Gandrīz viduvēji

Vai tūkstošiem protestētāju pret administratīvi teritoriālo reformu (ATR) un mediķu brutālu piemānīšanu Krišjāņa Kariņa valdībai un 13. Saeimai ir kā pīlei ūdens? Suņi ries, bet karavāna ies tālāk?

Budžeta likuma pieņemšanas un atsevišķu reformu vai pat salīdzinoši nelielu izmaiņu likumos pieņemšanas laikā ne viena vien Saeima un valdība piedzīvojusi atsevišķu nozaru protestus un tos arī pārdzīvojusi. Ceturtdien pie Saeimas notikušie divi protesti bija nopietnākie šīs valdības un Saeimas laikā, kuru dēļ Kariņa valdība nekapitulēja. Vēl nav laiks ļauties nevajadzīgam jutīgumam un tautas balss dzirdīgumam - to varēs darīt pēdējā gadā pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām. Šis vēl ir pārdales un kampšanas laiks. Vēl var stumt amatos savus cilvēkus, virzīt naudas plūsmas caur viņiem, vēl var atļauties aizmirst par priekšvēlēšanu solījumiem un pat uzspļaut tādiem pašu pieņemtiem likumiem kā mediķu atalgojuma palielināšana un Saeimas uzdevumiem kā OIK likvidēšana.

Arī uz Saeimas uzdevumu līdz decembra beigām izstrādāt un iesniegt Saeimā ATR piedāvājumu atsaucas vides un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!). Gan protestētājiem, gan deputātiem no Saeimas tribīnes, gan nodokļu maksātāju apmaksātās TV un radio reklāmās Pūce apgalvoja, ka notikušas plašas konsultācijas ar pašvaldību pārstāvjiem, iedzīvotājiem, kuras statistiski ir precīzi uzskaitītas. Tikai Pūce nesaka to, ka šo diskusiju rezultāts ir čiks jeb ka tās vajadzīgas ķeksītim, ko pieminēt likumprojekta anotācijā un izmantot kā balastu iespējamajās tiesvedībās. Patiesā seja atklājas Reģionu apvienības sagatavotajos protestētāju uzkurināšanas rullīšos, kur Pūce valdības sēdē augstprātīgi bilst: «Pašvaldībām ir vietā iebilst, un mums ir vietā neņemt vērā.» Tieši tik vienkārši! Tāpat kā sabiedrībai ir vietā iebilst pret viņa sievas virzīšanu Sabiedrības integrācijas fonda vadībā, caur kuru tiek plūdināta arvien lielāka nauda projektiem un paša SIF administrācijai, bet lēmējiem «vietā neņemt vērā». Kā pauda ZZS deputāts Viktors Valainis, Pūces «uzklausīšanas sekas redzamas ārā pie Saeimas». Kā pauda arī piketētāji, lielā mērā tieši šī augstprātība, vardarbīgu lēmumu uzspiešana no augšas, meli par uzklausīšanu lika reģionu pārstāvjiem pulcēties pie Saeimas nama. Opozīcijas un piketētāju kritika gan netraucēja koalīcijas vairākumam pieņemt ATR likumprojektu pirmajā lasījumā. Var jau būt, ka taisnība neatkarīgajam deputātam Didzim Šmitam, kurš spriež, ka tāpat pēc diviem mēnešiem uz valdību neko savādāku neatnesīs, tāpēc lielās problēmas būs jārisina Saeimā. Katrā ziņā, pirms 2. lasījuma Saeimā ies karsti, jo, pat atbalstot reformas nepieciešamību kopumā, tās izpildījums virknē pozīciju ir stipri diskutabls un apšaubāms, un jautājums, cik koalīcijas mašinērija ieklausīsies argumentos pēc būtības un kādas izmaiņas pieļaus, un cik akli atbalstīs jau iepriekš iezīmēto karti un vienošanos.

Koalīcija jau arī vienojusies par nostāju mediķu atalgojuma jautājumā. Pēc papildu 18 miljonu eiro atrašanas mediķu atalgojumam, kas kopumā veidos 10% no solītā 20% pieauguma, politiķi vienojušies, ka šīs Saeimas pieņemtā likuma pildīšanas vietā tā vienkārši atvainosies par «nepārdomāta lēmuma pieņemšanu». Nevis par solītā nepildīšanu, finansējuma nenodrošināšanu, bet par solījuma došanu. Tad jau vairums partiju, jo īpaši koalīcijas, varētu atvainoties par visu priekšvēlēšanu aģitācijā sasolīto, ar ko tās nomakšķerēja daudzas balsis vēlēšanās, un savu atvainošanos nodemonstrēt, atsakoties no šāda veidā iegūtā valsts finansējuma, kas tiek aprēķināts par katru nodoto balsi un no nākamā gada tiks septiņkāršots! Bet koalīcija, tieši otrādi, lēmusi pati sevi par šiem meliem dāsni atalgot.

Nav brīnums, ka šī kampšana vēlētājus mulsina un atgrūž, rezultātā socioloģiskajās aptaujās oktobrī jau rekordliels īpatvars iedzīvotāju - 43,2% - nezina, par ko balsotu. Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktajā SKDS aptaujā uzrādās atbalsta kritums premjera Krišjāņa Kariņa vadītajai Jaunajai Vienotībai, kā arī citām koalīcijas partijām, kuras turas vien 5-7% atbalstītāju robežās, izņemot KPV LV, kura jau labu laiku grozās vien ap 2% un kuru aptaujā apsteigusi pat sīkpartija Progresīvie, kurai vienīgajai oktobrī iezīmējies minimāls atbalsta kāpums.

Citā - Kantar TNS - aptaujā Kariņa valdības ministru desmit mēnešu darbs lielākoties vērtēts kā vājš vai ļoti vājš, vērtējums desmit punktu skalā variē no 3,1 līdz 4,6 punktiem. Viskritiskāk vērtēta ir Saeimas vēlēšanās aktīvi svītrotā un neievēlētā veselības ministre Ilze Viņķele (AP!), labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), kuras iecelšana amatā bija skandāla apvīta, un pedagogus un LU rektoru pazemot allaž gatavā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP). Arī citi ministri un premjers ar pozitīvu vērtējumu neizceļas, un skolas atzīmju izteiksmē tas būtu «gandrīz viduvēji». Vai laiks, kad Kariņam visi vēji pūta pāri, ir beidzies? Šos protestus koalīcija pārdzīvos, bet sabiedrības rūgtums paliks. Un agrāk vai vēlāk arī pašlaik nocietinātā koalīcija to sajutīs.