Taču situācijā, kad «naudas nav» vissvarīgākajām pamatlietām, ir amorāli un maziski to pašu, kā «nav», pārvilkt savā ķešā.

Frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko kopā ar desmit deputātiem (pie frakcijām nepiederošie un daži no ZZS) rosināja Saeimai uzdot MK nekavējoties rast nepieciešamo finansējumu mediķu darba samaksas paaugstināšanai likumā paredzētā apjomā (finansējums būtu jāatrod līdz šodienai). Koalīcija neatbalstīja šo priekšlikumu - kāds pārsteigums, vai ne? Deputāte Inese Voika (A/Par!) pirms šā balsojuma staigāja pa Saeimu, aplikusies ar uzlīmi mediķu atbalstam, ārsts un deputāts Andris Skride (A/Par!) solīja nebalsot par budžetu, kurā nebūs mediķiem solītā algas pieauguma, deputāts Ilmārs Dūrītis (A/Par!) soctīklos atstāja liekulīgu ierakstu: «No ārstu darba reizēm ir atkarīga mūsu dzīvība! Tajā mirklī, kad uzticam viņiem savu dzīvību pilnībā un saprotam, ka esam bezpalīdzīgi, tikai tā īsti to apzināmies! Esmu to izjutis! Ārsti dara svētu darbu un tāpēc ir pelnījuši lielu atzinību un arī normālu darba samaksu!» utt., u.t.jpr. Visi viņi nobalsoja pret mediķiem. Tieši tāpat kā visa koalīcija - JV, NA, JKP un KPV -, bailēs par to, ka, nedod, die’s, kāds varētu «nolēkt» no budžeta atbalstīšanas, un tad siles izstrēbšana būtu liegta visiem.

It kā ar izņirgāšanos Saeimas plenārsēdē nebūtu pietiekami, tā turpinājās pirmdien Budžeta un finanšu komisijā, ko vada trakoti labais finansists Mārtiņš Bondars (A/Par!), kurš joprojām ir atbildētājs civillietā par 15 miljonu eiro piedziņu Latvijas Krājbankas lietā. Viņa vadībā tika noraidīts mediķu un opozīcijas deputātu lūgums pārtraukt nākamā gada valsts budžeta izskatīšanu, uzdodot MK atrast mediķu atalgojumam solīto finansējumu. Mediķi, izbūrušies cauri budžetam, rosināja pārskatīt vairākas pozīcijas, taču komisija, pat neuzklausot viņu argumentus, pasūtīja mediķus uz sirdsmājiņu. Lai būtu smieklīgāk, Bondara kungs parādīja mediķiem līdzpaņemto dzelteno platmalīti, sak, naudiņas nav, cepurīte ir tukša! Cinisms bieži ir asprātīgs, šoreiz augstprātība to notrulināja.

Mediķi aizgāja sarūgtināti un apkaunoti. Vai tagad viņiem vajadzētu kolektīvi paraudāt, ievērojot savādo protesta uzstādījumu Nolaid karogu, iededz sveci? Tas būtu vēl lielāks apkaunojums un padošanās varu uzurpējušajiem nekauņām. Jo karogs patiesībā ir jāpaceļ, sakurot ceļu apgaismojošus ugunskurus. Iedot pa zobiem valdošajam maziskumam, ko uzbaro bailes pazaudēt vietu pie siles, - tas ir mediķu galvenais uzdevums. Tas ir arī mūsu uzdevums. Tāpēc mums jāatbalsta mediķu streiks, kas tuvojas.