Viedoklis

«Tā laika vadoņu un arī varoņu diskreditācija turpinās. Svarīgi, lai atmiņās, piemēram, Repše vai Kalniete, par savu cīņu biedru domātu ar aizdomām. ER nav mans draugs, bet tā rīkoties nedrīkst! Nav skaidrs, filmu veidojuši muļķi vai nelieši?» – tviterlentē raksta politikas procesu vērotājs Aivars Borovkovs.

Kad strādāju Literatūrā un Mākslā, pazinu jo daudzus kultūras un mākslas augstskolu pasniedzējus. Arī studentus. Savādā kārtā arī tagad arvien šad tad satiekos ar šo augstskolu mācību spēkiem. Pazīstu arī dažus studentus. Man šie bērni ļoti patīk. Viņi ir divas paaudzes jaunāki par tiem, kurus pazinu pirms gadiem trīsdesmit, četrdesmit. Tagadējie man liekas mērķtiecīgāki, viņi izteiktāk vēlas būt konkurētspējīgi Eiropā un pasaulē.

Piektdien Lielbritānija oficiāli izstājās no Eiropas Savienības (ES). Kaitinoši vicinot karodziņus un dziedot atvadu dziesmas, britu deputāti pameta Eiropas Parlamentu, lai dotos svinēt vēsturisko notikumu.

Vai esat ievērojuši, cik tas ir likumsakarīgi – vecgada cerības par gaišo nākotni, piparkūku smarža un jaungada salūts, skaistas apņemšanās par jaunas dzīves sākšanu, tad dažas klusas nedēļas un – bums! – janvāris cauri, gads kaut kur auļo un pasauli pārņēmusi ierastās ikdienas 150 nokrāsas. Pesimisti jau atkal var saukt – nu es taču jūs brīdināju, bet optimisti, lai nenorautos pa mici, savus – varēja būt sliktāk – publiski paust izvairās. Nedod dievs, niknie tautieši vēl nolinčos vai tiešām apēdīs bez sāls kaut kad pusdienas pārtraukumā starp partiju skandāliem, arestiem bankās un citiem šīs dzīves labumiem.

Šonedēļ Latvijas valdība lēma iesaistīties vēstītājfolkloras atjaunošanas darbos, sākot sacerēt brīnumu pasakas.

Otrdien ASV prezidents Donalds Tramps publiskoja savu Tuvo Austrumu miera plānu, kuru jau iepriekš bija nodēvējis par «gadsimta darījumu». Tramps nepārspīlē, lietojot tik skaļus vārdus. Ja viņa miera plāns tiktu realizēts, tad tas patiešām būtu gadsimta darījums, jo Tuvie Austrumi jau vairāk nekā 70 gadu ir viens no galvenajiem iespējamā globālā konflikta perēkļiem. Šeit atslēgas vārdi ir – ja tas tiktu realizēts.

Laikā, kad trūkst naudas sociālo jautājumu risināšanai, veselības, aprūpei, izglītībai, policijai, ugunsdzēsējiem utt. utjp., valsts līdzekļi dāsni tiek dāvāti putnu skaitīšanai, turklāt regulāri un neprasot tam nekādu ieguvumu valstij vai iedzīvotājiem kopumā. Pat vēl vairāk – neprasot vispār nekādus rezultātus.

Otrdienas rītā Skanstes ielā likvidējamās ABLV bankas vēl atlikušie darbinieki bija atnākuši uz darbu, taču viņiem nācās tipināt mājās, jo ēku nobloķēja specvienība Omega, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica kratīšanu.

Ja nodokļu sistēma ir viens no būtiskākajiem valdības politiskā, ekonomiskā, sociālā kursa rādītājiem, tad Krišjāņa Kariņa valdības jau veiktās un vēl plānotās nodokļu izmaiņas neliecina par skaidrību, kurp virzīties.

Varai katram valsts pilsonim, katram tās cilvēkam mūsu iekārtā ir jābūt viegli (!) pieejamai. Vai tas mazgadīgs bērns, vai tas invalīds, vai simtgadīgs sirmgalvis.

«Jūsu ekselences vēstnieki! Es zinu, ka daudzi jūsu valstīs uzdod sev jautājumu par šo Latvijas fenomenu, kāpēc tā tik ļoti ienīst savu lielo austrumu kaimiņu? Jo racionāla izskaidrojuma tam nav,» tradicionālajās ārpolitikas debatēs, kas nule notika Saeimā, teica deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (Saskaņa), tas pats, kurš, savulaik startējis no Zatlera Reformu partijas, 2013. gadā kļuva par LR izglītības un zinātnes ministru.

Šorīt desmitos sasaukta Uhaņas koronavīrusa tēmai veltīta Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde, uz kuru uzaicināti visi atbildīgie dienesti. Sēdi sasaucis šīs komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).

Gandrīz 12 tūkstoši rīdzinieku nepilna mēneša laikā interneta vietnē ManaBalss ir parakstījušies par to, lai Brīvības gatvē 207 jeb bijušā velotreka Marss vietā tiktu izveidots parks, nevis tiktu būvēta Valsts drošības dienesta (VDD) ēka. Jauks, zaļš parciņš pret drūmi slepenas iestādes kantora namu vinnē vienos vārtos – daudz ļaužu atbalsta parka izveidošanu, koku neciršanu un VDD ēkas nebūvēšanu. Ļaudis sašutuši vaicā, vai tad nevar ēku būvēt kaut kur citur, vai tad Rīgā vietas trūkst?

R. Meroni paklausīgās Ventspils kapitālsabiedrību AS “Kālija parks”, AS “Ventspils tirdzniecības osta”, AS “Ventbunkers” valdes ir deklarējušas mani kā patiesā labuma guvēju, mani par to neinformējot un šo deklarāciju ar mani nesaskaņojot.

Bērnu un sirmgalvju izmantošanu savtīgos nolūkos necieš pat zeki, bet politikā šāda uzvedība tiek tolerēta daudz vairāk.

Ņemot vērā mūsdienu Krievijas iekšējo kopainu un tās pašreizējo pastāvēšanu starptautiskajā kontekstā, mani Krievijas prezidenta Vladimira Putina vēstījums Federālajai sapulcei visumā apmierināja. Kaut ko līdzīgu es gaidīju. Jo, ciktāl skatīt kaut vai vēstījuma sociālo daļu, tajā uzskaitītās problēmas ir Krievijai visnotaļ akūtas. Turklāt es domāju, ka vietvietām to risinājums sadursies ar aktīvu Krievijas federālo subjektu varas, to līderu kretīnismu.

Sākšu ar dienišķu sīkumu. Mūsu daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem bija apnikuši apsaimniekotāja pakalpojumi. Vai, pareizāk sakot, šo pakalpojumu neesamība, bardaks, cenas un nesaprotamās akcijas «dzīves apstākļu uzlabošanai». Nesākšu uzskaitīt visu solīto, bet neizdarīto vai dīvaini darīto. Pēdējais piliens bija mēģinājums likt parakstīt jauno apsaimniekošanas līgumu, kas dzīvokļu saimniekus padarītu par apsaimniekotāja ķīlniekiem mūžīgi mūžos. Tas nāca komplektā ar mājas sapulcē mutiski nosaukto cenrādi par pagalma pārplānošanu, lai tur varētu novietot vairāk auto. Kaut privatizētās zemes ap ēku pietiktu nelielam futbola laukumam, apmēram 10 000 eiro tikai par projektu izstādi, kas dotu vietu papildus sešiem(!!!) auto, bija vienkārši sirsnīgi.

Šī gada 22.janvārī Rīgas apgabaltiesā pieteicu noraidījumu valsts man uzspiestajam advokātam Genādijam Ivankinam, jo viņš uzsāka teikt tiesu debašu runu neiepazīstoties ar 60 lietas sējumiem, tai skaitā manām liecībām, daļu no cietušo un liecinieku liecībām.

Vakar Saeimā notika ikgadējās ārpolitikas debates, taču raksts nebūs par tām, jo, lai arī tās notiek ik gadu, to saturs mainās tikpat daudz, cik lielveikalu mūzikas repertuārs pirms Ziemsvētkiem. Patiesībā tas, ka šajās ārpolitikas debatēs tiek atskaņota tā pati plate, kas pirms gada, diviem un desmit, ir pat labi, jo būtu visai komiski, ja mēs sevi pieteiktu kā nopietnu un ietekmīgu spēlētāju uz globālās politikas skatuves.

Vakar tika izplatīti Transparency International veidotā Korupcijas uztveres indeksa 2019. gada rezultāti, kuros atklājās, ka korupcija ir sagrauzusi pašreizējo valdību tāpat kā tārpi – vecu beku. Padomājiet tik!